7 °C
Veselības ministrijas iecere par slimnīcu reorganizāciju rada virkni jautājumu. Tostarp – kas notiks ar dārgo, bieži vien ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu iegādāto medicīnas aparatūru, ja slēgs nodaļas, kurās tās izmanto? Iekārtas, kuru vērtība mērāma miljonos, varētu palikt dīkstāvē un ar laiku kļūt tehniski neizmantojamas, vēsta 360TV Ziņas.
Viens no šādas reorganizācijas “upuriem” var izrādīties Balvu slimnīca. Veselības ministrija iecerējusi to pārveidot no diennakts uz dienas stacionāru, kas nozīmētu arī vairāku nodaļu slēgšanu. Kā galvenais pakalpojumu apjoma samazināšanas iemesls ir minēts dārgas izmaksas, taču pārmetumi tiek saņemti arī par mazo pacientu plūsmu, noslogotajiem darbiniekiem un nekvalitatīvo medicīnisko aparatūru. Šādi dati izklāstīti arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Reformu nav, personāla trūkst – kurp virzās stacionārā veselības aprūpe?”.
Balvu slimnīcas vadība 360TV Ziņām uzsver pretējo: “Mums ir ļoti labs aprīkojums, jauns, moderns. Bieži atbrauc rezidenti no lielajām slimnīcām un ir pārsteigti, cik šeit ir labs aprīkojums. Ir viss, kas lielajās slimnīcās, reizēm pat labāk. Kā Valsts kontrole var ko tādu teikt, ka te nekā nav? Taisot ziņojumu, viņi vispār nav šeit bijuši. Un tad viņi vispārina, ka mums nav aprīkojuma. Tas mums ir sāpīgi.” Ārsti iepazīstina ar slimnīcas nodaļām, lepojoties ar tur pieejamo aprīkojumu, kas spēj nodrošināt kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus. Arī veikto manipulāciju skaits rāda pozitīvu tendenci, lai gan Valsts Kontrole revīzijā esot norādījusi citu informāciju, vērā ņemot tikai 2024. gada septembra datus. Neprecizitāti revīzijas ziņojumā apstiprina arī citi slimnīcu vadītāji, kas no publiskas intervijas atsakās.
Balvu slimnīca pēdējos gados nepārtraukti attīstījusies, ieguldot ievērojamus līdzekļus arī infrastruktūrā. Arī šobrīd par 418 305 eiro (bez PVN), izmantojot ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada finansējumu, iegādāts jauns aprīkojums: laparoskopijas sistēma, anestēzijas iekārta, trīs mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, videoendoskopijas sistēma un citas iekārtas. Reorganizācijas gadījumā arī šīs tehnoloģijas, visdrīzāk, stāvētu bez pielietojuma.
Pirmkārt, to varētu ietekmēt projektu noteikumi. Liela daļa aprīkojuma iegādāta ar ES fondu atbalstu, kas bieži nosaka – iekārtai jāatrodas konkrētajā vietā un jābūt ekspluatācijā noteiktu laikaposmu – visbiežāk tie ir 5–7 gadi. Tas nozīmē, ka, slēdzot nodaļas reģionos, aprīkojumu nevar vienkārši pārvietot uz Rīgu vai citām slimnīcām. Līdz ar to lielajām klīnikām papildu iekārtas netiktu iegūtas un vajadzības gadījumā tāpāt būtu jāmeklē finansējums to iegādei.
Otrkārt, neizmantotas iekārtas ātri zaudē funkcionalitāti. Modernajām iekārtām nepieciešami arī programmatūras atjauninājumi. Bez tiem tās neatbild drošības prasībām. Piemēram, endoskopi, un dialīzes iekārtas bez darbības riskē ar šķidruma sistēmu nosēdumiem, baktēriju vai pelējuma attīstību. Savukārt radioloģijas un laboratorijas iekārtām nepieciešama regulāra kalibrācija, citādi rezultāti kļūst nederīgi. Tātad dīkstāve nozīmē, ka pēc kāda laika iekārtas vairs nebūs izmantojamas, un investīcijas būs zaudētas.
Slimnīcu samazināšana rada pamatotas bažas arī par mūsu valsts drošību. Kas notiktu militāra iebrukuma gadījumā, ja pierobežā nebūtu pieejama medicīniskā palīdzība? Balvu novads robežojas ar Krieviju, un slimnīca jau bijusi iesaistīta militārajās mācībās ‘Ausma’ un ‘Namejs’, sadarbojoties ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Veselības Ministrijas atbilde 360 Ziņām nav konkrēta: “Viena lieta ir pati ēka, bet otra lieta ir arī cilvēki, kas tur strādā. Ja ir, teiksim, šis izņēmuma stāvoklis valstī, tad svarīgi ir, ka tur patiešām ir tie cilvēki, kas var to nodrošināt. Šeit uz šo drošību arī noteikti var paskatīties dažādi. Iespējams, ka izbrauks no Rīgas brigādes, kas to var izdarīt.”
Balvi no galvaspilsētas atrodas 220 km attālumā – “X” stundā tas ir nepieņemami ilgs laiks. Pat ja brigāde ierastos laikus, slimnīcā būtu jāatrodas aprīkojumam. No tā, iespējams, var secināt, ka aprīkojumu nenodos tālāk citām slimnīcas iestādēm, bet atstās Balvos krīzes situācijai, taču, kā iepriekš minēju, tās visdrīzāk nebūtu izmantojamas. Tātad ierīcēm būtu jāveic regulāras apkopes, lai tās uzturētu darba kārtībā. Tas savukārt nozīmē Veselības ministrijas izmaksu pieaugumu, jo veiks apkopi iekārtām, ko ikdienā neizmanto. Šī izklausās pēc kārtējās pretrunas.
Citu, visai savādu Veselības ministrijas ieceri, atklāj Balvu slimnīcā: “Veselības ministrija un NMPD plāno Balvus “X” stundā evakuēt. Jautājums – uz kurieni mēs evakuēsimies un ne visu var evakuēt. Aprīkojums tāpat paliktu. Pretī jau ir arī cilvēks, jo ne viss ir ekseļos. Ne visi ārsti gribēs kaut kur evakuēties. Mums to rāda arī Ukrainas pieredze, kur ārsti pasaka – es nekur nebraukšu, palikšu šeit un strādāšu.” Turklāt varētu evakuēt slimnīcas personālu, bet ne visu aprīkojumu, jo lieljaudas medicīniskās tehnikas uzstādīšana citkārt prasa pat vairākus mēnešus, tāpat arī īpaši pārdomātu loģistiku tās pārvešanā. Tam X stundā visdrīzāk nebūtu laika. Tātad, ja slimnīca būs “iztukšota”, bet brigādes no tālās galvaspilsētas nepasēs ierasties laikus, palīdzība vietējiem iedzīvotājiem nebūs pieejama. Krīzes situācija gan nav tikai militārs iebrukums. Tā var būt arī smaga avārija ar daudziem cietušajiem, kur nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība.
Neskaidra ir arī Alūksnes slimnīcas nākotne. Arī tur Veselības ministrija plāno diennakts stacionāru pārveidot par dienas stacionāru. Šobrīd slimnīca nodrošina neatliekamu palīdzību arī Kājnieku skolas kursantiem, kuriem mācībās nereti rodas traumas – lūzumi, sastiepumi vai smagākos gadījumos – arī nopietni veselības apdraudējumi. Pašreiz slimnīcas tuvums nodrošina tūlītēju neatliekamo palīdzību, bet dienas stacionārs šādu funkciju nepildīs. Tad tuvākā būs 116 km attālā Vidzemes slimnīca Valmierā vai 96 km tālā Madonas slimnīca. Vēl jūnijā, viesojoties Alūksnē, veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsvēra, ka medicīnas iestāžu tīklam jānodrošina gan pieejamība, gan kvalitāte, un Alūksnes slimnīca to spējot, iepriekš rakstīja “Alūksnes un Malienas Ziņas”. Tagad cerība uz to ir sarukusi.
Šāda slimnīcu profilu maiņa šķietami ir pretrunā ar austrumu pierobežas stiprināšanas plāniem. Viena ministrija iegulda miljonus aizsardzībā, bet otra – samazina medicīnas infrastruktūru. Tikmēr citas valstis, piemēram, Francija, jau sāk veidot stratēģiskos medicīnisko resursu krājumus “X” stundai. Veselības ministrija gan 360 Ziņām vairākkārt uzsvēra, ka gala lēmums par slimnīcu reorganizāciju vēl nav pieņemts un tagad notiekot tikai datu izvērtēšana. Jācer, ka datu izvērtēšana būs sapratīga, jo citādāk reorganizācijas plāni izskatās kā īstermiņa taupīšana uz sabiedrības ilgtermiņa drošības un veselības rēķina.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur.
Abonē ŠEIT.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
