Kad pagājušajā gadā pirmo reizi dzirdēju par t. s. Karodziņu likumprojektu, kura galvenā ideja ir pie visām pārtikas precēm izvietot ražotājvalsts karogu, nodomāju, ka tas ir joks, jo šodienas apstākļos likās neiedomājami, ka Latvijas Saeima varētu uzlikt par pienākumu tirgotājiem savos veikalos izlikt Krievijas karodziņus.
Noskaidrojās, ka tas nebūt nav joks, bet Saeimas koalīcijas deputātu H. Rokpeļņa (ZZS), A. Brigmaņa (ZZS), D. Zemmera (ZZS), J. Patmalnieka (JV) un A. Šuvajeva ("Progresīvie") (turpmāk tekstā visi kopā – Autori) iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" jau atbalstīts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un drīz tiks skatīts Saeimā pirmajā lasījumā, kurā likumprojekts tiek izvērtēts konceptuāli. Protams, ka var uzlabot šo likumprojektu, bet tieši konceptuāli šis likumprojekts, manuprāt, ir greizs, turklāt ne tikai minētā absurda dēļ.
Uzskatu, ka likumprojekta brāķa sakne slēpjas kļūdaini noformulētā problēmā.
No Anotācijas teksta izriet, ka risināmā problēma ir tā, ka šobrīd patērētājs viegli, ērti un nepārprotami nespēj identificēt attiecīgās pārtikas preces izcelsmes valsti un tāpēc nejauši var nopirkt ne tās valsts preci, kuras gribēja.
Šādi formulējot problēmu, diezgan loģisks var šķist risinājums pie cenu zīmes izvietot kādu redzamu norādi. Tas, kas acīmredzami nav izvērtēts – vai patērētājs labāk varēs uztvert norādi pēc valsts karoga vai valsts nosaukuma? Nav garantijas, ka patērētājs spēs precīzi atšķirt dažādus, tomēr bieži vien līdzīgus valstu karogus, tāpēc, iespējams, prātīgāk būtu norādīt valsts nosaukumu pietiekamā izmērā, lai uz veikalu nav jāņem līdzi lupa.
Bet vai dokumentos uzrakstītais mērķis ir patiesais mērķis?
Drīzāk ne, jo māc šaubas, vai deputāti vēlas risināt patērētāju izaicinājumu spēt ātri noorientēties, kuras valsts banāni ir plauktā. Te daļēju nojausmu sāka ieviest projekta apspriešana Saeimas komisijā.
Vai karodziņi atrisinās nejaušu Krievijas un Baltkrievijas preču iegādi?
Lai gan Anotācijā tā nav minēts, viens Autoru mērķis izskanēja no deputātiem Saeimas komisijas sēdē, apspriežot likumprojektu, proti, mazināt Krievijas un Baltkrievijas preču pirkumus, lai kāds kļūdas pēc nenopirktu šajās valstīs ražotu pārtiku. Šī jau būtu mazliet precīzāk definēta problēma, bet jautājums, vai likumprojekts to atrisinās?
Vispirms mēģināsim saprast, par kādu apjomu mēs runājam. Zemkopības ministrijas veiktie aprēķini norāda, ka kopējais pārtikas preču imports no Krievijas 2023. gada pirmajos desmit mēnešos ir bijis 280 miljoni EUR. Liels apjoms. Ja paskatās detalizētāk – apmēram 90% ir tādas pārtikas preces, kuras nenonāk veikala plauktā – graudi, lopbarībai izmantoti produkti u. tml. Tātad veikalu plauktos ir preces apmēram 28 miljonu EUR apjomā. Jau ne pārāk liels apjoms, bet tomēr būtisks.
Jāatzīmē, ka vismaz lielākās Latvijas tirdzniecības ķēdes norāda, ka tajās jau šobrīd nav Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu.
Šajā kontekstā arī mulsinoša šķiet likumprojektā ietvertā norma, ka valdībai būs jānosaka veikalu platība, no kuras likums būs jāpilda. Tātad tieši tur, kur problēma, iespējams, ir lielāka, likumdevējs neiejauksies.