Kovids vairs netiks uztverts kā globāla mēroga apdraudējums. To, ka šī prognoze 2023. gadam ir bijusi pareiza, apliecina Pasaules Veselības organizācijas maija lēmums atcelt augstāko trauksmes līmeni.

Māra Libeka.

Gandrīz pilnībā ir piepildījies arī pareģojums, ka valdība nepieļaus slimnīcu bankrotus un tomēr atradīs naudu zaudējumu segšanai. Gada sākumā vairāku reģionālo slimnīcu vadītāji bija nobažījušies par turpmāko šo ārstniecības iestāžu pastāvēšanu, jo zaudējumi mēnesī bija sasnieguši vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Ministru kabinets tomēr piešķīra papildu līdzekļus, lai daļēji varētu segt zaudējumus. Taču ne visām slimnīcām ir izdevies izkārpīties no bankrota draudiem. Daugavpils reģionālajai slimnīcai ir sešu miljonu liels parāds, kā arī līdz gada beigām vairs nav iespējams mediķiem pilnībā izmaksāt algu. Patlaban Veselības ministrija strādā pie tā, lai slimnīcu daļēji varētu pārņemt valsts.

Arī jautājumā par to, vai Līga Meņģelsone būs labāka ministre nekā viņas priekšgājējs Daniels Pavļuts, izdevies atbildēt puslīdz ticami. 

Meņģelsonei bija izveidojušās labas attiecības ar mediķiem, bet viņa nebija spējīga pieņemt lēmumus. Tiesa, Meņģelsonei trūka arī politiskā atbalsta.

Vai būs tādi ģimenes ārsti, kas slēgs savas prakses un dosies strādāt uz ārzemēm, jo viņus neapmierina finansiālā situācija?

Visticamāk, ka būs tādi ģimenes ārsti tieši jauno vidū. Līdz gada beigām pēc pamatīgām domstarpībām ar Veselības ministriju līgumu ar Nacionālo veselības dienestu bija noslēgušas nedaudz virs 90% ģimenes ārstu, jo cer, ka ministrija turēs vārdu un piešķirs papildu naudu. Ģimenes ārsti nav apmierināti, ka viņiem 2024. gada janvārī ir samazināts finansējums par 13%, salīdzinot ar 2023. gada nogali. Vairāki jaunie ģimenes ārsti ir paziņojuši, ka viņi nevēlas turpināt darbu, ja finansiālā situācija neuzlabosies.

Vai veselības aprūpes jomai papildus piešķirtā nauda dos iespēju samazināt pacientu rindas, gaidot izmeklējumus un vizītes pie speciālistiem?

No 1. janvāra medicīnas pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai ir piešķirti 48 miljoni eiro, taču šie miljoni nevairos ārstu skaitu. Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece informēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, ka valstī trūkstot 1800 ārstu. Tieši ārstu trūkums ir galvenais iemesls lielajām pacientu rindām. 

Lielākais izaicinājums 2024. gadā būs darbaspēka pieejamība, tā uzskata ārstniecības iestāžu vadītāji. Līdz ar to pacientu gaidīšanas rindas, lai izmeklētos un tiktu vizītēs pie speciālistiem, nesaruks.

Tiesa, situācija nedaudz uzlabosies onkoloģijas un psihiskās veselības jomā, kā arī bērnu zobārstniecībā, jo tur ir piešķirti papildu līdzekļi.

Vai veselības ministrs Hosams Abu Meri panāks to, ka samazinās zāļu cenas?

Lai uzlabotu zāļu pieejamību Latvijā, pēc diskusijām ar nozares pārstāvjiem ir sagatavots rīcības plāns, kas ietver gan zāļu cenu samazināšanas pasākumus, gan informācijas apriti par medikamentu pieejamību aptiekās. Tā mērķis ir, sākot no 2024. gada otrā pusgada, apmēram par 20 procentiem samazināt zāļu cenas, padarot tās pieejamākas pacientiem.

Veselības ministra sarunas ar farmācijas jomas speciālistiem nenorit viegli, īpaši ar lieltirgotavu īpašniekiem, jo neviens taču nevēlas samazināt savu peļņu. Tas, ka mūsu valstī ir 775 aptiekas, 72 aptieku filiāles un 82 zāļu lieltirgotavas, apliecina, ka šis bizness nav vājš.

Visticamāk, uzlabojumi šajā ziņā par labu pacientiem tiks panākti, bet jāšaubās, ka ministrijai izdosies realizēt savu plānu pilnībā, jo zāļu tirgotājus būs ļoti grūti piespiest pie sienas.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.