Pasaulē sagaidīts 2024. gads, kas solās būt piesātināts ar dažādiem notikumiem.

Aģentūra "Reuters" diezgan trāpīgi 2024. ir nodēvējusi par "ložu un biļetenu gadu", kas atspoguļo šogad gaidāmās vēlēšanas, kā arī karus, kuru beigas nav redzamas. Tiek gaidīta arī moderno tehnoloģiju turpmāka attīstība, kas pamatīgi ietekmēs sabiedrību. Iespējams, šogad tiks piedzīvoti arī tādi nozīmīgi notikumi, kurus iepriekš prognozēt nav iespējams. Citi notikumi tikmēr tiek ļoti gaidīti jau vairākus gadus. Tā, piemēram, arī šogad turpinās Zviedrijas ceļš uz iestāšanos NATO. Stokholmas pieteikums jāapstiprina vēl Turcijai un Ungārijai. Eksperti norāda, ka Zviedrijas iestāšanās NATO šobrīd ir tikai laika jautājums, tomēr par konkrētiem datumiem runāt ir pāragri.

Kari turpināsies

Pagājušo gadu lielā mērā varēja raksturot kā kara gadu, un šī tendence turpināsies arī šogad. Maz ticams, ka šogad beigsies Krievijas un Ukrainas karš, kurā jau ilgāku laiku frontes līnijas mainās maz. Pēc pagājušā gada Ukrainas pretuzbrukuma, kurā cerētos panākumus gūt neizdevās, militārie analītiķi sagaida, ka šogad ukraiņi vairāk koncentrēsies aizsardzībai. Karadarbību ietekmēs ne tikai tie lēmumi, kas tiek pieņemti Kijivā un Maskavā, bet arī tie, kurus pieņem vai nepieņem Vašingtonā un Briselē, uzsver izdevums "Economist". Lai cerētu uz panākumiem kaujaslaukā, Kijivai ir nepieciešama sabiedroto papildu militārā un ekonomiskā palīdzība, kas gadumijā ir iestrēgusi gan Eiropas Savienībā (ES), gan arī Savienotajās Valstīs. ASV Kongresā turpinās strīdi par prezidenta Baidena drošības pakotni, kurā Ukrainai paredzēti vairāk nekā sešdesmit miljardi dolāru. Republikāņi grib, lai apmaiņā pret palīdzību Ukrainai demokrāti piekrīt stiprināt ASV dienvidu robežu ar Meksiku un padarīt stingrākus imigrācijas likumus. Sarunas turpinās, un nav zināms, kad tajās izdosies vienoties par kopsaucēju. 

Tikmēr Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns bloķē ES palīdzības programmu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā. 

Ja Orbānu neizdosies pārliecināt, pārējās 26 bloka dalībvalstis varētu palīdzību Ukrainai sniegt, apejot Ungāriju. Kamēr šie lēmumi vēl tiek gaidīti, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Jaungada uzrunā solīja ievērojami kāpināt pašmāju bruņojuma ražošanu, pieminot "vienu miljonu dronu" un solot, ka "nākamgad mūsu ienaidnieki ieraudzīs, kas ir mūsu patiesais niknums".

Turpinās arī Izraēlas un palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" karš. Pagaidām nav zināms, kas notiks Gazas joslā pēc kara beigām. Apskatnieki vērš uzmanību uz atšķirībām Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu valdības un Baltā nama skatījumos uz Gazas pēckara nākotni. Vašingtona ir aicinājusi pēc "Hamās" sakaušanas Gazas joslu nodot reformētas Palestīniešu pašpārvaldes pārziņā. Netanjahu ir noraidījis šādus aicinājumus. "Es neļaušu Izraēlai atkārtot Oslo vienošanās kļūdu," decembrī paziņoja Netanjahu, atsaucoties uz 1993. gada Oslo vienošanos, ar kuru tika izveidota Palestīniešu pašpārvalde. "Pēc mūsu karavīru lielajiem upuriem es neļaušu Gazā ienākt tiem, kuri māca terorismu, atbalsta terorismu un finansē terorismu," paziņoja Izraēlas premjers. Netanjahu ir paziņojis, ka pēc kara beigām Izraēla saglabās kontroli pār Gazas joslas drošību. Viņš tomēr nav atklājis, cik ilgi šī drošības kontrole ilgs, vēsta laikraksts "Times of Israel". Pret Gazas joslas nodošanu palestīniešu pārziņā iebilst galēji labējie spēki, no kuriem ir atkarīga Netanjahu valdības pastāvēšana. Nav gan zināms, vai Palestīniešu pašpārvalde, kas ir pie varas Izraēlas okupētajā Jordānas Rietumkrastā, spētu pārņemt varu Gazas joslā. 

Palestīniešu pašpārvalde ir korumpēta un nepopulāra, un tās prezidents Mahmūds Abāss vēlēšanas nav rīkojis gandrīz 20 gadus. 

Viņš arī esot teicis, ka negrib Gazas joslā atgriezties "Izraēlas tankā". Kamēr karš turpinās, pastāv bažas par tā plešanos plašumā. Īpaši šajā sakarā tiek pieminēta Libānas šiītu kustība "Hezbollah", kas varētu iesaistīties plaša mēroga karā pret Izraēlu.

Gaidāmas nozīmīgas vēlēšanas

Šogad gaidāmas daudzas nozīmīgas vēlēšanas, kuras ietekmēs ne tikai konkrēto valstu nākotni, bet arī starptautisko situāciju. Jau 13. janvārī starptautiskus asumus var radīt prezidenta vēlēšanas Taivānā, kuru Ķīna uzskata par savu teritoriju. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins Jaungada uzrunā solīja, ka Taivāna "neapšaubāmi tiks atkalapvienota" ar Ķīnu. Krievijā martā notiks prezidenta vēlēšanas, par kuru iznākumu šaubu nav – pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins pēc visu iespējamo opozicionāru apspiešanas vai ieslodzīšanas gatavojas jau piektajam pilnvaru termiņam. 

Paliek tomēr jautājums, vai pēc vēlēšanām Putins izlems par jaunu mobilizācijas vilni.

Prezidenta vēlēšanām šogad vajadzēja notikt arī Ukrainā, tomēr karadarbības dēļ to norise nav iespējama. Jūnijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās labus rezultātus varētu gūt labējā spārna partijas. Šogad tiek gaidītas arī parlamenta vēlēšanas Apvienotajā Karalistē, lai arī to datums vēl nav zināms. Sabiedriskās domas aptaujas šobrīd rāda, ka pēc 14 gadus ilgās valdīšanas konservatīvie varas grožus varētu nodot leiboristiem. Premjers Riši Sunaks pirms Ziemassvētkiem paziņoja, ka "2024. gads būs vēlēšanu gads", tomēr vēlēšanas oficiāli vēl nav izsludinājis. Tikmēr Indijas premjerministrs Narendra Modi centīsies iegūt trešo pilnvaru termiņu pēc iedzīvotāju skaita lielākajā pasaules valstī. Politikas vērotāji prognozē, ka vēlēšanās uzvarēs pašreizējais valdības vadītājs, kuram kritiķi pārmet neatkarīgo masu mediju un tiesu varas vājināšanu un politisko pretinieku vajāšanu.

Par gada centrālo notikumu solās kļūt prezidenta vēlēšanas ASV, kas tiks rīkotas 5. novembrī. Lai arī republikāņu priekšvēlēšanas sāksies tikai janvāra vidū, jau kādu laiku šķiet, ka tās kļuvušas par formalitāti. Bijušā prezidenta Donalda Trampa pārsvars aptaujās pār saviem konkurentiem Republikāņu partijā ir nemainīgi nospiedošs. Viss liecina, ka Tramps novembrī sacentīsies ar pašreizējo prezidentu Džo Baidenu, tāpat kā tas notika 2020. gadā. Neskatoties uz četrām kriminālapsūdzībām, tostarp par mēģinājumiem nepieļaut demokrātisku varas pāreju pēc iepriekšējām prezidenta vēlēšanām, un jau divu štatu lēmumiem liegt Trampam tajos balotēties republikāņu priekšvēlēšanās, viņa izredzes cīņā par Balto namu ir vērtējamas kā visai labas. Tikmēr astoņdesmit vienu gadu vecajam demokrātam Baidenam būs jāpārliecina tie vēlētāji, kuri no viņa novērsušies, uzskatot, ka prezidents pārāk aktīvi atbalsta Izraēlu tās karā pret "Hamās". 

Prezidenta vēlēšanu rezultāti atkal var izšķirties pāris tā sauktajos svārstīgajos štatos, bet to rezultātiem būs ārkārtīgi liela ietekme uz pasaules attīstību nākamajos četros gados.

"Economist" norāda, ka, piemēram, Putina nākotne vairāk ir atkarīga no vēlētājiem ASV nekā no vēlētājiem Krievijā.

Mākslīgā intelekta attīstība

Ar nepacietību un satraukumu šogad tiek gaidīta mākslīgā intelekta turpmāka attīstība. Raidorganizācija "Deutsche Welle" vērš uzmanību uz četrām ar mākslīgo intelektu saistītām diskusijām, kurām būs interesanti sekot līdzi 2024. gadā. Pirmkārt, eksperti brīdina par tā sauktajiem dziļviltojumiem, ar kuriem krāpnieki izmanto citu cilvēku identitāti, lai safabricētu video vai audio materiālus. Eksperti pauž bažas, ka šīs tehnoloģijas nekontrolēta attīstība var ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Dziļviltojumi jau tika izmantoti pērn pirms parlamenta vēlēšanām Slovākijā. Jautājums, kā tādas lielas interneta platformas kā "YouTube" un "Facebook" spēs kontrolēt šīs tehnoloģijas. Otrs temats attiecas uz mākslīgā intelekta radītā satura īpašumtiesībām. Laikraksts "The New York Times" decembra beigās iesūdzēja tiesā tehnoloģiju kompānijas "OpenAI" un "Microsoft" par avīzes satura izmantošanu mākslīgā intelekta rīkos. Bijušas arī citas tiesvedības, tostarp pret "OpenAI" vērsies arī amerikāņu rakstnieks Džons Grišams par viņa darbu izmantošanu. 

Gaidāmie tiesas spriedumi radīs precedentus, kā esošos autortiesību likumus piemērot mākslīgā intelekta laikmetam, norāda "Deutsche Welle". 

Trešais jautājumu loks vērš uzmanību uz to, ka, mākslīgā intelekta tehnoloģijām kļūstot aizvien modernākām, šī niša varētu nonākt pāris ietekmīgu kompāniju rokās, radot tālejošas sekas visai sabiedrībai. Savukārt ceturtā diskusija attiecas uz mākslīgā intelekta regulēšanu, un šajā jomā būs interesanti sekot līdzi ES mēģinājumiem rādīt priekšzīmi pārējai pasaulei centienos vienoties par šīs tehnoloģijas noteikumiem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.