15.7 °C
Cilvēks. Dons. Vai ar skaņu balsi vien pietiks? Savulaik "Talantu fabrikas" spīdeklis, vēlāk Zigmara Liepiņa rokoperas "Lāčplēsis" galvenā balss, dziedātājs Dons (Artūrs Šingirejs) šo gadu iesācis ar skaļu troksni – divām lielām uzvarām divos dažādos mūzikas konkursos.
Dziesma "Lauzto šķēpu karaļvalsts" triumfējusi gan "Muzikālajā bankā", gan Eirovīzijas nacionālās atlases finālā, tiesa, ar anglisko nosaukumu "Hollow". Tātad viena dziesma, neskatoties uz tās atšķirīgo vēstījumu, spējusi uzrunāt un izkausēt prasīgo latviešu klausītāju sirdis. Jājautā, vai tiešām šī konkrētā kompozīcija ir tik ļoti pārāka par citām? Vai allaž ieturētais Dons, kurš gandrīz nekad nav izcēlies ar kādiem skaļiem politiskiem paziņojumiem (vispār nekādiem paziņojumiem), neērtiem viedokļiem, vienkārši jau iemantojis tādu statusu līdzīgi kā Renārs Kaupers, ka var atļauties nodziedāt kaut vai telefongrāmatas saturu un tāpat tauta par viņu balsos? Jā, uzsveru, manuprāt, mūsu mīļie klausītāji pirmām kārtām sajūsminās par Dona skaņo balsi, izkopto mačo dziedāšanas manieri labākajās Fredija Merkūrija tradīcijās, pašai dziesmai un tās vārdiem atvēlot sekundāru lomu. Par ko īsti ir šī dziesma? Vai kāds ir aizdomājies?
Vai dziesmas filozofiskais vēstījums par dzīvošanu saskaņā ar sevi, nesekošanu pūlim, vārda brīvību, iekšējo konfliktu ir kaut kas, ar ko varam izkļūt no apburtā loka – Eirovīzijas pusfināla?
No otras puses, redzot šā gada nacionālās atlases dalībniekus, kur daudziem tā ir vēl debija uz lielās skatuves, tik tiešām top skaidrs, kāpēc skatītāji un arī žūrija balsoja tieši par "Hollow". Tāds skatuves profesionālis kā Dons Latvijas godu uz lielās skatuves Stokholmā, visticamāk, aizstāvēs cienījami, citiem vārdiem, nodziedās tīri un ar pārliecību, taču jautājums, ko reiz uzdevis Fredis un "Labvēlīgais tips", paliek – vai Eiropa mūs sapratīs?
Ja Dons, ko mēs mūsu mazajā mūzikas industrijā uzskatām par zvaigzni numur viens, nespēs iekļūt lielajā finālā, tad ko darīt tālāk? Varbūt beidzot lai brauc tie, kas jau daudzus gadus to no sirds vēlas, kas jūt šo krāšņo, spožo, specifisko mūzikas industrijas nišas konkursu?
Darījums. Kredītņēmēji varēs mainīt bankas
Pagājušajā nedēļā Saeima apstiprināja likumu izmaiņas, kas paver iespēju hipotekāro kredītu ņēmējiem daudz vienkāršāk un lētāk nomainīt banku. Tiek cerēts, ka tas liks bankām asāk konkurēt par hipotekāro kredītu ņēmējiem, piedāvājot izdevīgākus noteikumus un mazinot hipotekāro kredītu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā. Pašreizējās faktiski notikušās tirgus monopolizācijas un darbības jomu sadales sekas starp bankām ir tādas, ka apmēram divas trešdaļas Latvijā izsniegto hipotekāro kredītu atrodas vienā bankā – "Swedbank".
Saeimas pieņemtās likumu izmaiņas nozīmē būtiskus ietaupījumus kredītu ņēmējiem, mainot banku.
Turpmāk bankas patērētājam nevarēs piemērot nekādu maksu par pārkreditēšanos citā bankā vai prasīt kompensāciju par to.
Maksa par jaunā kreditēšanas līguma noformēšanu vai kredīta izsniegšanu nedrīkstēs būt augstāka par 1% no jaunā hipotekārā kredīta summas. Tas nozīmē, ka, piemēram, ja hipotekārā kredīta summa ir 250 000 eiro, pārkreditēšanas izmaksas samazināsies no 3500 eiro līdz 2500 eiro; ja hipotekārā kredīta summa ir 100 000 eiro, pārkreditācijas izmaksas samazināsies no apmēram 2000 eiro līdz 1000 eiro; ja hipotekārā kredīta summa ir 50 000 eiro, pārkreditācijas izmaksas samazināsies trīs reizes – no aptuveni 1500 eiro līdz 500 eiro. Jaunie nosacījumi paredz samazināt arī citas ar bankas nomaiņu saistītās izmaksas.
Latvijas Bankas ekonomisti aprēķinājuši, ka finansiāla motivācija nomainīt hipotekāro kredītu izsniegušo banku kopumā varētu būt 48% kredītņēmēju Latvijā. Ja banku nomainītu tikai tie, kuru finansiālais ieguvums kredīta "dzīves laikā" sasniegtu vismaz 1000 eiro, tad patērētāji iegūtu izmaksu ietaupījumu apmēram 90 miljonu eiro apmērā. Izdevīgi tas galvenokārt varētu būt tiem kredītu ņēmējiem, kas kredītus ņēmuši pirms ilgāka laika, kad banku pievienotās likmes kredītu procentiem bija augstākas nekā pašlaik. Vienlaikus tiek atzīts, ka visi to nedarīs – 1000 eiro ietaupījums ilgākā periodā, piemēram, desmit gados, nozīmē vien apmēram astoņu eiro ietaupījumu mēnesī, kas daudziem var nešķist pūļu un laika vērts.
Mācība. Krievijas pilsoņi zaudē tiesā
Satversmes tiesa (ST) savā spriedumā ir atzinusi, ka visi Imigrācijas likuma panti, kurus apstrīdēja Krievijas pilsoņi, atbilst Satversmei.
Lai saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, ir jāzina latviešu valoda, pretējā gadījumā valstij ir likumīgas tiesības izraidīt šādu Krievijas pilsoni no valsts.
Pieteikumu Satversmes tiesai sagatavoja Elizabete Krivcova, kura pēc izglītības ir juriste un kuras vārds regulāri bijis lasāms Valsts drošības dienesta gada pārskatos, jo viņa ne reizi vien organizēja tā dēvētos "nemirstīgā pulka" gājienus 9. maija svinībās. To mērķis bija sludināt Kremļa ideoloģiju un vairot Latvijas krievu vidū piederības sajūtu Krievijai. Viņa arī cītīgi pastāv uz to, ka Latvijas skolās obligāti jāmācās krievu valoda.
Sagatavotajā Krivcovas pieteikumā ir norādīts, ka Krievijas pilsoņiem pietiekot tikai ar piederību Latvijas pilsoņu vai nepilsoņu lokam – tas esot pietiekams pierādījums tam, ka personai ir cieša saikne ar Latviju un tā ir integrējusies. Tātad Krievijas pilsoņiem latviešu valoda nav jāzina. Pieteikuma sagatavotājai nav arī skaidrs, kāpēc no visiem ārzemniekiem esot izdalīta tikai viena grupa – Krievijas Federācijas pilsoņi, kuriem, ja viņi neievēros Imigrācijas likuma grozījumus, netiks izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Viņa nesaprotot, kādi valsts drošības riski esot saistīti ar šo ārzemnieku grupu.
Tad nu Satversmes tiesa Krivcovai un visiem viņas aizstāvamajiem paskaidro, ka Krievijas pilsoņi neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar visiem citiem ārzemniekiem, kas ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Proti, citu ārzemnieku pilsonības valstis neatrodas Latvijai kaimiņos, nav uzsākušas karadarbību un vēsturiski nav apdraudējušas Latvijas valsts drošību.
Latvijas valsts drošību apdraud Krievijas aktīvi izvērstās informatīvās ietekmes operācijas. Savukārt personas, uz kurām attiecas apstrīdētā norma, ir izvēlējušās nodibināt lojalitātes un solidaritātes attiecības ar Krievijas Federāciju, jo kļuvušas par šīs valsts pilsoņiem.
Pieteikuma iesniedzēji norādījuši: ja viņi būtu zinājuši, ka vecumdienās tiem būs jāpierāda sava valsts valodas prasme, tad būtu par to parūpējušies agrāk, kad viņiem vēl bijusi labāka veselība, atmiņa un stresa izturība. Ja Krievijas pilsoņi, visu mūžu nodzīvojot Latvijā, nav spējuši apgūt pat elementāras valodas prasmes, tad nekas cits neatliek kā krāmēt čemodānus un doties uz savas pilsonības zemi.
Izgāšanās. Melu cena
Saeimas Kārtības rullis nosaka: "Deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums." Nav tā, ka iepriekš neviens deputāts šādā veidā nebūtu zaudējis amatu. Piemēram, 13. Saeimā tas notika ar toreiz no "Jaunās Vienotības" saraksta ievēlēto Aldi Adamoviču, kurš tika sodīts par krāpšanu ar īrētā dzīvokļa kompensācijām un dienesta viltojumu. Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība) 12. Saeimas laikā stājās tiesas priekšā un mandātu zaudēja par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts amatpersonas deklarācijā. Savulaik pamatīgs skandāls saistīts ar 9. Saeimas deputātu Juri Boldānu ("Tēvzemei un Brīvībai"), kurš tika notiesāts ar reālu cietumsodu par vēlēšanu rezultātu viltošanas organizēšanu.
Taču pirmo reizi kāds politiķis tiesāts par to, ka centies izpušķot savu biogrāfiju un melojis, sniedzot nepatiesas ziņas Centrālajai vēlēšanu komisijai.
Tā ir no partijas "Stabilitātei" saraksta 14. Saeimā ievēlētā Glorija Grevcova, kas pirms vēlēšanām vairāk bija zināma kā soctīkla "TikTok" aktīviste. Soctīkli kopumā ir tāda kā alternatīvā realitāte, kurā daudzi par sevi mēģina veidot pavisam citu tēlu, nekā ir patiesībā. Šķiet, Grevcova bija iedomājusies, ka šādi paši noteikumi attiecas arī uz politisko darbību, tāpēc CVK bija samelojusi gan par savu izglītību, gan nodarbošanos. No politikas gan viņa pazust pagaidām negatavojas un pieteikusies gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Vēlēšanu likumā liegums kandidēt paredzēts vien par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, bet Grevcovas melošana pēc Krimināllikuma ir vairāk tāda kā sīka blēdība.
Sagatavojuši: Jānis Žilde, Olafs Zvejnieks, Māris Antonevičs, Māra Libeka.
