Pēc gandrīz četrsimt gadu pārtraukuma 2024. gada vasaras beigās Slusenā, Stokholmas vidū, netālu no vecpilsētas, tika atklāts zivju ceļš starp Mēlarena un Sālsezeru, aprīkots ar inovatīvu zivju skaitītāju.
Jaunais zivju migrācijas ceļš nodrošina iespēju tādām zivju sugām kā, piemēram, raudām, zušiem, asariem, migrēt, kas ilgu laiku nebija iespējams cilvēku izbūvētās infrastruktūras dēļ. Neredzams no ārpuses, aprīkots ar inovatīvām kamerām, zivju ceļš atrodas zem gājēju un veloceliņa.
Migrācija ir neatņemama daudzu zivju sugu dzīves cikla sastāvdaļa. Zivis regulāri pārvietojas starp dažādām ūdenstilpēm, lai sasniegtu nārsta vietas, kurās tās vairojas, vai arī atgrieztos barošanās un augšanas teritorijās. Tomēr cilvēka būvētie ūdensceļi, aizsprosti un citi inženiertehniskie risinājumi bieži vien izjauc šos dabiskos migrācijas ceļus. Lai palīdzētu zivju sugām turpināt savus pārvietošanās ciklus, ir svarīgi atjaunot ūdensteces vai radīt alternatīvus ceļus, kā tas ir darīts jaunajā Slusenas projektā.
Zivīm, kas nav tik "lecīgas"
Slusenas zivju migrācijas ceļš ir mērķēts tieši uz sugām ar vājām peldēšanas spējām, kurām ir grūti vai gandrīz neiespējami pārvarēt cilvēku uzbūvētos šķēršļus. Šajā kategorijā ietilpst zivis, kuras nespēj lēkt un tāpēc izmantot tradicionālās pārejas, kas paredzētas, piemēram, lašiem un taimiņiem.
Slusenas zivju migrācijas ceļš, maksimāli atdarinot dabisko vidi, ir izlikts ar akmeņiem un veido mierīgu ūdens plūsmu, dodot iespēju zivīm ceļā atpūsties.
Daļa akmeņu nāk no Gustava Vāsa 16. gadsimta aizsargmūra, kas tika atrasts Sēdermalmes tirgus izrakumos 2022. gadā.
Visus datus, kas savākti no zivju skaitītāja Slusenā, reāllaikā apstrādā mākslīgais intelekts, tādā veidā ļaujot precīzi noteikt zivju migrācijas tendences. Pašlaik programmatūra ar ļoti augstu precizitāti var identificēt 12 Zviedrijas ūdeņos visizplatītākās zivju sugas.
Projekts ne tikai palīdzēs atjaunot dabisko migrāciju, bet arī uzlabot zivju populāciju līdzsvaru un biodaudzveidību abos ezeros.
Mēra, skaita un atpazīst
Zivju skaitīšanai tiek izmantota Zviedrijā, uzņēmumā "TiVA" AB, radīta mūsdienīga kameru tehnoloģija un mākslīgais intelekts, kas sniedz iespēju zivis identificēt un klasificēt. Sistēma apstrādā visus video reāllaikā un uzskaita tikai tās zivis, kuras pilnībā izpeld cauri zivju skaitītājam.
Viena no kamerām, kas aprīkota ar 3D tehnoloģiju, sniedz iespēju arī izmērīt zivis, turklāt ar ļoti augstu precizitāti (+/- 2 cm).
Dati par zivju pārvietošanos tiek pastāvīgi atjaunināti, un tiem var sekot līdzi gan eksperti, gan sabiedrība tiešsaistē platformā "fiskdata.se". Slusenas projektam var sekot arī "TiVA" "Youtube" kanālā.
Zivju skaitītājs ir aprīkots ar aktīvo signalizācijas sistēmu, kas nepieciešamības gadījumā sūta trauksmes signālus pa e-pastu un SMS atbildīgajiem darbiniekiem.
Zivju skaitītāji Zviedrijā
Zviedrijā ir vairāki zivju skaitītāji, bieži vien tie ir uzstādīti pie hidroelektrostacijām, kur ir zivju migrācijas ceļi. Piemēram, Ētrana, Hallande ir viens no nozīmīgākajiem lašu migrācijas ceļiem Zviedrijā. Savukārt Ūmelvenas upē zivju skaitītājus izmanto, lai uzraudzītu zivju migrāciju garām hidroelektrostacijai, jo īpaši lašu migrāciju, kas ir svarīga vietējai videi un ekonomikai. Savukārt Šēvlinges upē Skonē uzstādīts zivju skaitītājs zušiem un forelēm.
Nozīmīgs lašu un foreļu migrācijas ceļš Zviedrijā ir Kālikselvenas upes Jokfala, kas tika izveidots 1980. gadā, lai palīdzētu lašiem un forelēm pārvarēt deviņus metrus augsto Jokfalas ūdenskritumu.
Ceļš atrodas aptuveni 100 kilometrus augšpus straumes no Kālikselvenas grīvas un ir stratēģiski nozīmīgs, jo lielākā daļa lašu vairošanās vietu atrodas tieši šajā posmā – virs ūdenskrituma.
Lai precīzi uzraudzītu zivju migrāciju un apzinātu populācijas lielumu, Jokfalas zivju ceļā ir uzstādīts zivju skaitītājs, ko pārrauga Zviedrijas Lauksaimniecības universitātes (SLU) zvejas struktūrvienība sadarbībā ar apgabala administratīvo padomi. Zivju skaitītājs palīdz ne vien apkopot migrācijas datus, bet arī analizēt, kā zivju ceļš ietekmē migrācijas procesu kopumā, dodot vērtīgu informāciju zivju resursu pārvaldībai un ekosistēmas saglabāšanai. Šāds risinājums parāda, kā ar inovatīvām tehnoloģijām iespējams atvieglot zivju dabisko migrāciju, saglabājot un atjaunojot to populācijas un bioloģisko daudzveidību kalnaino ūdensteču ekosistēmās.