12.3 °C
Atkal baltiem ziediem zied latvāņi. Meža īpašnieku apvienības "Krāslava" vadītājs Valērijs Drozdovs, kurš ir arī meža īpašnieks ar lielu pieredzi, uzskata, ka tā joprojām ir neatrisināta problēma.
V. Drozdovs: "Esmu izgājis kursus, izlasījis visu iespējamo literatūru, taču neredzu perspektīvu mežā ar to cīnīties tādā veidā, kā ieteikts. Noteikumi prasa, ka meža īpašniekam katru gadu latvāņi ir jāizpļauj. Un katru gadu tie atkal ataug. Tas ir milzīgs, grūts un nepatīkams darbs, no kura nav nekāda labuma.
Esmu pļāvis latvāņus mežā pat divas reizes gadā, taču rudenī skatos – tāds četrus centimetrus garš latvānis izaudzis un atkal ir uzziedējis. Ar to pietiek, lai viss sāktos no gala."
Mežsaimnieks stāsta, ka daudz staigājis pa mežiem un redzējis, ka tad, ja ar pļaušanu neņemas, pēc trīs gadiem atsāk augt kociņi un latvāņu kļūst arvien mazāk un zem kokiem tie kļūst sīki. Viņš izsaka pieņēmumu, ka varbūt kaut kas būtu līdzēts tad, ja ne tikai pļautu, bet zemi arī apartu.
V. Drozdovs: "Skatījos, ka vienā pagastā tā darīja, taču ne mežā, bet pļavā. Tur tagad ir tīrs. Latvāņi bija palikuši tikai zem ābelēm, kur neara, tur tos izraka ārā. Tas ir vairāku gadu darbs. Kad no Krāslavas braucu uz saviem laukiem, tie ir kādi divpadsmit kilometri, vadāju līdzi cērtni, ko var izmantot arī kā kapli. Ja redzu latvāni, lai tas neatvazātos līdz manam mežam, cērtu to nost un sakapāju saknes. Tas jādara vairākas reizes gadā. Pagaidām man izdodas, un neviens latvānis tuvumā manam īpašumam nav parādījies. Man visu laiku sūta informāciju, kas šajā jomā ir jauns. Es to izlasu, taču izeju neredzu, goda vārds, neredzu. Redzu tikai to, ka, pļaujot mežā latvāņus, tiek nopļautas arī koku atvases un meža atjaunošanās laiks ievelkas."
Tikai valsts mežos vien pagājušajā gadā latvānis pļauts vairāk nekā 400 ha lielā platībā, tērējot tam gandrīz 150 000 eiro.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
