16.1 °C
Reaģējot uz Ukraina uzbrukumu Krievijas Kurskas apgabalā, Krievijas bruņotie spēki no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Kurskas apgabalu pārcēluši vairākas brigādes ar vismaz tūkstoš karavīriem katrā, ziņo raidorganizācija CNN.
Divi Rietumu izlūkdienestiem tuvu stāvoši avoti CNN izteikušies, ka Krievija vēl negrasās pārvietot lielākās un vislabāk apmācītās vienības uz Kurskas apgabalu. "Mēs vēl neesam novērojuši būtisku karaspēka pārvietošanu, un mēs nevaram pateikt, kāpēc. Vai tāpēc, ka viņi tikai sāk pārvietot karaspēku, vai tāpēc, ka viņiem vienkārši nav ko pārvietot," norādījis viens no avotiem.
Krievija, šķiet, stiprina Kurskas apgabala aizsardzību galvenokārt ar neapmācītiem jauniesauktajiem, CNN atzinis viens no avotiem. Kāda augsta ranga ASV amatpersona piebildusi, ka Krievija uz Kurskas apgabalu nosūtījusi arī karavīrus no Ļeņingradas kara apgabala, tostarp no Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāva.
CNN atgādina, ka Krievijas bruņotajiem spēkiem Ukrainas frontē ir simtiem tūkstošu karavīru, tāpēc "dažu tūkstošu pārcelšanai īstermiņā varētu nebūt nopietnu seku".
Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džons Kērbijs CNN atzinis, ka Krievija "uz Kurskas apgabalu pārvieto dažus resursus, dažas vienības, lai, domājams, pretotos tam, ko dara ukraiņi". Viņaprāt, karaspēka pārvietošana no Ukrainas nenozīmē, ka Putins būtu atteicies no militārām operācijām Ukrainas ziemeļaustrumos vai dienvidos, piemēram, Zaporižjā. Kērbijs norādījis, ka frontē joprojām notiek aktīvas kaujas.
Viens no sarunbiedriem CNN sacījis, ka Ukrainas bruņoto spēku operācija Kurskas apgabalā ir iespaidīga no militārā viedokļa, taču Ukraina tur nosūtījusi diezgan pieredzējušus karavīrus, kurus, viņaprāt, tā nedrīkst pazaudēt. "Viņu novirzīšana prom no frontes līnijas dod krieviem iespēju izmantot priekšrocības un izlauzties," piebildusi amatpersona.
Tajā pašā laikā vairāki avoti CNN stāstījuši, ka ASV nevēlas atļaut Ukrainai izmantot amerikāņu tālās darbības rādiusa ieročus triecieniem Kurskas apgabalā nevis eskalācijas riska dēļ, bet gan tāpēc, ka nevar nodrošināt Ukrainu ar tik daudz ATACMS raķetēm. ASV varasiestādes, pēc CNN sarunbiedru sacītā, uzskata, ka Ukrainai pieejamās raķetes būtu jāizmanto triecieniem Krimā.
ISW: Kremlis izveidojis līdz šim neefektīvu struktūru atbildei uz Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā
Krievijas varasiestādes un Krievijas militārie komandieri veido sarežģītu un līdz šim neefektīvu vadības un kontroles struktūru, lai reaģētu uz Ukrainas armijas iebrukumu Kurskas apgabalā, secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
Krievijas aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs ceturtdien paziņoja par koordinācijas padomes izveidi Krievijas Aizsardzības ministrijā militāro un drošības jautājumu risināšanai Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos. Ministrs norādīja, ka padomes mērķis ir uzlabot atbalstu Krievijas spēkiem, kas apsargā valsts robežu, un tā pārraudzīs efektīvu loģistikas nodrošināšanu un koordināciju starp spēkiem.
ISW analītiķi norāda, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ir piešķīris Aizsardzības ministrijai, Federālajam drošības dienestam un Nacionālajai gvardei uzdevumus, kas pārklājas Kurskas apgabalā, un šīs struktūras vēl nav veikušas redzamus pasākumus, lai noteiktu skaidrāku atbildības sadalījumu.
ISW ziņojumā secināts, ka kavēšanās ar sarežģītas struktūras izveidi Kurskas apgabalā liecina par to, ka Kremlis nebija gatavojies iespējamībai, ka Ukraina varētu veikt lielāku iebrukumu Krievijā. "Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā, visticamāk, paplašinās Kremļa priekšstatu par to, kāda veida Ukrainas operācijas ir iespējamas gar robežu, un parāda, ka Putins un Kremlis cieš no stratēģiskas neiedziļināšanās," norādījuši ISW analītiķi.
Kremlim acīmredzot ir saskaņotāka pieeja Krievijas informācijas telpas kontroles nodrošināšanai nekā militāro un komandas un vadības problēmu risināšanai Kurskas apgabalā, piebilduši analītiķi.
ISW ziņojumā norādīts, ka Krievijas varasiestādes un propagandisti, šķiet, sākuši koordinētu kampaņu, lai diskreditētu ar Kremli nesaistītus blogerus un sociālo tīklu kanālus, kas izplatīja informāciju par Ukrainas operācijām Kurskas reģionā tūlīt pēc iebrukuma. "Kremlis, iespējams, cenšas steigā izveidot jaunu informatīvo telpu, kurā dominētu izraudzīti Krievijas militāri blogeri un atzīti Krievijas valsts propagandisti," norādīts ziņojumā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
