Mēģina pārliecināt Orbānu

Briselē šodien turpinās Eiropas Savienības (ES) valstu līderu sanāksme, kuras darba kārtībā iekļauta arī bloka paplašināšanās un palīdzība Ukrainai.

Lai varētu sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un piešķirt tai plānotos 50 miljardus eiro, nepieciešama visu ES dalībvalstu piekrišana, tomēr Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ir draudējis ar veto šajos jautājumos. Samitā tiek spriests arī par ES budžeta reformām, sankcijām pret Krieviju un karu Tuvajos Austrumos.

Šantāža atmaksājas

Lai arī divu dienu samitam jābeidzas šodien, diplomāti pieļauj, ka sarežģītās darba kārtības dēļ tas varētu ieilgt. Kritiķi ir vainojuši Orbānu par centieniem turēt Ukrainu "ķīlniekos", lai panāktu, ka Brisele atbloķē Ungārijai apstiprināto, bet strīdā par likuma varu iesaldēto finansējumu. Šis jautājums uz priekšu pavirzījās trešdien, kad Eiropas Komisija (EK) paziņoja par 10,2 miljardu eiro atbloķēšanu. Šī nauda Ungārijai pienākas no ES fondiem, bet bija iesaldēta saistībā ar likuma varas vājināšanos Ungārijā. 

"Mēs esam saņēmuši pietiekamas garantijas, lai varētu pateikt, ka tiesu sistēmas neatkarība Ungārija tiks stiprināta," 

trešdien paziņoja ES tieslietu komisārs Didjē Reinderss. "Šodienas lēmums tomēr nav procesa beigas. Mēs turpināsim uzmanīgi novērot situāciju un pasliktināšanās gadījumā ātri reaģēsim," piebilda komisārs. EK joprojām ir iesaldējusi 21 miljardu eiro, kas Ungārijai pienākas no ES fondiem, tostarp no fonda, kas domāts ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas. ES budžeta komisārs Johaness Hāns ir paziņojis, ka Ungārija nav izpildījusi kritērijus, lai saņemtu pārējo naudu, vēsta izdevums "Politico".

EK lēmums bloka līderu samita priekšvakarā atbloķēt daļu Ungārijas finansējuma raisa aizdomas, ka Brisele mēģina ar Orbānu tirgoties. Komisija tomēr uzsver, ka lēmums ir saistīts tikai ar Ungārijas maijā ieviesto tieslietu reformu, kas domāta, lai stiprinātu tiesu neatkarību un mazinātu politisko iejaukšanos tiesu darbā. Tā ir "tīra sakritība", ka finansējums Ungārijai atbloķēts tieši ES samita priekšvakarā, paziņojusi EK priekšsēdētājas vietniece vērtību un pārredzamības jautājumos Vera Jourova. Savukārt cilvēktiesību organizāciju "Amnesty International" un Ungārijas Helsinku komitejas kopīgā pētījumā uzsvērts, ka Ungārijas ieviestā reforma nenovērš Briseles uzrādītos trūkumus. Vēl pirms lēmuma atbloķēt Ungārijas līdzekļus četru Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītāji vēstulē EK priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai aicināja to nedarīt, uzsverot, ka Budapešta nosacījumus nav izpildījusi. Kritiķi norāda arī uz Orbāna nostāju, kas ir Krievijas autoritārajam prezidentam Vladimiram Putinam draudzīga. 

"Fon der Leiena dod lielāko kukuli ES vēsturē autokrātam un Putina draugam Viktoram Orbānam," vietnē "X" ("Twitter") paziņoja zaļos pārstāvošais EP deputāts no Vācijas Daniels Freinds, 

brīdinot, ka Orbāna īstenotā šantāža atmaksājas.

Optimisma nav

Nav tomēr zināms, vai Ungārijas līdzekļu daļēja atbloķēšana pavirzīs uz priekšu samita darba kārtības punktus, kas attiecas uz Ukrainu. "Labāk vēlu, nekā nekad," par EK lēmumu ceturtdien sacīja Orbāns. Viņš tomēr noliedza, ka pastāvētu saikne starp Ungārijas finansējumu un atbalstu Ukrainai, paužot, ka Ukraina nav izpildījusi nosacījumus un tāpēc oficiālās iestāšanās sarunas nav sākamas. "Ja nav izpildīti priekšnoteikumi, nav izredžu sākt sarunas," ceturtdienas rītā Briselē reportieriem paziņoja Ungārijas premjers. Šaubas par sekmīgu samita iznākumu pauda Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. "Pēc runāšanas ar Viktoru Orbānu par šiem jautājumiem es neesmu optimistiski noskaņota," samita priekšvakarā paziņoja Igaunijas valdības vadītāja. Turpinoties Orbāna nepiekāpībai, Vācijas kanclers Olafs Šolcs vēl pirms samita rosinājis atteikties no vienprātības principa ES dalībvalstu balsojumos. "Es uzskatu, ka vairāk lēmumu varētu pieņemt ar kvalificēto vairākumu, tostarp iestāšanās procesā," Vācijas parlamenta deputātiem norādīja Šolcs. 

"Valstu parlamentiem tāpat būtu jāsaka galavārds, bet viena valsts vairs nevarētu bloķēt katru soli," piebilda kanclers.

Ukrainai un Moldovai ES kandidātvalsts statuss tika piešķirts pagājušā gada jūnijā, bet novembra sākumā EK rekomendēja sākt ar šīm valstīm iestāšanās sarunas. EK novembrī paziņoja, ka Ukraina "pilnībā" ir izpildījusi četrus no septiņiem kritērijiem, lai sāktu sarunas. Joprojām notiek darbs, lai mazinātu korupciju, atbrīvotos no oligarhu ietekmes un aizsargātu minoritāšu tiesības. Orbāns ir nosaucis EK novērtējumu par "nepamatotu" un runājis par korupciju Ukrainā. Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirms samita paziņojis, ka Ukraina savas saistības pirms sarunu sākšanas ir izpildījusi. Attālināti uzrunājot samita dalībniekus, Zelenskis ceturtdien aicināja domāt nevis par "politiķu vajadzībām, bet tautas vajadzībām".

Samitā tiek apspriesta arī Ukrainai plānotā ekonomiskā palīdzība, kas ietver 33 miljardus eiro kredītos ar zemām procentu likmēm un 17 miljardus eiro grantos. EK rosinājusi šo finansējumu Ukrainai piešķirt nākamo četru gadu laikā. Ja neizdosies panākt Ungārijas piekrišanu kopīgai ES palīdzībai Ukrainai, diplomāti jau apsver alternatīvas, piemēram, starpvaldību vienošanos bez Ungārijas dalības.