Ceturtdien Rīgā sāksies reidi pret nelegālo migrāciju, ko iepriekš solīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks. Rīgas pašvaldības policija uz ielām cilvēkus neķerstīs.
Kā mediji jau vēstījuši, E. Ratnieks (Nacionālā apvienība) augustā preses konferencē paziņoja, ka aicina nelegālos imigrantus mēneša laikā pamest Rīgu un Latviju. Vakar preses konferencē E. Ratnieks teica, ka ceturtdienas reidi nebūšot vienas dienas akcija, bet gan regulārs un sistemātisks darbs. Viņš aicināja rīdziniekus, kuriem ir informācija vai aizdomas par nelegālo migrantu pulcēšanās vietām, ziņot par tām Rīgas pašvaldības policijai. Ratnieks klāstīja, ka NA turpināšot darbu pie legālās migrācijas ierobežošanas. Viņa ieskatā, ir jāpanāk situācija, ka visi migranti, kas iebrauc Latvijā, pēc tam arī izbrauc. Ja atbraucot strādnieks, tad pēc darba veikšanas tam jābrauc prom, bet, ja atbrauc students, kurš pēc kāda laika pārtrauc mācības, viņam ir jābrauc prom, sprieda politiķis.
Aptauja
Kad noskaidrojies, ka nelegāli ieceļojušajam migrantam patvērums nepienākas, ko darīt valsts iestādēm?
Pārbaudīs nelegālās izmitināšanas vietas
Rīgas pašvaldības policija mēneša laikā ir veikusi izpēti par vietām, kur domājami uzturas personas, kas atrodas Latvijā nelegāli. Notikusi sadarbība ar apkaimju biedrībām, un iedzīvotāji ir snieguši policijai ziņas par šādām uzturēšanās vietām. Līdz ar to šie tā sauktie reidi būšot saistīti tieši ar šīm vietām. Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass uzsvēris, ka šīs pārbaudes neizpaudīsies kā cilvēku pārbaudes uz ielas. "Varbūt kāda iztēlē var rasties iespaids, kad mēs tūlīt noslēgsim pilsētu un pārbaudīsim visas personas, kuras izskatās varbūt atšķirīgi no mums. Tā nav. Mūsu galvenais uzdevums ir apkopot šo informāciju, sadarboties ar kompetentajām iestādēm un mērķtiecīgi strādāt.
Mums ir dažāda veida informācija par to, ka šīs personas uzturas, piemēram, nelegālās izmitināšanas vietās, iespējams, māju bēniņos un pagrabos,"
teica Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks. Šīs pārbaudes neattiekšoties uz kurjeriem un citiem cilvēkiem, kuri, piemēram, strādā Rīgas ielās. Nav arī paredzēts pieprasīt tūristiem uzrādīt dokumentus. Uz jautājumu, vai policijai pietiks resursu, lai šādus reidus īstenotu, tās priekšnieks uzsvēra, ka pašlaik policijas kapacitāte un kompetence esot augusi. "Mēs redzam to, ka lielai daļai sabiedrības šis jautājums ir aktuāls, un mēs nevaram palikt vienaldzīgi. Mums ir jāreaģē uz šiem izaicinājumiem," pauda Lūkass. Ratnieks uzskata, ka reidu pirmie rezultāti būs redzami oktobra beigās.
Rīgas mēram cits skatījums
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs ("Progresīvie") vakar tviterī raksta: "Pēc trešdienas kārtējās preses konferences par nelegālo imigrāciju mani mulsina Ratnieka kunga, kā par drošību un kārtību atbildīgā vicemēra, nespēja konkrēti atbildēt uz žurnālistu jautājumiem par šādu pasākumu lietderību. Vēlos uzsvērt, ka nelegālā imigrācija nav Rīgas pašvaldības policijas darba prioritāte un papildu resursi tam netiks novirzīti. Pašvaldības policija, Valsts drošības dienests un Iekšlietu ministrija jau ikdienas rutīnas darbos nodrošina pārbaudes un rūpējas par drošību."
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka Ratnieks pārspīlē nelegālo migrantu izplatības problemātiku galvaspilsētā. E. Ratnieks augusta preses konferencē informēja, ka no šī gada sākuma Rīgas pašvaldības policija aizturējusi un nodevusi Valsts robežsardzei 22 personas. Pērn gada laikā tika aizturētas 23 personas un 2023. gadā – 24 personas. Pujāts vērsa uzmanību, ka tā ir niecīga daļa no migrantu daudzuma, kas aizturēti citviet valstī, vai arī robežsardze nav pieļāvusi šķērsot viņiem Latvijas–Baltkrievijas robežu. Vienlaikus nevar noliegt faktu, ka Latvija jau vairākus gadus saskaras ar Krievijas sabiedrotās Baltkrievijas izraisīto nelegālās imigrācijas spiedienu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
Migranti "nedarbu darītāji"
Trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā tika skatīts jautājums par nelegālās migrācijas kontroli, un uz sēdi bija uzaicināti Iekšlietu ministrijas, Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Valsts drošības dienesta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji.
Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes pārstāvis Dmitrijs Vegneris stāstīja, ka
noziegumos, ko pastrādā iebraucēji no trešajām valstīm, visbiežāk tiek pieķerti bijušo padomju republiku pārstāvji.
Eiropas Savienībā ar terminu "trešā valsts" apzīmē visas valstis, kas nav ES dalībvalstis vai Islande, Norvēģija, Lihtenšteina vai Šveice.
Policijas apkopotie dati par laiku no janvāra līdz augusta beigām liecina, ka "lielākie nedarbu darītāji" ir iebraucēji no Ukrainas, Krievijas un Moldovas, informēja policijas pārstāvis.
"Ja runājam par tālākām zemēm, tad ir konstatēti 19 noziedzīgi nodarījumi, kurus izdarījuši Uzbekistānas iedzīvotāji. Tālāk seko Azerbaidžānas iedzīvotāji ar 18 noziedzīgiem nodarījumiem, Indijas pārstāvji ar deviņiem noziegumiem, Kazahstānas, Kirgizstānas un Armēnijas iedzīvotāji ar astoņiem noziegumiem, Tadžikistānas iedzīvotāji ar septiņiem, bet Pakistānas iedzīvotājs aizturēts vienā šādā gadījumā," informēja Vegneris. Pēc viņa vārdiem, policija novēro tendenci veidoties slēgtajām etniskajām grupām. Pamazām tās palielinās, un tuvākajā nākotnē ir "jārēķinās ar sekām". Policista vērtējumā, Latvijas nelegālo migrantu kontroles sistēma līdz galam neesot pārdomāta un ne vienmēr esot efektīva.
Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus komisiju informēja, ka Iekšlietu ministrija patlaban strādā pie informatīvā ziņojuma par pasākumiem migrācijas risku ierobežošanā. Ziņojums ietveršot piedāvājumus grozījumiem normatīvajos aktos, tostarp Imigrācijas un Augstskolu likumā. "Tur būs doti konkrēti uzdevumi gan personāla apmācībai un dažādu datu bāzu pieejamības nodrošināšanai un dienestiem," klāstīja Cinkus. Viņš uzskata, ka visiem iesaistītajiem dienestiem ir skaidra nelegālās migrācijas risku nozīme, bet to vājākais punkts ir resursi, tostarp personāls, tāpēc tiekot strādāts pie problēmu risināšanas.
Saeimas preses dienests informē, ka parlaments ceturtdien, 25. septembrī, galīgajā lasījumā lems par likuma grozījumiem, ar kuriem plānots stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur.
Abonē ŠEIT.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu