Pašā gada vidū, 1. jūlijā, par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļūs Dānija. Par to, kādus uzdevumus mūsu Baltijas jūras kaimiņvalsts gatavojas risināt savas prezidentūras laikā, stāsta šīs valsts Eiropas lietu ministre, no konservatīvi liberālās lauksaimnieku partijas "Venstre" ievēlētā 38 gadus vecā juriste Marija Bjēra. Viņa bijusi Dānijas Folketinga (parlamenta) locekle kopš 2019. gada, bet pirms kļūšanas par Eiropas lietu ministri pagājušā gada augustā deviņus mēnešus ieņēmusi Dānijas digitalizācijas un vienlīdzības ministres posteni.
Dānijas prezidentūra Eiropas Savienībā notiks īpaši vētrainos un haotiskos laikos, kad draud sabrukt daudzas agrākās politiskās struktūras un labi iesakņotās starptautiskās vienošanās. Kādas būs Dānijas prezidentūras galvenās prioritātes?
M. Bjēra: Jums pilnīga taisnība par to, ka laiki šobrīd interesanti un sarežģīti. Taču atzīmēšanas vērts būtu tas, ka Latvijas un Dānijas attiecības palikušas nemainīgas – mums ir kopīgas vērtības un skatījums uz pasauli, ko ļoti labi varēta sajust, tiekoties ar Latvijas Saeimas pārstāvjiem. Tādēļ domāju, ka prioritātes, kuras izvirza Dānija, ir tuvas tām, kuras varētu izvirzīt arī Latvija.
Mūsu svarīgākā prioritāte ES prezidentūras laikā būs Eiropas drošības nostiprināšana, jo Eiropai jābūt spējīgai pašai sevi aizsargāt un mums jāspēj darīt vairāk Ukrainas atbalstam. Gan Dānija, gan Eiropas valstis jau šobrīd ir starp Eiropas Savienības līderiem Ukrainas atbalstā, aizstāvoties pret agresiju, bet mums jāspēj to turpināt.
Mēs vēlētos virzīties uz priekšu arī jautājumā par Eiropas Savienības tālāko paplašināšanos, dodot Ukrainai skaidru iestāšanās ES tālāko perspektīvu.
Otra svarīga Dānijas prioritāte ir Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspējas stiprināšana, jo, ja mums nebūs spēcīgas ekonomikas, mēs arī nespēsim sevi aizsargāt. Mūsu ieskatā ekonomikas konkurētspējas stiprināšana iet roku rokā ar zaļo pāreju, tādēļ šīm jomām mēs pievērsīsim lielāku uzmanību, aicinot uzņēmumus būt ambicioziem savu mērķu izvirzīšanā.
Lai gan aizsardzības jautājumi, ES tālākā paplašināšanās, konkurētspēja un zaļā pāreja visi ir svarīgi jautājumi, Eiropas resursi tomēr nav neierobežoti un kaut kādas izvēles, kurp virzīt līdzekļus, būs jāizdara. Un konkrēti – pēdējā laikā radusies sajūta, ka ekonomikas konkurētspējas jautājumi Eiropas Savienībā tiek vērtēti kā vairāk prioritāri, bet Zaļais kurss un pāreja atkāpušies nedaudz dibenplānā. Vai jums arī ir šāda sajūta?
Man nešķiet, ka pastāv konflikts starp ekonomikas
1.2 °C
