Latvijā ir vērojama tendence iebraucējiem veidot slēgtas etniskās grupas, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā stāstīja Valsts policijas (VP) Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes pārstāvis Dmitrijs Vegneris.

Reklāma

Pēc policista stāstītā, noziegumu pastrādāšanā no iebraucējiem no trešajām valstīm visbiežāk tiek pieķerti bijušo padomju republiku pārstāvji. Eiropas Savienībā (ES) ar terminu "trešā valsts" apzīmē visas valstis, kas nav ES dalībvalstis vai Islande, Norvēģija, Lihtenšteina vai Šveice.

VP apkopotie dati par laiku no janvāra līdz augusta beigām liecina, ka "lielākie nedarbu darītāji" ir iebraucēji no Ukrainas, Krievijas un Moldovas, informēja policijas pārstāvis.

"Ja runājam par tālākām zemēm, tad ir konstatēti 19 noziedzīgi nodarījumi, kurus izdarījuši Uzbekistānas iedzīvotāji.

Tālāk seko Azerbaidžānas iedzīvotāji ar 18 noziedzīgiem nodarījumiem, Indijas pārstāvji ar deviņiem noziegumiem, Kazahstānas ar 55 noziegumiem, Kirgizstānas ar astoņiem, Armēnijas iedzīvotāji ar astoņiem noziegumiem, Tadžikistānas iedzīvotāji ar septiņiem, bet Pakistānas iedzīvotājs aizturēts vienā šādā gadījumā," informēja Vegneris.

Pēc Vegnera vārdiem, policija novēro tendenci veidoties slēgtajām etniskajām grupām. Pamazām tās palielinās un tuvākajā nākotnē ir "jārēķinās ar sekām". Policista vērtējumā, Latvijas nelegālo migrantu kontroles sistēma līdz galam neesot pārdomāta un ne vienmēr esot efektīva.

Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus komisiju informēja, ka Iekšlietu ministrija patlaban strādā pie informatīvā ziņojuma par pasākumiem migrācijas risku ierobežošanā. Ziņojums ietveršot piedāvājumus grozījumiem normatīvajos aktos, tostarp, Imigrācijas un Augstskolu likumā. "Tur būs doti konkrēti uzdevumi gan personāla apmācībai un dažādu datu bāžu pieejamības nodrošināšanai un dienestiem," klāstīja Cinkus.

Cinkus uzskata, ka visiem iesaistītajiem dienestiem ir skaidra nelegālās migrācijas risku nozīme, bet to vājākais punkts ir resursi, tostarp, personāls, tāpēc tiekot strādāts pie problēmu risināšanas.

Rīgas mēra vietnieks Edvards Ratnieks (NA) augusta vidū preses konferencē paziņoja, ka aicina nelegālos imigrantus mēneša laikā pamest Rīgu un Latviju. Migrācija bija viens no jautājumiem, kurus NA izcēla savā pēdējā pašvaldību vēlēšanu kampaņā. Ceturtdien Rīgā sāksies NA politiķu rosinātie nelegālo migrantu ķeršanas reidi.

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka Ratnieks viennozīmīgi pārspīlē nelegālo migrantu izplatības problemātiku galvaspilsētā.

Vienlaikus Latvija jau vairākus gadus saskaras ar Krievijas sabiedrotās Baltkrievijas izraisīto nelegālās imigrācija spiedienu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Aptauja

Kad noskaidrojies, ka nelegāli ieceļojušajam migrantam patvērums nepienākas, ko darīt valsts iestādēm?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur. 

Abonē ŠEIT. 

Foto: Latvijas Mediji

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu