17.2 °C
Ar Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) lidrobotu svētdien Krievijā Orenburgas apgabala Orskā veikts trieciens mērķu tālās atpazīšanas radiolokācijas stacijai "Voroņež M", ukraiņu bezpilota lidaparātam uzstādot jaunu nolidotā attāluma rekordu.
"Ukraiņu bezpilota lidaparāts līdz pretinieka objektam pārvarējis vairāk nekā 1800 kilometru, uzstādot jaunu lidrobota kamikadzes trieciena diapazona rekordu," tīmekļa izdevumam "Ukrainska pravda" pavētījis avots GUR.
Krievijas sociālajos medijos iepriekš bija parādījusies informācija, ka pie Orskas "nogāzies bezpilota lidaparāts" un ka "mērķis, iespējams, bija militārs objekts".
Iepriekšējās ukraiņu lidrobota lidojuma rekords bija līdz objektam Salavatā, Baškortostānā, kas Ukrainas robežai atrodas par 140 kilometriem tuvāk nekā Orska.
ES šāviņu piegādes aizkavējušās sprāgstvielu trūkuma dēļ
Eiropas Savienības (ES) šāviņu piegādēs Ukrainai aizkavējušās, jo trūkst sprāgstvielu, bet ražošanas jaudas Eiropā ir ierobežotas, vēsta britu žurnāls "The Economist", atsaucoties uz ekspertiem.
Viena no problēmām ES centienos piegādāt Ukrainai vienu miljonu artilērijas šāviņu ir sprāgstvielu trūkums.
Līdz ar Aukstā kara beigām strauji sarucis pieprasījums pēc ieročiem, un tāpēc daudzi Eiropas sprāgstvielu ražotāji bijuši spiesti savu darbību izbeigt.
Sprāgstvielu ražošanas rūpnīcas būvniecība no nulles var ilgt no trim līdz septiņiem gadiem, norāda izdevums.
Procesu sarežģī drošības un vides aizsardzības normas, kas traucē ražošanas paplašināšanu.
Vēl viena problēma ir darba roku trūkums nozarē, jo nav daudz cilvēku, kas pēc augstskolas beigšanas grib strādāt sprāgstvielu jomā.
Daļa šāviņu piegādātāju sprāgstvielas meklē citās valstīs, arī Indijā un Japānā.
Neraugoties uz visiem sarežģījumiem, šāviņu ražošanā jaušams zināms progress, norāda izdevums.
Atbilstoši prognozēm līdz šā gada beigām šāviņu ražošanas apjomi ES būs sasnieguši 1,4 miljonus šāviņu gadā.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 502 340
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 502 340 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1150 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 7671 tanku, 14 818 bruņutransportierus, 12 981 lielgabalu un mīnmetēju, 1084 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 815 zenītartilērijas iekārtas, 357 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 467 bezpilota lidaparātus, 2221 spārnoto raķeti, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 694 automobiļus un autocisternas, kā arī 2118 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
