Baltijas jūras reģiona valstis – Vācija, Dānija, Polija, Zviedrija, Somija un trīs Baltijas valstis – atrodas tiešā Krievijas un tās Kaļiņingradas anklāva tuvumā un ir savienotas ar jūru, kuru kuģniecībai izmanto arī Krievijas kuģi.
Tomēr ekonomisko sankciju ietekmē, kā arī tālākās attīstības perspektīvās tām netrūkst gan līdzīgā, gan atšķirīgā. Ir gan labās ziņas, gan sliktās, gan ļoti daudz darāmā. Tuvākā laika aktualitāte var būt zināms bezdarba pieaugums Baltijas valstīs un korekcijas nekustamo īpašumu tirgos, sevišķi Zviedrijā un Dānijā. Toties vidējā un ilgākā termiņā reģionam ir gluži labas attīstības perspektīvas, tostarp Baltijas valstīm, Polijai un Ukrainai faktiski izveidojot jaunu ciešas ekonomiskas sadarbības reģionu. Par to sarunā ar Igaunijas Centrālās bankas ekonomistu, Monetārās politikas un ārējās ekonomikas departamenta vadītāju Pēteru Luikmelu.
Ekonomikas lejupslīdes jeb recesijas, kā arī stagnācijas posmi ir vislabākā pārbaude tam, cik tālredzīga bijusi politika un cik dzīvotspējīgas bijušas veiktās izvēles. Šo pārbaudi varētu neizturēt ne viens vien tranzīta jomas vai, piemēram, ar ienākošo tūrismu saistīts uzņēmums, kam galvenais ienākumu avots bijis Krievijas tirgus.
Mūsu sarunā ar Pēteru Luikmelu bieži tiek pieminēta "risku iestāšanās". Orientācija uz Krievijas tirgu bija augsta riska izvēle. Bija laiks, kad tā varēja nest labu ienākumu, taču nu iestājusies cita situācija, kurā par to nākas maksāt.
Tomēr jaunie apstākļi pavērs arī gluži jaunas iespējas – pat ja runa par jaunu auksto karu: "Vai mēs to vēlamies vai nevēlamies, tas jau ir sācies. Tādēļ nevaram turēties pie tās realitātes, kurā balstījāmies līdz 2021. gadam."
Pārgriezt Krievijas nabassaiti
Savulaik sabiedrība kritizējusi lēmējus Igaunijā par nepietiekamu aktivitāti, orientējoties uz tranzītu no Ķīnas, kā to darīja Latvija un Lietuva. Tomēr nu redzams, ka tranzīts austrumu virzienā jaunajos apstākļos cietīs visvairāk. Visvairāk, protams, kad runa par Krieviju. Tomēr galu galā pārorientācija notiks. Sava loma būs arī "Rail Baltica" projektam, dodot iespēju vismaz daļai pārorientēties no nestabiliem augsta riska tirgiem uz paredzamu tranzīta plūsmu starp ziemeļvalstīm un Centrālo un Austrumu Eiropu.
Igaunijas bankas ekonomists Pēters Luikmels atzīst, ka tuvākajā laikā gan varētu būt sajūtama negatīva ietekme. "Diezgan skaidrs, ka šogad visās Baltijas valstīs bezdarba līmenis palielināsies. Tas tādēļ, ka nupat sāk augt kopējās darbaspēka izmaksas, bet gala produktu un pakalpojumu cena tik strauji vairs nepieaug. Tas, kādēļ pērn izdevās izturēt augstos inflācijas rādītājus, bet uzņēmumi vienlaikus turpināja pieņemt darbā vairāk cilvēku, izskaidrojams ar vienkāršu aprēķinu – kamēr gala produkta vai pakalpojuma cenu pieaugums pārsniedz darbaspēka izmaksas, šādi var dzīvot. Taču šogad ir jauna situācija.
Darbaspēka izmaksas, visticamāk, pieaugs straujāk nekā kopējā inflācija. No vienas puses, tas nozīmē, ka uzlabosies patērētāju reālā pirktspēja.
Un tas turpināsies vismaz līdz 2025. gada beigām, tādējādi audzējot arī iekšējo pieprasījumu. No otras puses, tirgu pametīs daļa uzņēmumu, kas vairs nevarēs izturēt reālo algu kāpumu. Tāpēc šis gads daudziem uzņēmumiem būtībā ir izdzīvošanas laiks. Darbaspēku izmaksu kāpums radīs šoku, kura dēļ uzņēmējdarbības attīstība apstāsies. Bet, ja tiem izdosies tikt pāri šai situācijai, tad jau 2025. gadā vai vismaz 2026. gada sākumā patērētāju reālā pirktspēja atgriezīsies agrākā līmenī. Protams, ja vien ticam prognozēm, kas tāpat pakļautas noteiktu risku ietekmei."
Turklāt pati par sevi pilnīga pārorientēšanās prom no Krievijas nav nekas jauns. Tā sākās jau iepriekš, lai gan process bija gauss un ar ievērojamu inerci. Eventuāli aiziešana no Krievijas nesīs lielāku stabilitāti un pārskaņošanos uz tirgiem ar līdzīgām vērtībām un augstāku pirktspēju caurmērā: "Dzīvojot tik tuvu Krievijas robežai, esam pieraduši no Krievijas gaidīt kaut ko neparedzētu – vai tās ir sankcijas vai politiski lēmumi. Jau kopš pašiem pirmsākumiem dažādu iemeslu dēļ šis nebija stabils biznesa virziens. Viens no iemesliem, kas redzams pat bez īpašas izpratnes šajos jautājumos, – pašas Krievijas ekonomikas nestabilitāte. Tā vienmēr nesusi dažādus pārsteigumus. Un tāpat vienmēr – pat vēl pirms pašreizējās ģeopolitiskās spriedzes – bijušas kaut kādas sankcijas un pēkšņi pavērsieni Krievijas valdības un likumdevēja lēmumos.