Aizsardzības ministrija tuvākajos gados Latvijas karavīru skaitu vēlas palielināt līdz 31 tūkstotim. Tā otrdien žurnālistus informēja aizsardzības nozares vadība.

Reklāma

Plānots, ka 31 000 karavīru lielos valsts bruņotos spēkus veidos profesionālā militārā dienesta karavīri, šogad ieviestā valsts aizsardzības dienesta karavīri, zemessargi un augstas gatavības rezerves karavīri. Aizsardzības resors tuvākajos gados vispārējas rezerves karavīru skaitu plāno palielināt līdz 30 000.

Šādi mērķi ir izvirzīti valdības otrdien atbalstītajā aktualizētajā Latvijas valsts aizsardzības koncepcijā, kuras redakcija ir spēkā no 2023.–2027. gadam. Minēto mērķi par karavīru skaita palielinājumu plānots sasniegt ilgākā laikā, nevis tieši līdz 2027. gadam, žurnālistus otrdien informēja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.

Koncepcijā teikts, ka valsts aizsardzības dienestu pabeigušie tiks iekļauti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves sistēmā, sākotnēji kā augstas gatavības rezerves karavīri, vēlāk kā vispārējās rezerves karavīri. Ar valsts aizsardzības dienesta palīdzību tiks stiprināts arī NBS jaunākais komandējošais sastāvs, dienesta laikā sagatavojot rezerves instruktorus un virsniekus, iecerējis aizsardzības resors.

I. Mūrniece informēja, ka nākamgad valsts aizsardzības dienestā plānots iesaukt 850 karavīrus, bet vēlāk jau iesaukt vairākus tūkstošus jauniešu.

Tāpat koncepcijā teikts, ka jāpilnveido rezerves karavīru kaujas spēju uzturēšanas sistēma, nosakot, ka visiem rezerves karavīriem ir jābūt piesaistītiem NBS struktūrai. NBS īstenos rezerves karavīru apmācību reizi gadā.

Līdz šim spēkā esošajā valsts aizsardzības koncepcijā apņemšanās par cilvēkresursu skaita palielināšanu bija pieticīgāka. Aizsardzības ministrija 2022. gada sākumā vēstīja, ka NBS sastāvā tobrīd bija 6600 karavīri, un atbilstoši tobrīd spēkā esošajai Valsts aizsardzības koncepcijai to skaitu bija iecerēts palielināt vismaz līdz 8000. Zemessardzē tobrīd dienēja vairāk nekā 8000 zemessargu, un tās skaitliskajam sastāvam līdz 2024. gadam bija jāsasniedz 10 000 zemessargu, bet līdz 2027. gadam – 12 000. Apmācīto un iesaucamo rezerves karavīru skaitam koncepcijas darbības periodā bija jāsasniedz 6000.

Iepazīstinot ar aktualizēto valsts aizsardzības koncepciju, aizsardzības ministre I. Mūrniece arī informēja, Latvijas austrumu robežas drošības stiprināšanā Aizsardzības ministrija izvērtē prettanku mīnu un dažādu papildu šķēršļu izvietošanu. 

Ministre norādīja, ka robežas infrastruktūras iekārtošana ir Iekšlietu ministrijas uzdevums un pašreizējā iekšlietu ministra Māra Kučinska vadībā šis jautājums sācis virzīties uz priekšu no sastinguma punkta, taču procesa paātrināšanai arī aizsardzības nozare ir nākusi klajā ar savām idejām.

Valsts aizsardzības koncepcija ir plānošanas dokuments, kas radīts saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, un tas nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Atbilstoši Nacionālās drošības likumam, Valsts aizsardzības koncepciju apstiprina katrs Saeimas sasaukums līdz sava pirmā darbības gada 1. oktobrim.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.