Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks pirmdien veica pārkārtojumus valdībā, atlaižot pretrunīgi vērtēto iekšlietu ministri Sjūelu Bravermenu, bet ārlietu ministra amatā negaidīti ieceļot bijušo valdības vadītāju Deividu Kameronu.

Reklāma

Līdzšinējais ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs turpmāk vadīs Iekšlietu ministriju. Sunaks nomainījis vēl vairāku ministriju vadītājus.

Bravermenas atlaišana nav pārsteigums

Sunaks pārkārtojumus valdībā sāka tieši ar Bravermenas atbrīvošanu no amata. Britu mediji norāda, ka ministres atlaišana nav negaidīta. Četrdesmit trīs gadus vecā Bravermena ir populāra valdošās Konservatīvās partijas labējā spārnā. Iekšlietu ministres amatā viņa ir iestājusies par stingrāku imigrācijas politiku, īpaši cenšoties novērst nelegālo imigrantu ierašanos ar laivām. Mediju ievērību izpelnījušies daudzi Bravermenas citāti, tostarp brīdinājums par nelegālo imigrantu "iebrukumu mūsu dienvidu piekrastē". Pretrunīgi vērtēti arī viņas komentāri, kas izskanēja pēc Izraēlas un islāmistu grupējuma "Hamās" kara sākuma 7. oktobrī un tam sekojošām palestīniešu atbalsta demonstrācijām, kuras ministre nosauca par "naida gājieniem".

Viņas pozīcijas amatā iedragāja laikrakstā "The Times" 8. novembrī paustais, ka policijas attieksmē pret protestētājiem vērojami dubultstandarti. Bravermena viedokļa rakstā uzsvēra, ka "policijai ir favorīti protestētāju vidū" un tā izturas iecietīgāk pret palestīniešu atbalstītājiem salīdzinājumā ar labējā spārna protestētājiem vai futbola huligāniem. 

Viņa norādīja, ka policija ignorē "palestīniešu atbalstītāju" pastrādātos likumpārkāpumus. Šis paziņojums izsauca kritiku par iejaukšanos policijas darbā. 

Vēlāk kļuva zināms, ka šis ministres komentārs nav saskaņots ar Dauningstrītu. Viņa ignorējusi premjera biroja aicinājumus neizmantot tik spēcīgus izteikumus, vēsta raidorganizācija BBC. Londonā sestdien tika rīkota vērienīga demonstrācija palestīniešu atbalstam, bet tās laikā notika arī labējo aktīvistu un futbola huligānu sadursmes ar policiju. Pēc šī notikuma Bravermena saņēma kritiku, ka ar saviem izteikumiem ir veicinājusi spriedzi sabiedrībā.

Amatu atstāj otrreiz

Bravermenas kritiķi uzskata, ka viņa stiprina savas pozīcijas, lai cīnītos par konservatīvo līdera amatu pēc nākamgad gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, ja Sunaka vadītā partija tajās cietīs sakāvi. Sabiedriskās domas aptaujās opozīcijā esošo leiboristu pārsvars pār konservatīvajiem sasniedz 15 līdz 20 procentpunktus. 

Bravermena pērnā gada oktobrī jau bija spiesta atkāpties no iekšlietu ministres amata Lizas Trasas valdībā, jo bija nosūtījusi oficiālu dokumentu, izmantojot personīgā e-pasta adresi. 

Viņa tomēr atgriezās Iekšlietu ministrijas vadībā, kad pāris dienas vēlāk tika izveidota Sunaka valdība. Konservatīvās partijas labējā spārnā viņas nomaiņu uzskata par kļūdu. Domājot par nākamajām vēlēšanām, lēmums atcelt Bravermenu ir "kļūda, jo Sjūela saprata, ko britu vēlētājs domā, un centās kaut ko darīt lietas labā", paziņojis ietekmīgais konservatīvo deputāts Džeikobs Rīss-Mogs.

Kleverlijs pagaidām atteicies komentēt, vai iekšlietu ministra amatā turpinās priekšgājējas īstenoto politiku. "Es plānoju šo darbu darīt tā, kā tas, manā ieskatā, vislabāk aizsargās britus un mūsu intereses," paziņoja ministrs. Darāmo darbu saraksta augšgalā ir jukas, ko izraisījuši palestīniešu atbalstītāju protesti Apvienotajā Karalistē, norāda britu mediji. Dauningstrīta grib, lai Iekšlietu ministrija izvērtē policijas pilnvaras aizliegt demonstrācijas un saukt pie atbildības tos, kas slavina terorismu, vēsta BBC.

Negaidīta atgriešanās

Ja Bravermenas atlaišana tika pieļauta, Kamerona atgriešanās valdībā politikas apskatniekus pārsteidza nesagatavotus. 

Kamerons nav ievēlēts parlamentā, tāpēc viņš steidzamā kārtā uzņemts Lordu palātā, lai varētu ieņemt amatu valdībā. Uz netipisko situāciju vērš uzmanību britu mediji, 

norādot, ka pēdējās desmitgadēs bijušais premjers vēlāk ministra amatu valdībā nav ieņēmis. Kamerons premjera amatā bija no 2010. līdz 2016. gadam, kad atkāpās pēc referenduma, kurā briti nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Lai arī Kamerons bija rosinājis referenduma rīkošanu, viņš tajā aģitēja par palikšanu ES. Sunaks pirms breksita referenduma atbalstīja Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Kamerons būs jau ceturtais britu ārlietu ministrs pēdējos četros gados. "Lai arī es neesmu piekritis katram lēmumam, man ir pārliecība, ka Riši Sunaks ir spēcīgs un spējīgs premjers, kurš sarežģītā laikā parāda parauga cienīgu vadību," pēc ārlietu ministra pienākumu pārņemšanas paziņoja Kamerons. Kamerons vēl 2018. gadā esot teicis draugiem, ka labprāt atgrieztos politikā, vēlams, tieši ārlietu ministra amatā, vēsta laikraksts "Guardian". Kamerons pēc aiziešanas no premjera amata tika ierauts skandāla, kad lobēja valdību atbalstīt šobrīd maksātnespējīgo finanšu pakalpojumu firmu "Greensill Capital". Politikas apskatnieki arī norāda uz faktu, ka Kamerona laikā Apvienotās Karalistes un Ķīnas attiecībās valdījis "zelta laikmets", par kura beigām jau iepriekš izteicies Sunaks.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.