Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljonu plānots atvēlēt kultūrai un mākslai, liecina Rīgas Centrāltirgus tuvāko desmit gadu telpiskās attīstības koncepcija, ko pēc SIA "Rīgas nami" pasūtījuma izstrādājusi SIA "Wealth.Investments" sadarbībā ar arhitektu biroju SIA "Teeja arhitekti".
Tiesa gan, gala lēmums par turpmāko Rīgas Centrāltirgus attīstību un veicamajiem ieguldījumiem būs jāpieņem tirgus īpašniekam – Rīgas pašvaldībai.
Tikmēr teju visi "Latvijas Avīzes" aptaujātie Gaļas paviljona tirgotāji un Rīgas Centrāltirgus apmeklētāji uzskata, ka visos piecos paviljonos ir jāveic pārtikas produktu tirdzniecība, un Centrāltirgum ir jāsaglabā lielākā segtā tirgus statuss Eiropā.
Būs nepieciešami 44 miljoni
Izstrādātā koncepcija paredz desmit hektāru plašo tirgus teritoriju sadalīt funkcionālajos zonējumos, proti, pārtikas produktu tirgus atrastos četros paviljonos, spīķeru pirmajā stāvā būtu tirdzniecības uzņēmumi, bet otrajā – biroja telpas. Gaļas produktu tirdzniecību plānots pārvietot uz pirmo paviljonu, otro jeb Gastronomijas paviljonu atvēlēt ēdināšanas pakalpojumiem, trešajā paviljonā veikt piena produktu, maizes un delikatešu tirdzniecību, bet Zivju paviljonā turpināt zivju un dārzeņu tirdzniecību. Savukārt bijušo rūpniecības preču tirgus teritoriju līdz 2030. gadam plānots atvēlēt autostāvvietai un zemnieku nakts tirgum, bet pēc 2030. gada tur iecerēts ierīkot mobilitātes punktu starppilsētu mikroautobusiem. Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepciju plānots īstenot piecu līdz septiņu gadu laikā, un šim mērķim būtu nepieciešami 44 miljoni eiro.
Kopējie pašvaldības kapitālieguldījumi paredzēti ap 14 miljoniem eiro, galvenokārt 2.–5. paviljonu konstrukciju pastiprināšanai, jumta un ēku remontiem,
lai līdz 2027.–2028. gadam novērstu Būvniecības valsts kontroles biroja konstatētos trūkumus, kā arī teritoriju labiekārtošanai. Kopējie SIA "Rīgas nami" kapitālieguldījumi – arī aptuveni 14 miljoni eiro – paredzēti paviljonu telpu pielāgošanai un modernizēšanai, kā arī "Rīgas namu" īpašumā esošo ēku Spīķeru, Pūpolu un Lastādijas ielā fasāžu un iekštelpu renovācijai. Papildus paredzēti ieguldījumi esošo slēgtās teritorijas tirdzniecības vietu renovācijai un jaunu tirdzniecības kiosku uzstādīšanai, kā arī teritoriju labiekārtošanai. Aptuveni 16 miljoni eiro paredzēti Gaļas paviljona pielāgošanai valsts nozīmes mākslas un kultūras funkcijām. Noteiktu satura programmu izveidošanai paredzēts piesaistīt citu, tostarp valsts, finansējumu.