Pirmdien atvadījāmies no Nacionālā teātra aktrises Baibas Indriksones – vienas no spilgtākajām latviešu skatuves māksliniecēm, kas koši savu talantu pierādījusi kā teātrī, tā kino. Laikam neatrast nevienu, kurš nebūtu priecājies par viņas skaistajām kinolomām – Martu "Zvejnieka dēlā", Lēni "Vella kalpos", Hercogieni "Melnā vēža spīlēs", Sprēsliņu Olitu "Limuzīnā Jāņu nakts krāsā"...

Reklāma

Pirms diviem gadiem nosvinējusi deviņdesmito dzimšanas dienu, viņa vēl joprojām spēlēja Nacionālajā teātrī uz trim skatuvēm. Aktrise Dace Bonāte, kas ar Baibu Indriksoni četrdesmit gadus bija vienā ģērbtuvē, portālam "lsm.lv" teikusi, ka no viņas allaž izstarojis gaišums, prieks un mīlošas sirds dāsnums. "Viņa bija tiešām brīnišķīga. Atvērta, vienkārša, darbīga, izpalīdzīga," atceras aktrise Olga Dreģe. "Es otru tik saulainu cilvēku dzīvē nezinu," teic režisors Jānis Streičs.

Nacionālajā teātrī Baiba Indriksone ienāca 1952. gadā kā lirisku meiteņu tēlotāja un nostrādāja tajā visu mūžu, spēlējot mazākas un lielākas lomas septiņdesmit gadu garumā un lepojoties ar to, ka uz Nacionālā teātra skatuves kļuvusi par senāko aktrisi.

"Visdziļākā līdzjūtība Baibas Indriksones tuviniekiem, kolēģiem un talanta cienītājiem," no tautā iemīļotās aktrises sociālajos tīklos atvadījās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Baiba Indriksone ir mācījusies Zālīša 1. pamatskolā, vēlāk Rīgas 3. vidusskolā. Kopš Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas 1952. gadā visu mūžu nostrādājusi Nacionālajā teātrī. Sākumā grimētavā viņa bija kopā ar skatuves leģendām Mirdzu Šmitheni un Antu Klinti. Intervijā Vitai Kraujai žurnālā "Mājas Viesis" Baiba Indriksone ir teikusi: "Esmu bijusi klāt Alfrēda Jaunušana, šī brīnišķīgā un azartiskā aktiera, tapšanā par režisoru. (..) Pie Amtmaņa-Briedīša spēlēju Dinu "Jāzepā un viņa brāļos", bet pēdējos gados man visvairāk patika spēlēt pie Mihaila Kublinska, kurš man uzticējās, vecuma galā ņēma savās izrādēs. Kad man apritēja 75 gadi, repertuārā nebija manai jubilejai īsti piemērotas izrādes. Pēkšņi grāmatnīcā ieraudzīju grāmatu "Māte un dēls". Ar Mihailu Kublinski izveidojām scenāriju, piedāvājām teātra direkcijai, Jānis Skanis piekrita spēlēt manu dēlu. Viena no pēdējām lugām, kur spēlēju, bija Jāņa Jurkāna "Pulkstenis ar dzeguzi"."

"Pat nevaru pateikt, kurš mani vairāk bagātinājis. Esmu bijusi pirmā partnere Gunāram Cilinskim. (..) Cilinskis toreiz mācījās ceturtajā kursā, un mūsu tēlotie varoņi tajā lugā iemīlas viens otrā. Un vēl skaista mīlestības saspēle man izveidojās ar Eduardu Pāvulu filmā "Zvejnieka dēls"," viņa atcerējās.

Nacionālais kino centrs uzsver, ka Baibas Indriksones filmogrāfija ir īpašas uzmanības vērta jau no paša pirmā ieraksta – vēl tikai 17 gadu vecumā, būdama vidusskolniece, viņa parādās uz ekrāna pirmajā lielākajā pēckara Latvijas spēlfilmā "Rainis" (1949), kuras stāstu gan iekrāsojusi pārspīlēta laikmeta ideoloģija, tomēr Baibas Indriksones tēlotā meitene Ābelīte stāv tai pāri. Nākamā aktrises kinoloma nospēlēta 1957. gada filmā "Zvejnieka dēls", Viļa Lāča populārā romāna otrajā ekranizējumā, kur sižets papildināts ar ziemas zvejas ainām Kurzemes ezeros; Eduarda Pāvula iespaidīgi tēlotais Oskars tur satiek skaisto saimniekmeitu Martu Baibas Indriksones atveidojumā. Nozīmīga vieta viņas mūžā bijusi vīram, kinorežisoram Aleksandram Leimanim (1913–1990), un ne tikai tāpēc, ka Leimanis aktrisei uzticējis vairākas spilgtas lomas savās filmās, bet arī tāpēc, ka Baiba daudzu gadu garumā bijusi uzticams atbalsta plecs Leimanim visās viņa radošā mūža un sadzīves kolīzijās. Ne jau velti tieši ar Baibas Indriksones atmiņām sākas un noslēdzas ciklā "Kino gadsimts" Latvijā uzņemtā dokumentālā filma "Aleksandrs Leimanis" (2002). Krāšņākā kinoloma, kuru vīrs uzdāvināja Baibai Indriksonei, ir vitālā krodziniece Lēne, stiprinieka Ērmanīša draudzene "Vella kalpos" (1970) un "Vella kalpos Vella dzirnavās" (1972). Arī viņa filmā "Melnā vēža spīlēs" (1975) kaprīzās un impozantās hercogienes mīlas dēku azarts ir viena no enerģiskākajām līnijām. Un, protams, neaizmirstamā Sprēsliņu Olita Jāņa Streiča komēdijā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981) – Baibas Indriksones kinodzīves spožākā virsotne Latvijas kino vēsturē. Nacionālā kino centra portālā "filmas.lv" no 17. maija skatāmas filmas, kurās uz ekrāna redzama Baiba Indriksone

Starp Baibas Indriksones nozīmīgākajām lomām Nacionālajā teātrī, kur viņa strādāja septiņdesmit gadus, bijušas Aņa "Ķiršu dārzā", Dina "Jāzepā un viņa brāļos", Zelmiņa "Indrānos". Vēlākos gados asākas rakstura šķautnes un sievišķīgs izaicinājums parādījās Felicitā no "Balto torņu ēnā", Marikitā – "Sieviete – debess un elle", Pamelā – "Augstākais bauslis", Betīnā – "Skrandaiņi un augstmaņi". Spilgta bija arī debija Jaunajā Rīgas teātrī – Minnijas lomā Aira Levina izrādē "Rozmarijas bērns" 1997. gadā.

Baibas Indriksones dēls Aivars Leimanis ir Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs, bet mazmeita Elza Leimane – horeogrāfe un Latvijas Nacionālās operas un baleta vadošā soliste. 2007. gadā aktrise apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, bet 2011. gadā saņēma Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmiju par ieguldīto darbu skatuves mākslā.

Visdziļākā līdzjūtība Baibas Indriksones radiniekiem un talanta cienītājiem!

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.