11 °C
Rudens ir klāt. 22. septembrī plkst. 21.19 sākās astronomiskais rudens.
Liela daļa tautiešu tam nepiegrieza vērību — ja ne Toms Bricis Sandrai Kropai to LR1 nepastāstītu, varbūt pavisam maz būtu tādu, kas iedomātos par to, ko Toms Sandrai nestāstīja. Proti, 22. septembris jau labu laiku svinams kā Baltu vienības diena.
Cik uguņu pilskalnos? Sasauksmes būtība
Katru gadu 22. septembrī vēsturiskajās baltu zemēs — kas tagad ietilpst ne tikai Latvijā un Lietuvā, bet arī Baltkrievijā un Polijā — tieši plkst. 20.00 iededzam ugunskurus.
Citēšu Šauļu kultūras mantojuma kluba "Aukuras" mājaslapā publicēto: "Sasauksmes būtība ir apmeklēt ar baltu vēsturi saistītas vietas un apzināties to nozīmi, iedegt ugunis pilskalnos un citās ar baltu vēsturi saistītās vietās, tādējādi vienojot baltu cilšu pēctečus un baltu zemes. Sirmā senatnē pilskalnos iedegti ugunskuri ir aicinājuši mūsu senčus vienoties cīņai un aizsargāt savu zemi, savu dzīvību un savdabību. Vienotība ir palīdzējusi Baltijas jūras krastā mītošajām tautām izdzīvot un pastāvēt gadu tūkstošiem. Mūsdienās vienlaikus iedegta uguns iegūst jaunu nozīmi. Kaut gan valstis citu no citas šķir robežas, visā pasaulē izklīdušos baltu pēctečus vieno no senčiem mantotais pasaules uzskats, joprojām dzīvās tradīcijas un paražas."
Kur ir tavs pilskalns?
Šogad Rīgas Latviešu biedrības aktīvisti savu pilskalnu atrada Tirgskalnā, kas atrodas Cēsu novada Piebalgā, netālu no Zosēniem.
Sākumā bija koncerts Baņutas koncertšķūnī. Dziedāja kori "Venden" un "Cēsis", par Baltu vienības uguns tradīciju un RLB nama freskām pastāstīja RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis. Tam sekoja lāpu gājiens uz Tirgskalnu.
Kalnā, kā jau kalnā, kur regulāri notiek tik lieli un nozīmīgi tautas svētki, ka pat ielikts piemiņas akmens. Akmens tumsā gan nav redzams, bet, kad tieši astoņos tiek iedegts lielais ugunskurs, tad pat "Rīgas Danči", pa naksnīgiem ceļiem braukdami un zaķus biedēdami, uzreiz pamana, kurp jābrauc. Kori dzied, uguns koši deg un tad arī laiks galvenajām norisēm.
Kas jādara Baltu vienības naktī?
Nav tādu priekšrakstu, bet "Rīgas Danči" nebūtu nekādi dančmeistari, ja neatrastu katrai reizei un vietai piemērotu deju. Tiek iedegti trīs ugunīgi krusti — katrai Baltijas valstij savs. Te jāpiezīmē, ka pēdējā laikā ugunis dedzināt tiek aicināti arī igauņi. Bet igauņi, kā zinām, nebūtu igauņi, ja tā ātri piekristu visādiem interesantiem aicinājumiem.
Katrs uguns rituāla dalībnieks saņem spīdkociņu kā mazu lāpu un dejo krusta deju pa visiem trijiem krustiem. Tad seko vakara galvenā deja — viena no noslēpumainākajām mūsu krustdejām — Akmeņu deja, jeb Ķieģelītis. No Rīgas bruģakmeņiem top liels krusts — reizē četri pāri dejo katrs savā sektorā, tad notiek dejotāju maiņa un deja turpinās, kamēr visi izdejo krustus un beigās sabučo muzikantus. Muzikantu bučošana nav obligāta — tā vispār ir Zemgales slavenā Bučupoļa tradīcija, bet vai tad tumsā kāds pamanīs un pārmetīs.
Tas vēl nav viss. Pirms atkal iedegt lāpas un doties vakarēt uz Skrāģu krogu, koru diriģente Marika Slotiņa Brante aicina visus iziet cauri baltu tautas vienojošā dzintara portālam.
Kā rakstīts Baltu vienības sasauksmes mājas lapā: "Lai Uguns gaisma vieno baltu garīgo tēvzemi! Uguns uz tāla kalna ir zīme: mēs esam! Uguns iedegšana vienlaikus – vienotība."
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur.
Abonē ŠEIT.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
