12 °C
Krievijas piektdien veiktais plašais uzbrukums Ukrainas pilsētām ar raķetēm un droniem bija rezultāts mēnešiem ilgiem okupantu eksperimentiem ar dažādām dronu un raķešu kombinācijām, kā arī centieniem pārbaudīt Ukrainas pretgaisa aizsardzību, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) eksperti.
Kā savā ziņojumā skaidro institūta analītiķi, pēdējo mēnešu laikā krievi veikuši virkni dažāda mēroga triecienu Ukrainai. Tam viņi izmantoja dažādas bezpilota lidaparātu, spārnoto un ballistisko raķešu kombinācijas. Vienlaikus ienaidnieks izmantoja vai nu tikai "Shahed" dronus, vai arī dronus kombinācijā ar mazāku raķešu skaitu.
Kā norāda ISW, piektdienas masveida uzbrukumā krievi izmantoja 36 dronus "Shahed" un vairāk nekā simts dažāda veida raķetes. Pēc analītiķu domām, okupanti izmanto dronus, lai apietu pretgaisa aizsardzību, bet raķetes - maksimālu postījumu nodarīšanai iecerētajiem mērķiem.
"Krievija 2023. gada rudenī un ziemas sākumā, visticamāk, apzināti uzkrāja dažāda veida raķetes, lai izveidotu daudzveidīgāku triecienu sistēmu un izmantotu pieredzi, kas gūta dažādās nesenās izlūkošanas un izpētes misijās,"
norādīja ISW.
Krievijas piektdien veiktajos uzbrukumos Ukrainai dzīvību zaudēja vismaz 30 cilvēki un vairāk nekā 160 tika ievainoti.
Krievija naktī uz piektdienu veica sen nepieredzēta vēriena uzbrukumu Ukrainas pilsētām ar raķetēm un droniem, kas bija plašākais gaisa trieciens kopš kara pirmajām dienām. Starp uzbrukumos cietušajām ēkām ir skolas, dzemdību nams, tirdzniecības centrs un daudzdzīvokļu mājas, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.
"Šodien Krievija sita ar teju visu, kas ir tās arsenālā,"
sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ukrainas bruņotie spēki lēš, ka Krievija raidīja pret Ukrainu 158 raķetes un bezpilota lidaparātus. No tiem 114 tika iznīcināti.
Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ihnats ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka tas ir "rekordliels raķešu skaits" un "masveidīgākais raķešu uzbrukums" kara laikā, neskaitot pirmās dienas, kad notika pastāvīga bombardēšana.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
