Kiberuzbrukumus nedēļas sākumā piedzīvoja vairākas Beļģijas valdības, pašvaldību un ostu mājaslapas.

Reklāma

To mērķi saistīti ar Eiropu un NATO, kā arī Beļģijas atbalstu Ukrainai.

Pagājšnedēļ Beļģijas valdība paziņojusi, ka nosūtīs uz Ukrainu trīs Cēzara tipa lielgabalus. Šādus lielgabalus Ukrainai jau piegādājusi arī Francija.

"Mēs esam nolēmuši apmeklēt rusofobisko Beļģiju, lai parādītu, kā beidzas iniciatīvas, kas atbalsta kriminālo režīmu Kijivā," tā savā "Telegram" kanālā un "X" profilā norādījusi par kiberuzbrukumiem atbildīgā prokrieviskā hakeru apvienība "NoName057".

Hakeri bija uzlauzuši Beļģijas Federālā parlamenta, Senāta, Reģionālās valdības Pārstāvju palātas mājaslapas, kā arī pašvaldību un reģiona iestāžu interneta vietnes Flandrijā un Valonijā. Tāpat uzbrukumi bija vērsti pret Antverpenes, Ljēžas un Zēbriges ostu mājaslapām.

Tiek uzskatīts, ka "NoName057" mērķis ir gūt pēc iespējas plašāku mediju uzmanību. Beļģijas Kiberdrošības centrs norādījis, ka 

šie uzbrukumi nav bīstami, pašvaldību vai ostu sistēmas nav uzlauztas, tomēr tie sagādājuši lielas neērtības – tīmekļa vietnes uz laiku nebija publiski pieejamas un to uzturētājiem bija jānopūlas, lai atjaunotu vietņu darbību. 

(Beļģijā notikušie uzbrukumi bijuši DDoS ("Distributed Denial of Service") tipa, kas nozīmē, ka mājaslapu darbība tiek traucēta uz brīdi.) Sākotnēji "Telegram" hakeri publicēja sarakstu ar tīmekļa vietnēm, ko "NoName057" plāno uzlauzt, un pēc tam sekoja kiberuzbrukums šīm tīmekļa vietnēm. Dažas organizācijas, kas cietušas no uzbrukuma, jau ir veikušas pagaidu pret DDoS pasākumus, un mājaslapu darbība ir atjaunota. Citas – riskam pakļautās organizācijas – ir saņēmušas brīdinājumus no Beļģijas Kiberdrošības centra ar ieteicamajiem pasākumiem, kas ierobežotu kiberuzbrukumu ietekmi. Hakeri minējuši, ka turpinās uzbrukumus svētdien, kad Beļģijā norisināsies pašvaldību vēlēšanas. Tomēr Flandrijas iekšlietu ministre Hilde Krevica ziņu aģentūrai "Belga" minējusi, ka ne balsošanas process, ne rezultātu pārraide nav pakļauta riskam, jo ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu vēlēšanu programmatūras kiberdrošību. Ministre norāda, ka vēlēšanas tiks organizētas droši.

Krievijas hakeriem – niknākas sankcijas

Otrdien, 8. oktobrī, Eiropas Savienības Padome, reaģējot uz Krievijas destabilizējošām darbībām ārvalstīs, izveidojusi jaunu ierobežojošu pasākumu ietvaru. ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels norāda, ka "Eiropas Savienība un tās dalībvalstis stingri nosoda Krievijas pastiprināto hibrīdkara aktivitāšu kampaņu pret ES, tās dalībvalstīm un partneriem". Šis ierobežojošais pasākumu ietvars ir daļa no ES reakcijas uz Krievijas īstenoto un pieaugošo hibrīddarbību un operācijām Eiropas teritorijā.

Septembrī Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra ziņojusi, ka pēdējo 12 mēnešu laikā (līdz 2024. gada jūnija beigām) ir reģistrēta "ievērojama kiberuzbrukumu eskalācija". 

Jaunizveidotais likumiskais ietvars paredz, ka sarakstā iekļautajiem tiks piemērota aktīvu iesaldēšana; ES pilsoņiem un uzņēmumiem būs aizliegts tiem piegādāt līdzekļus, bet fiziskām personām tiks noteikts ceļošanas aizliegums.

Padome uzskata, ka "šis jaunais ietvars ļaus ES mērķtiecīgi vērsties pret personām un vienībām, kuras iesaistītas Krievijas Federācijas valdības darbībās un politikā, kas grauj ES un tās dalībvalstu, kā arī starptautisko organizāciju un trešo valstu pamatvērtības, to drošību, neatkarību un integritāti".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.