Vēlos noskaidrot juridiskos aspektus par invazīvo augu ierobežošanu. Kaimiņa zeme aizaugusi ar latvāņiem un zeltslotiņām, bet viņš neliekas ne zinis. Vai man ir tiesības pieprasīt, lai viņš savu teritoriju sakopj? Vai var tikt piemēroti arī kādi sodi vai cita atbildība par invazīvo sugu neierobežošanu savā īpašumā? Jautā Andris K.

Reklāma

Oficiāli – tikai viena invazīvā suga

Dabas aizsardzības pārvaldē skaidro – par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanu un izskaušanu Latvijā atbildīgā iestāde ir Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Dienests savā tīmekļvietnē www.vaad.gov.lv ir apkopojis vienuviet ar invazīvajiem augiem saistīto informāciju, arī normatīvos aktus, īpašnieka atbildību, darba aizsardzības prasības latvāņu ierobežošanā, labās prakses piemērus (sadaļā Skaidrojumi > Invazīvo augu sugas > Par Latviju bez latvāņiem!).

Patlaban Latvijas invazīvo sugu sarakstā ir tikai viena suga – Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi), un, pamatojoties uz esošajiem normatīvajiem aktiem, 

zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir iznīcināt latvāni, ja tas izplatījies zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā.

Var piemērot sodu

Saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 25. pantu par invazīvo augu sugu audzēšanu, izplatības pieļaušanu, ierobežošanas pasākumu neīstenošanu zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam var piemērot administratīvo pārkāpumu, sākot no brīdinājuma līdz naudassodam:

  • privātpersonām brīdinājums, 50–1500 EUR,
  • juridiskai personai brīdinājums, 300–3000 EUR.

Savukārt par informācijas nesniegšanu VAAD par invazīvo augu sugu invadētajām platībām piemēro brīdinājumu vai naudassodu fiziskajai personai no 10 līdz 100, juridiskajai personai – no 50 līdz 200 eiro.

Ja valdītājs nav iesniedzis minēto informāciju vai neveic ierobežošanas pasākumus, tos organizē vietējā pašvaldība. Persona sedz izdevumus, kas saistīti ar latvāņa ierobežošanas pasākumiem.

Informācija – pašvaldībai un VAAD

Tātad, ja redzams, ka blakusīpašumos netiek ierobežots Sosnovska latvānis, noteikti jāziņo pašvaldībai un/vai VAAD tuvākajai reģionālajai nodaļai (kontakti atrodami VAAD tīmekļvietnē, sadaļā Kontakti > Reģionālās nodaļas).

Ar Kanādas zeltslotiņu (Solidago canadensis) gan sarežģītāk. Tā nav iekļauta Ministru kabineta noteikumos Latvijas invazīvo sugu sarakstā, un to ierobežot var katrs zemes īpašnieks brīvprātīgi vai šādu noteikumu pašvaldības var iekļaut savos saistošajos noteikumos.

Latvāņu ierobežošanai izmantojamas dažādas metodes: mehāniskā, ķīmiskā, bioloģiskā un kombinētā. Plašāk par metodēm, ar kurām cīnīties pret latvāņu izplatību, vietnē: www.vaad.gov.lv, sadaļā Skaidrojumi > Invazīvo augu sugas > Par Latviju bez latvāņiem! > Iznīcināšanas metodes. Par piemērotāko konkrētajā situācijā ieteicams konsultēties ar VAAD vai atbildīgajiem pārstāvjiem pašvaldībā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.