15.1 °C
Krievijas Kurskas apgabala pierobežas rajonu iedzīvotāji, kas spiesti pamest savas mājas, tiks nosūtīti uz krievu okupētajām teritorijām Ukrainas Zaporižjas apgabalā, pavēstīja Kurskas apgabala gubernatora pienākumu izpildītājs Aleksejs Smirnovs.
Lēmums pieņemts pēc viņa sarunas ar Krievijas iecelto Zaporižjas apgabala okupētās daļas vietvaldi Jevgēņiju Baļicki.
Baļickis ierosinājis izmantot "sanatorijas un pansionātus Azovas jūras piekrastē, kas atrodas no Berdjanskas līdz Kiriļivkai", lai izmitinātu krievus, sacīja Smirnovs.
Pirmie lidojumi, lai "nogādātu cilvēkus" uz Zaporižjas apgabalu, tiks organizēti "tuvākajā laikā", pieļāva amatpersona.
Smirnovs neprecizēja, kā tieši tiks nodrošināta krievu drošība reģionā, kas "dzīvo karastāvokļa apstākļos".
Kā apgalvoja Smirnovs, līdz 12. augustam bija evakuēts 121 000 cilvēku.
Ziņu aģentūra "Bloomberg" vēsta, ka Krievijas bruņotajiem spēkiem trūkst karavīru Kurskas apgabala aizsardzībai, tāpēc līdz gada beigām Krievijā iespējama mobilizācijas izsludināšana.
Laikraksts: Krievija daļu karaspēka no Ukrainas pārsviež uz Kurskas apgabalu
Krievija izved daļu savu karaspēka no Ukrainas teritorijas, mēģinot organizēt atbildes reakciju uz Ukrainas armijas ofensīvu Krievijas Kurskas apgabalā, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz ASV amatpersonām.
Tā ir pirmā norāde, ka Ukrainas armijas militārā operācija Krievijas teritorijā liek Maskavai izvest vienības, kas iesaistītas pilna mēroga Krievijas iebrukumā Ukrainā, teikušas amatpersonas.
ASV analītiķi vēl nav noskaidrojuši, cik daudz karaspēka tiek pārsviests uz Krieviju un kā tas varētu ietekmēt kauju gaitu Ukrainā.
Taču Krievijas vienību pārvietošana apstiprina to Ukrainas pārstāvju paziņojumu pamatotību, kas apgalvo, ka operācija Krievijas teritorijā ir piespiedusi Maskavu atvilkt karaspēku no kauju zonas Ukrainā.
Ukrainas rīcība radījusi "nopietnu dilemmu" Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, otrdien, runājot ar žurnālistiem, sacīja ASV prezidents Džo Baidens.
"Tas Putinam rada reālu dilemmu,"
teica Baidens žurnālistiem Ņūorleānā.
"Mēs uzturam tiešus kontaktus, pastāvīgus kontaktus ar ukraiņiem," sacīja ASV prezidents.
"Tas ir viss, ko es par to teikšu, kamēr [situācija] ir aktīva," piebilda Baidens, kurš iepriekš nebija publiski komentējis Ukrainas karaspēka ieiešanu Krievijas teritorijā.
Prezidents norādīja, ka ASV administrācijas pārstāvji uztur pastāvīgu kontaktu ar ukraiņiem un viņš regulāri tiek informēts par notiekošo.
Baidena administrācija norāda, ka pirms pēdējiem notikumiem nav saņēmusi nekādus paziņojumus no Ukrainas puses par tās nodomu pārcelt karadarbību uz Krievijas teritoriju.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 594 400
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 594 400 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1240 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 8476 tankus, 16 402 bruņutransportierus, 16821 lielgabalu un mīnmetēju, 1151 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 921 zenītartilērijas iekārtu, 366 lidmašīnas, 328 helikopterus, 13 548 bezpilota lidaparātus, 2426 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 22 710 automobiļus un autocisternas, kā arī 2813 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
