ASV tehnoloģiju magnāts miljardieris Īlons Masks kopš 2022. gada beigām uztur kontaktus ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, atsaucoties uz vairākām amatpersonām ASV, Eiropā un Krievijā, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ).
Žurnālisti atklāja, ka Makss un Putins "sarunājas par biznesu, personīgiem jautājumiem un ģeopolitiskiem jautājumiem paaugstinātas spriedzes apstākļos starp Krieviju un Rietumiem".
Lai gan Masks publiski paziņojis, ka 2021. gadā viņam bijusi tikai viena saruna ar Putinu, saziņa ar Krievijas amatpersonām turpinājās arī 2022. gadā, tai skaitā sarunas ar tādām Kremļa amatpersonām kā Putina administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko. Šo sarunu detaļas joprojām nav zināmas.
Šādi kontakti starp Masku un Krievijas amatpersonām, tostarp pašu Putinu, ir izraisījuši bažas ASV amatpersonu vidū, jo Maskam ir svarīgi līgumi ar ASV valdību, tai skaitā Pentagonu un ASV Nacionālo aeronautikas un kosmosa pārvaldi (NASA), un piekļuve sensitīvai informācijai, īpaši ar kosmosa uzņēmuma "SpaceX" starpniecību.
ASV valdība, šķiet, ir informēta par Putina un Maska kontaktiem, taču šo informāciju tur slepenībā. Vairākas Baltā nama amatpersonas laikrakstam apgalvoja, ka nav informētas par šīm sarunām.
Šī tēma ir ļoti delikāta, ņemot vērā Maska iesaisti ASV republikāņu prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa kampaņā.
Masks neatbildēja uz lūgumu sniegt komentārus. Viņš nosauca par absurdu kritiku, ka viņš kļuvis par Putina aizstāvi, un sacīja, ka viņa uzņēmumi ir "darījuši vairāk, lai kaitētu Krievijai, nekā jebkurš cits".
Kāda persona, kas pazīstama ar šīm sarunām, sacīja, ka valdība saskaras ar dilemmu, jo tā ir ļoti atkarīga no Maska kompānijām. "SpaceX" palaiž orbītā svarīgus nacionālās drošības satelītus, un tas ir uzņēmums, uz kuru paļaujas NASA, lai nogādātu astronautus uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS) un atpakaļ no tās.
"Viņiem tas nepatīk," sacīja avots, runājot par Maska kontaktiem ar Putinu.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Kremļa vienīgā komunikācija ar Masku bija viena telefonsaruna, kuras laikā viņš ar Putinu pārrunāja "kosmosu un pašreizējās un nākotnes tehnoloģijas". Viņš apgalvoja, ka ne Putinam, ne Kremļa amatpersonām nav regulāru sarunu ar Masku.
"Miljardiera sarunas ar Putinu un Kremļa amatpersonām uzsver viņa pieaugošo tendenci iziet ārpus biznesa un iedziļināties ģeopolitikā. Viņš ir vairākkārt ticies un pārrunājis biznesa jautājumus ar Argentīnas prezidentu Havjeru Mileju, kā arī ar bijušo Brazīlijas prezidentu Žairu Bolsonaru," norāda "The Wall Street Journal".
Masks ziedojis Trampa kampaņai aptuveni 119 miljonus dolāru
Īlons Masks ziedojis jau aptuveni 119 miljonus ASV dolāru (110 miljonus eiro) republikāņu kandidāta, eksprezidenta Donalda Trampa vēlēšanu kampaņai. Masks oficiāli izteica atbalstu Trampa kandidatūrai jūlijā pēc tam, kad bijušais prezidents izdzīvoja atentāta mēģinājumā politiskā mītiņā Pensilvānijas štatā.
Lai gan individuālo ziedojumu apjoms priekšvēlēšanu kampaņām ASV ir ierobežots līdz 3300 ASV dolāriem (3026 eiro) vienai personai, nepilnības kampaņu finansēšanas sistēmā ļauj lielajiem ziedotājiem veikt iemaksas fondos, kas pazīstami kā politiskās rīcības komitejas un kas atbalsta kandidātus.
Arī Masks lielas naudas summas ziedo organizācijai "America PAC", ko izveidoja, lai atbalstītu Trampa kampaņu. Organizācija galvenokārt nodarbojas ar aģitēšanu tā dēvētajos svārstīgajos štatos.
"America PAC" izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus par kampaņu, kas paredz katru dienu uzdāvināt miljonu dolāru kādam svārstīgo štatu reģistrētam vēlētājam, kas parakstījis organizācijas ierosināto petīciju, kurā pausts atbalsts vārda brīvībai un tiesībām nēsāt ieročus. ASV Tieslietu ministrija brīdinājusi Masku, ka šī kampaņa, ļoti iespējams, ir pretrunā vēlēšanu likumam.
Saskaņā ar ASV vēlēšanu likumu ir aizliegts maksāt naudu pilsoņiem par balsošanu vai reģistrēšanos balsošanai. Masks savukārt apgalvo, ka kampaņas mērķis ir pievērst lielāku uzmanību petīcijai un tādēļ tā ir legāla.