Pērn dažādos veidos iedzīvotājiem izkrāpti vismaz 15 miljoni eiro

Pērn dažādos veidos iedzīvotājiem izkrāpti vismaz 15 miljoni eiro, un pārsvarā par krāpnieku upuriem kļūst vientuļi seniori, meklējot socializēšanās iespējas, Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē teica Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Deputāts Andrejs Judins (JV) apakškomisijas sēdē, kurā tika spriests par tiesiskā regulējuma pietiekamību un efektivitāti telefonkrāpšanu novēršanai, norādīja, ka pēc būtības problēma nav ar Krimināllikumu, taču vienmēr var veikt kādus uzlabojumus, lai mazinātu krāpšanas gadījumu skaitu.

Judins teica, ka iestādes iedzīvotājiem visu laiku atgādina, kam jāpievērš uzmanība, lai nekļūtu par upuri, vienlaikus, joprojām šādi gadījumi notiek.

Deputāts norādīja, ka no cietušajiem ik pa laikam var dzirdēt, ka likumsargi, gadījumos, kad cietušais vērsies pēc palīdzības, ir pārmetuši par viņu veiktajām darbībām, kas ļāva krāpniekiem tikt pie finanšu līdzekļiem.

Politiķis uzsvēra, ka arī likumsargiem jākļūst empātiskākiem darbā ar cietušajiem. Tāpat aktuāls jautājums ir par darbu, lai veicinātu cietušos aktīvāk meklēt palīdzību, sacīja Judins.

Savukārt Brazovskis teica, ka pērn tika novērsta kopumā 12 miljonu izkrāpšana, vienlaikus izkrāpti bija 15 miljoni eiro.

Viņš norādīja, ka palēnām situācija uzlabojas. Tiek novērsti arvien vairāk naudas izkrāpšanas gadījumi. Runājot par apkrāptā cilvēka profilu, viņš norādīja, ka pārsvarā tie ir vientuļi seniori, kuri biežāk kļūst par "romantiskas" krāpšanas upuriem, meklējot socializēšanās iespējas.

Brazovskis arī norādīja, lai palielinātu iespēju nekļūst par upuri, cilvēkiem nevajadzētu steigties un, ja rodas šaubas, pārliecināties par situāciju, piemēram, vēršoties bankā.

Par krāpnieku upuriem kļūst arī mazie un vidējie uzņēmumi, to grāmatveži, citi darbinieki, kuriem ir tiesiska piekļuve bankas kontam.

Vienlaikus, lai arī retāk, par upuriem kļūst "steidzīgie" cilvēki, kuriem ir laba izglītība, taču "krāpnieku nagos iekrīt", steigā pieņemot lēmumus, skaidroja Brazovskis.

Viņš gan uzsvēra, ka krāpšanas notiek ne tikai Latvijā, līdzīgi situācija ir arī citās pasaules valstīs. Vienlaikus, lai mazinātu krāpšanu gadījumu skaitu, nepieciešamas vienots regulējums starp mobilo pakalpojumu operatoriem, tāpat krietni vairāk jārūpējas par digitālo drošību, piemēram, izmantojot ugunsmūrus.

Vienlaikus būtu vairāk jāuzrunā seniori, lai viņi neiekristu, piemēram, telefonkrāpnieku izliktajās lamatās, sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis.

Tikmēr Valsts policijas pārstāve Antra Stradiņa sacīja, ka likumsargi regulāri tiek apmācīti, lai kvalitatīvāk veiktu darbu ar krāpnieku upuriem.

Vienlaikus viņa atzina, ka ir gadījumi, kad likumsargiem palīdzēt ir visai sarežģīti. Piemēram, "romantiskas" krāpšanas gadījumos, kad par iespējamu krāpniecību trauksmi ceļ upura radinieki.

Jau vēstīts, ka telefonkrāpnieki Latvijā uzdarbojas regulāri. Aģentūra LETA vēl nesen vēstīja par kādu jelgavnieci, kura tika apvārdota, apgalvojot, ka meita izraisīja avāriju un vajagot naudu, lai "izvilktu meitu no situācijas".

Sieviete noticēja krāpnieku stāstītajam un sagatavoja 37 000 eiro, kurus paņēma krāpnieku sūtīts kurjers.

Likumsargi regulāri atgādina, ka policisti un citu valsts iestāžu darbinieki nezvana, lai iegūtu skaidru naudu, bankas kartes vai bankas kontu datus. Šādas telefonsarunas uzreiz jāpārtrauc. Ja tomēr māc šaubas, vai zvanīts no konkrētās iestādes, jāpiezvana uz iestādes oficiālajā mājaslapā norādīto tālruņa numuru, un par to jāpārliecinās.

Valsts policija stingri brīdina iedzīvotājus neatsaukties uz aizdomīgiem darba piedāvājumiem no neidentificētiem darba devējiem, it īpaši tādiem, kas saistīti ar sūtījumu saņemšanu un nodošanu.