Partly cloudy 12.3 °C
T. 30.10
Nadīna, Ulla
SEKO MUMS
Reklāma
Staņislavs Bukains.
Staņislavs Bukains.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Cilvēks. Supotājs dodas uz savu sapņu zemi. Kāds vīrietis, izklaidējoties kopā ar bērnu, esot ar SUP dēli netīšām iepeldējis Krievijas teritorijā, kur aizturēts, bet Latvijas iestādes darot visu, lai viņam palīdzētu atgriezties – šāda ziņa nedēļas sākumā parādījās Latvijas medijos.

Reklāma

Grūti spriest, kas raustīja aiz mēles sākotnējo vēsts nesēju – Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu – par to paziņot intervijā TV3 pirms noskaidroti kādi precīzāki fakti. Iespējams, vēlme pamācīt Latvijas iedzīvotājus, ka robežas tuvumā izklaidēties ir riskanti, kam gan tāpat vajadzētu būt skaidram, it īpaši pēc tā, kā pēdējos gados sevi parādījis Putina režīms. Tomēr drīz atklājās, ka robežsardzes priekšnieka interpretācija bijusi pilnīgi aplama. Runa nav par izklaidēm un vieglprātību, te ir darīšana nelegālu robežpārkāpēju, kuram Latvijā draud smagas apsūdzības. Turklāt, bēgot uz Krieviju, viņš paveicis vēl vienu noziegumu – nolaupījis bērnu, kura atgūšanu pašlaik cenšas organizēt starptautiskā līmenī ar Interpola iesaisti.

Aizbēgušā vārds ir Staņislavs Bukains – savulaik diezgan skandalozs prokrieviskais aktīvists, kura darbības ne reizi vien tikušas aprakstītas arī "Latvijas Avīzē". 

Pirmo reizi viņš tika pamanīts 2014. gada jūlijā, kad krievvalodīgā avīze "Vesti segodņa" jūsmīgi stāstīja par kādu organizāciju, kas Rīgā vācot palīdzību Donbasam. 

Jāpiebilst, ka tobrīd Austrumukrainā jau notika karadarbība, bija skaidrs, ka tā ir Krievijas īstenota agresija, lai gan tā savu līdzdalību atteicās atzīt. Notiekošais tika dēvēts par hibrīdkaru, bet neskaidrās pozīcijas labprāt izmantoja arī Maskavas atbalstītāji Latvijā. Ziedojumu vākšanas punktā fotoattēlā pie sienas bija redzams viens no Krievijas apbruņoto un sponsorēto teroristisko grupējumu simboliem – t. s. Jaunkrievijas karogs. Nebija grūti iedomāties, kam patiesībā paredzēts šis atbalsts, un arī organizācijas interneta lapā tika apgalvots, ka patiesībā tā esot "Jaunkrievijas pārstāvniecība", solot: "Kad beigsies karš un Jaunkrieviju atzīs, pārstāvniecība kļūs par vēstniecību. Bet, lai tas notiktu, mums vispirms vajag uzvarēt! Lai tuvinātu šo uzvaru, katrs var nest savu nastu." Kad avīzes korespondents ieradās organizācijas telpās, viņu tur sagaidīja Bukains.

To, ka šādas aktivitātes ir nepieņemamas un bīstamas, jau tolaik atzina gan Latvijas Ārlietu ministrija, gan par valsts drošību atbildīgie politiķi, tomēr, kā jau tam laikam ierasts, turpinājās ilgstoša auklēšanās ar šādiem aktīvistiem. Bukains toties iesaistījās arvien jaunās un pārgalvīgākās provokācijās. Piemēram, draudot premjeram ar "Donbasa puišiem", kuri nākšot palīgā, ja Latvija turpināšot krievu skolu reformu, demolējot Ukrainas Maidana revolūcijai veltītu izstādi pie Ministru kabineta un tamlīdzīgi. Viņš arī neslēpa savas saites ar citu līdzīgu provokatoru – Vladimiru Lindermanu.

Zīmē Gatis Šļūka. Mūsējā!

Ne par vienu darbību Bukains nekādu nopietnu sodu nesaņēma, bet 2017. gadā pat paguva kandidēt Rīgas domes vēlēšanās no "Eiroskeptiķu rīcības partijas". 

Savā ziņā var teikt, ka Latvijas dienestu un tieslietu sistēmas iecietīgā attieksme pret pretvalstiskiem darboņiem turpinās arī pašlaik, neskatoties pat uz to, ka laiki ir mainījušies un riski pieauguši.

 Lai gan Bukainam draudēja nopietns sods par darbību grupējumā "Baltijas antifašisti", kas kaļ Latvijas okupācijas un izrēķināšanās plānus, tiesa viņu bija atbrīvojusi pret drošības naudu. To, ka šādi cilvēki, visticamāk, negaidīs tiesu, bet mēģinās aizbēgt uz Krieviju, pierāda vismaz astoņi citi līdzīgi gadījumi. Protams, ja vien tas nav mērķis – šādā veidā tikt no viņiem vaļā.

Darījums. Pili pārņems Ogres pašvaldība

Kā "Latvijas Avīze" pirms nedēļas jau vēstīja intervijā ar mākslinieku Agri Liepiņu, viņa veidoto Uldevenes senlatviešu pili Lielvārdē malkā tomēr nezāģēs – Ogres novada dome ceturtdien nolēmusi par 15 000 eiro iegādāties Agra un Ināras Liepiņu veidoto ekspozīciju. Tā kā pils izveidotājs un saimnieks Liepiņš bija nolēmis, ka šī ir pēdējā pils sezona un ziemā to plānoja nojaukt, Ogres novada pašvaldība uzskatīja, ka pils ir saglabājama kā nozīmīgs latviskās identitātes objekts Eiropas kultūrtelpā. Ogres novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Marika Zeimule domes sēdē stāstījusi, ka mākslinieks pilī izveidoto ekspozīciju bija novērtējis par 18 600 eiro, taču pašvaldība sarunās ir vienojusies, ka to varēs iegādāties par 15 000 eiro.

Reklāma
Reklāma
Lielvārdes senlatviešu koka pils ir 10.–13. gadsimta pils ideāla rekonstrukcija. Pils īpašnieks un autors Agris Liepiņš to būvējis paša spēkiem no 1997. gada.

Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja vadītāja Anita Streile atzinusi, ka mākslinieciskie darbi, maketi, priekšmeti, gleznas ir noderīgs ilustratīvi un tekstuāli informatīvs materiāls ikvienam – gan jauniešiem, kas skolās apgūst Latvijas vēsturi, gan arī visiem vēstures, arhitektūras un amatniecības interesentiem. Pašvaldība uzskata, ka būtiski saglabāt Uldevenes pili galvenokārt tās izglītojošās funkcijas dēļ.

Tātad pašvaldība no Liepiņa pirks ekspozīciju, bet pašu koka pili, kas atrodas uz pašvaldības zemes, īpašnieks nodošot pašvaldības pārziņā. 

Līdz tās pārņemšanai pašvaldība izstrādāšot plānu, kā šo vietu uzturēt un pilnveidot. Pašlaik dažviet koka pils baļķiem nepieciešama nomaiņa – koks cietis no puves, lietainā laikā koka baļķi var būt slideni. Pašvaldība plāno pils ekspozīciju pārņemt šā gada novembrī.

Pārsteigums. Nodokļu nastas vilcēji
    
Pagājušajā nedēļā atklājās informācija, kas, iespējams, kādu pārsteidza, taču patiesībā nekādu pārsteigumu tur nav – runa ir par ziņu, ka lielākais nodokļu maksātājs Latvijā ir nevis kāds valstij piederošs monopolistisks milzis – "Latvenergo" vai "Latvijas valsts meži" –, bet gan privātais uzņēmums "Orlen Latvija".

Degvielas tirgotājs "Orlen Latvija" ir lielākais Latvijas nodokļu maksātājs jau otro gadu pēc kārtas. 

Lai aina būtu pilnīgāka, jāpiebilst, ka divi nākamie uzņēmumi, kas seko sarakstā, arī ir degvielas tirgotāji – "Orlen Latvija" pērn nodokļos samaksājis 236,38 miljonus eiro, "Neste Latvija" 207,8 miljonus eiro, bet "Circle K Latvia" 193,72 miljonus eiro. Un, ja vien nebūtu dīvainās Valsts Ieņēmuma dienesta prakses katru gadu nenosaukt valsts lielākos nodokļu maksātājus, dažos gadus izvēloties nosaukt tikai lielākos maksātājus reģionos, tad pēdējos desmit gados šī trijotne dominētu visos lielāko nodokļu maksātāju sarakstos. Ir pilnīgs iemesls domāt, ka šos pašus vārdus mēs redzēsim arī 2024. gada lielāko nodokļu maksātāju sarakstā.

"Orlen Latvija" ir Lietuvas AS "Orlen Lietuva" Latvijas pārstāvniecība. Šis uzņēmums pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, un tā ir lielākā un Latvijai tuvākā naftas pārstrādes rūpnīca. Savukārt "Orlen Lietuva" pieder Austrumeiropas un Centrāleiropas lielākajam naftas pārstrādes uzņēmumam – Polijas akciju sabiedrībai "Orlen".

Kad jūs savas automašīnas tvertnē lejat degvielu – dīzeli, benzīnu vai sašķidrināto naftas gāzi –, tad, ja vien neatrodaties "Nestes" degvielas uzpildes stacijā, jūs lejat "Orlen" un Mažeiķu rūpnīcas produkciju.

Izņēmums ir "Neste", kas spītīgi turpina vest degvielu no savām divām Somijā esošajām pārstrādes rūpnīcām. Arī lidmašīnas no Rīgas lidostas lido vai nu ar "Neste", vai Mažeiķu degvielu spārnos, un daudzviet celtniecībā izmantotais bitumens arī ir Mažeiķu izcelsmes. Minētās trijotnes dominēšana nodokļu maksātāju sarakstos liecina par to, cik liela nozīme ekonomikā ir fosilajai degvielai un citiem naftas produktiem un cik ļoti šī joma ir aplikta ar nodokļu nastu.

Jāpiebilst, ka tūlīt aiz degvielas tirdzniecības, lielāko nodokļu maksātāju sarakstā seko otra ar nodokļiem smagi apliktā nozare – tabakas tirdzniecība, kuru sarakstā pārstāv "Baltic Sales Network" (146,82 miljoni eiro) un "Philip Morris Latvia" (131,03 miljoni eiro), seko vēl viens degvielas tirgotājs – SIA "Pirmas" (110,71 miljons eiro), tad nāk AS "Latvijas gāze" (78,75 miljoni eiro), atkal tabakas tirgotājs – "MV Group Distribution LV" (74,64 miljoni eiro), tikai tad seko elektroenerģijas milzis "Latvenergo" (72,1 miljons eiro), bet sarakstu noslēdz valsts lielākais alkohola ražotājs un eksportētājs "Amber Latvijas balzams" (70,2 miljoni eiro).

Kopumā privāto uzņēmumu nodokļu maksājumi pērnā gada budžetā veidoja 10,6 miljardus eiro nodokļu ieņēmumu – 83% no kopējiem budžeta ieņēmumiem, kas bija 12,7 miljardus eiro lieli.

Noslēpums. "Air Baltic" esot uzradies interesents
    
Satiksmes ministrs pagājušajā nedēļā svinīgi paziņoja, ka nacionālajai aviokompānijai "Air Baltic" uzradies potenciāls stratēģiskais investors, kas izrāda interesi par uzņēmuma akciju pirkšanu. 

Ne investora vārds, ne apspriestais akciju apjoms vai piedāvātā pirkuma summa paziņoti netika.

Ņemot vērā, ka nekas par šīm sarunām nav publiski zināms, izņemot faktu, ka tās notiek par mazākuma akciju paketi un to, ka interesents ir cits aviācijas nozares uzņēmums, tad arī spriedumus par iznākumu izteikt grūti. Jautājumu gan rada fakts, ka parasti stratēģiskie investori vēlas iegūt kontroli uzņēmumā, kurā investē, tādēļ uzmanīgi jāseko līdzi, kādi būs pārdošanas noteikumi, ja darījums tiešām notiks.

Pagaidām var atzīmēt tikai trīs efektus – ja akciju pakete tiešām tiks pārdota kādam investoram, tad tas uzlabos iespējas, ka ilgi gaidītais "Air Baltic" sākotnējais akciju piedāvājums biržā kaut kad nākamā gada sākumā tiešām notiks, jo šis darījums apliecinās, ka ir investors, kas tic uzņēmuma nākotnei – tas stiprinās arī citu investoru pārliecību un varētu palielināt cenu, par kādu akcijas tiek pārdotas biržā. No otras puses – "Air Baltic" nepatīkamā finanšu situācija un milzīgā procentu likme, kas tiek maksāta par gada sākumā pārdotajām obligācijām, kā arī fakts, ka atšķirībā no pārējās Eiropas tūristu plūsma Baltijas reģionā joprojām nav atjaunojusies pirmskovida līmenī, liecina, ka 

neko daudz nopelnīt, pārdodot šīs akcijas, valstij neizdosies, iespējams, neizdosies nopelnīt vispār neko un akcijas būs jāatdod par baltu velti – šajā nozīmē tas šobrīd nav veiksmīgs brīdis pārdošanai. 

Visbeidzot, treškārt, ja vairākuma akciju pakete paliek valsts rokās, tad pagaidām varam neuztraukties par lidojumu skaita samazinājumu no Rīgas lidostas – bažas par šādu iespējamību jau tiek paustas. Tiesa gan, situācija šajā ziņā var mainīties pēc sākotnējā akciju piedāvājuma, arī tam jāseko.

Latvijas valstij šobrīd pieder 97,97% "Air Baltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajai "Aircraft Leasing 1" – 2,03%.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Olafs Zvejnieks.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma