-1.9 °C
Divas mīklainas avārijas Baltijas jūrā – Somiju un Igauniju savienojošā gāzesvada "Balticconnector" mīklainais bojājums 8. oktobrī un Zviedrijas un Igaunijas telekomunikāciju kabeļa bojājums apmēram tajā pašā laikā – licis Latvijas prezidentam Edgaram Rinkēvičam izteikties – ja izmeklēšanā tiktu skaidri pierādīta Krievijas loma zemūdens infrastruktūras bojājumos, tad NATO būtu jāslēdz Baltijas jūra kuģošanai.
Aizdomās turētais – Honkongas kuģis
Vismaz par vienu no šīm avārijām – Zviedriju un Igauniju savienojošā sakaru kabeļa bojājumu – šobrīd jau var diezgan droši runāt kā par ārēja spēka izraisītu, jo tā jau paziņojusi Zviedrijas valdība. Tiesa, vainīgie pagaidām netiek nosaukti. Maz ticams, ka attiecībā uz gāzesvadu gaidāmi citi atzinumi – lai gan jūras gāzesvadu avārijas nav pilnīgi unikāli notikumi, tomēr ar betona slāni pārklātas tērauda caurules, kuru sieniņu biezums ir 12,7 mm, pašas no sevis tik viegli neplīst. Tikai 2020. gadā pabeigtais starpvalstu gāzesvads nevar būt arī sarūsējis, un pasaules pieredze liecina, ka pārsvarā šādas avārijas izraisa ārēji spēki – kuģu enkuri, no kuģiem nokrituši smagi priekšmeti, piemēram, konteineri, grimstoši kuģi vai arī, kā "Nord Stream" gadījumā, diversijas.
Šobrīd galvenais aizdomās turētais ir Honkongā reģistrētais kuģis "Newnew Polar Bear", jo avārijas brīdī tas atradies gāzesvada tuvumā.
Somijas policija jau apstiprinājusi, ka bojājumus nodarījis "ārējs mehānisks spēks" un ka atrasts "smags priekšmets" netālu no bojātā cauruļvada, kuru centīsies izcelt un apsekot.
Zemūdens infrastruktūras apjomi Baltijas jūrā aug augumā – piemēram, Latvijas "Augstsprieguma tīkls" un Igaunijas "Elering" tuvā nākotnē gatavojas vilkt jūras zemūdens kabeli no Sāmsalas uz Kurzemes piekrasti, kā arī ir lieli plāni par atkrastes vēja elektrostaciju būvi, tādēļ draudus zemūdens infrastruktūrai nedrīkst novērtēt par zemu.
Ietekmē Somijas apgādes stabilitāti
Nopietnākais un potenciāli draudīgākais no iepriekšminētajiem bojājumiem ir bojātais gāzesvads, kas apdraud jaunākās NATO dalībvalsts Somijas energoapgādi. Lietas būtība ir tajā, ka visa Somija atrodas uz tektoniskas granīta plātnes un tajā nav iespējami tādi poraina smilšakmens pazemes slāņi, kādi atrodas Latvijā un kādos ir izvietota arī Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kas nodrošina reģionālo gāzes apgādes stabilitāti. Tādēļ Somija, kad tai bija labas attiecības ar Krieviju, bija pilnībā atkarīga no tiešajām gāzes piegādēm no Krievijas, taču kopš Krievijas agresijas Ukrainā šis piegādes kanāls ir slēgts. To nomainījusi caur Inko ostā esošo termināli saņemamā sašķidrinātā dabasgāze, kas turpat terminālī, ar kuģa palīdzību sildot, tiek pārvērsta atpakaļ gāzveida stāvoklī un pēc tam daļēji izmantota uzreiz Somijas termoelektrostacijās, bet daļēji pārsūknēta uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, jo Somijā gāzes uzglabāšanas iespēju nav.
Tieši Inčukalna gāzes krātuve nodrošina visa Baltijas reģiona, tostarp arī Somijas, reģiona gāzes apgādes stabilitāti – tas vispār ir viens no vissvarīgākajiem stratēģiskajiem objektiem Baltijas reģionā, ja ne pats svarīgākais.
Tagad, kad Somijas energosistēmas sakari ar Inčukalnu pārtraukti vismaz uz pieciem mēnešiem, valsts gāzes apgāde ir pilnībā atkarīga no regazifikācijas kuģa, kas pietauvots Inko terminālī. Ja kāda "avārija" notiks arī ar termināli vai regazifikācijas kuģi, Somijas gāzes apgāde apkures sezonā pārtrūks vispār. Tādēļ pat šādas teorētiskās iespējas draudus nevajadzētu novērtēt par zemu.
Varbūt nejaušība
Šobrīd nav iespējams pateikt, vai zemūdens infrastruktūras bojājumi ir saistīti ar Krieviju – varbūt vainojams minētais Ķīnas kuģis, bet varbūt tas izmantots tikai aizsegam. Ko gan var pateikt – Krievija ir publiski lielījusies ar savām iespējām nodarīt bojājumus zemūdens civilajai infrastruktūrai. Runa ir par dziļūdens kodolzemūdeni AS-31, dēvētu arī par "Lošarik", kas speciāli radīta, lai pieslēgtos zemūdens sakaru kabeļiem vai bojātu tos. Pasaule par to plašāk uzzināja 2019. gada 1. jūlijā, kad uz šīs zemūdenes Krievijas ūdeņos izcēlās ugunsgrēks, kurā gāja bojā vismaz 14 augstas pakāpes apbalvoti Krievijas jūras virsnieki.
Jāsaka gan – ja Baltijas jūrā notikušās avārijas bijušas diversijas, tad šīs zemūdenes iesaistīšanās nemaz nav bijusi nepieciešama – to varējuši paveikt arī ūdenslīdēji. Taču
joprojām iespējama arī nejaušība – enkura vai nokrituša konteinera izraisīta avārija, lai gan izteikti aizdomīgs šķiet fakts, ka divas avārijas notikušas gandrīz vienlaikus.
Lēmumu nepieņemtu ne Rīgā, ne Tallinā
Šķiet, ka Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir pārliecināts, ka tā nevar būt nejaušība, ja reiz izteicies par iespējamību slēgt Baltijas jūru Krievijas kuģiem. Iespējams, viņš zina to, ko nezinām mēs, lai gan savādi šķiet tas, ka šādus brīdinājumus izsaka tās valsts prezidents, kuru šie incidenti tieši neskar un kura rīcībā nav jūras spēku, kas spētu šādus draudus īstenot. Tādu nav arī Igaunijai un Somijai, kaut gan šīs valstis spēj nodrošināt daudz rūpīgāku zemūdens infrastruktūras apsardzi Somu līcī un savā apkārtnē, ļoti ticams, ka tas arī tiks darīts. Baltijas jūras slēgšana Krievijas kuģiem būtu kara pieteikums šai valstij un tā īstenošanai būtu nepieciešama nozīmīgāko NATO valstu flote. Lēmums par to netiktu pieņemts ne Rīgā, ne Tallinā un arī ne Helsinkos.
Ņemot vērā daudzu NATO valstu samērā gļēvo pozīciju saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, šāds lēmums ir arī ļoti, ļoti maz ticams.
Daudz ticamāks ir kas cits, proti, aukstā kara laikiem līdzīgu diversiju un spiegošanas darbību atgriešanās Baltijas jūrā. Pašreizējā aktīvā paaudze, kas 32 gadu laikā pēc PSRS sabrukšanas ir pieradusi pie Baltijas jūras kā mierīga dīķa, ir jau aizmirsusi, ka savulaik virs Baltijas jūras tika notriektas izlūklidmašīnas, bet zemūdenes centās piekļūt tuvāk bāzēm, lai sekotu tajās notiekošajam. Ņemot vērā pēdējo vairāku gadu desmitu laikā milzīgi pieaugušo zemūdens infrastruktūras apjomu un nozīmi, kā arī to, ka tā ir praktiski neaizsargāta, var prognozēt, ka abi oktobra sākuma zemūdens incidenti nebūs pēdējie.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
