Koncerts kā torte dzimšanas dienā

No 25. līdz 29. aprīlim Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) un Operetes teātra sadarbības projekta "Ad Astra" (no latīņu valodas – "uz zvaigznēm") ietvarā pirmo reizi Latvijā viesosies starptautiski atzītais diriģents no ASV Gregorijs Bukhalters, lai JVLMA iestudētu krāšņu operešu un opermūzikas koncertprogrammu.

To dzirdēsim 29. aprīlī plkst. 19 Ogres novada Kultūras centrā Galā koncertā "Ad Astra", kurā piedalīsies topošās operzvaigznes – JVLMA labākie Vokālās katedras studenti un augstskolas simfoniskais orķestris. Īpašā viešņa – starptautiski pieprasītā latviešu operdīva soprāns Liene Kinča. 

Projekta "Ad Astra" ideja – sekmēt jauno vokālistu motivāciju nemitīgi spodrināt meistarību un stiprināt to sadarbībā ar izcilu, starptautiski plašu pieredzi guvušu diriģentu – pieder JVLMA Vokālās katedras vadītājai, docentei Airai Rūrānei.

Aira, sakiet, lūdzu, kā radās projekta ar latīnisko nosaukumu "Ad Astra" ideja?

A. Rūrāne: Tāds sarīkojums vēl nekad nav bijis, redzēs, kā mums veiksies. Jau sen vēlējos, lai jauniešiem, kuri studē vokālo mākslu, būtu iespēja savu mācību laikā kaut vienu reizi tikt pie orķestra un dziedāt iestudētās ārijas ar orķestri. Operklasē šāda iespēja vienmēr bijusi, bet – ar mazākiem orķestra sastāviem, ne tik lielu kā operā vai opermūzikas koncertos. Vēlējos, lai Vokālās nodaļas audzēkņi kaut reizi studiju laikā tiktu uz skatuves muzicēt ar pilnu orķestri. Jo tā ir īpaša specifika. Viena lieta ir dziedāt klavieru pavadījumā, viens pret vienu, bet pavisam cita ar orķestri, kad esi viens pret simtu. Mūsu studentiem ir bijusi iespēja muzicēt ar augstskolas orķestri, kas būs uz skatuves arī 29. aprīļa koncertā, bet – tikai dažiem. 

Vēlējos, lai pēc iespējas lielākam vokālistu skaitam ir iespēja dziedāt ar orķestri, saprast to līdzsvaru, cik skaļi vai klusi dziedāt, lai tevi dzirdētu pāri orķestra skanējumam. 

29. aprīļa koncerts reizē būs arī Mūzikas akadēmijas orķestra sezonas noslēguma koncerts. Un otra būtiskā lieta ir sadarbība ar pasaulē atzītu diriģentu. Vairāki jau bijuši meistarklasēs mūsu augstskolā, taču tas bijis darbs ar klavierēm. Nu Gregorija Bukhaltera vadībā vokālisti strādās ar orķestri un pēc meistarklasēm notiks arī koncerts publikas priekšā. Redzēsim, kā tautai patiks, un no tā būs atkarīgs, vai jaunais aizsākums kļūs par tradīciju. Programmu, protams, esam jau sagatavojuši, un, līdzībās runājot, "audekls" ir nostiepts, ir uzlikta grunts, ir skice, ir skaidrs, kas notiks. Gaidām diriģentu, kas atbrauks ar savām krāsām un ievilks vēlamo toņu akcentus. Mūsu iecere ir caur radošu jauno vokālistu sacensību, izvērtējot daudzsološo mūziķu sniegumu, sekmēt viņu izcilību un motivāciju meistarības spodrināšanai. Šis projekts ir kā torte dzimšanas dienā.

Vai vokālajā nodaļā ir liels konkurss, un kādas ir audzēkņu perspektīvas?

Konkurss ir vienmēr, mūsu katedrā tas ir viens no lielākajiem augstskolā. Kovida laikā man bija pamatotas bailes, vai vispār kāds nāks stāties, jo cilvēki redzēja, ka pandēmijā vokālā māksla ir pirmā, kur paliek bez darba. Bet vienalga bija gana daudz jauno, kuri sevi neredz citādi, kā tikai dziedot. Mūsu absolventi ir gan brīvmākslinieki, gan tādi, kuri, vēl šeit mācoties, jau strādā par pedagogiem mūzikas skolās, interešu izglītībā. Un ļoti daudzi dzied operas korī, no kura kļūst par solistiem. Daudzi iesaistās arī Operetes teātra iestudējumos. Protams, ja vēlies būt solists, sevi jāparāda, jāiet uz lomu noklausīšanos.

Kāda ir Operetes teātra nozīme jauno vokālistu sagatavošanā?

Nevalstiskais Operetes teātris jau desmit gadus nodrošina profesionālās pieredzes iespēju labākajiem augstākā akadēmiskā līmeņa jaunajiem māksliniekiem, veicinot viņu skatuves pieredzi, sekmējot viņu mākslinieciskās meistarības izaugsmi un publisko atpazīstamību. Viņu profesionālās varēšanas kalve ir tieši mūsu mūzikas pasaules Alma Mater Mūzikas akadēmija. 

Daudzi mūsu audzēkņi jau studējot piedalās dažādos Operetes teātra veidotos projektos. Tā viņiem ir laba iespēja būt uz skatuves. 

Gadās pat, ka Operetes teātra izrādēs viņus pamana Operas vadība. Tā bija, piemēram, ar Daini Kalnaču, nosacīti to pašu var teikt par Lauru Kancāni. Jauno dziedātāju noskatīja operetē un uzaicināja Operā – dziedāt gani "Jenūfā".

Un mācību programma? Vai tur arī domāts ne vien par operu?

Tā kā valsts nodrošināta darba iespēja mūsu absolventiem kā vokālistiem ir viena vienīga Opera, Mūzikas akadēmijai kā valsts mācību iestādei lielākais procents mācību saturā saistās ar opermūziku. Tajā pašā laikā, skatoties pēc jaunā mākslinieka balss iespējām, interesēm, stilistikas izjūtas, viņš var izvēlēties savā programmā iestudēt arī operešu mūziku. Kad, operklasi beidzot, visiem jaunajiem obligāti jāpiedalās kādā iestudējumā, ir mākslinieki, kuri piedalās operas iestudējumā, un ir, kas iestudē mūziklu. Un arī Operā galu galā iestudē arī operetes – nesen "Jautro atraitni," iepriekš "Sikspārni"…

Nevalstiskais Operetes teātris un Ogres pašvaldība jau labu laiku lūkojas viens uz otru. Kā jūs vērtējat perspektīvu, ja nevalstiskais Operetes teātris kļūtu par Ogres pašvaldības teātri?

Tas būtu lieliski! Latvijas sabiedrībai derētu gan Ogres Operetes teātris, tāpat kā derētu vēl viens muzikāls teātris Liepājā, Rēzeknē vai Daugavpilī. Vāgnera zāle Rīgā varētu būt brīnišķīga vieta baroka operām. Atrastos tikai valstij nauda! Mūzikas akadēmijā varētu atvērt arī mūziklu nodaļu, būtu iespēja rasties kādam, piemēram, Brodvejai līdzīgam teātrim. 

Mākslinieki mums ir lieliski. Es vispār uzskatu, ka izglītība Latvijā ir ļoti augstā līmenī. 

Ar atplestām rokām mūsu studentus noklausās un aicina piedalīties iestudējumos citās augstskolās. Ja pietrūkst kādas balss, lūkojas uz Latvijas pusi. Tā viens otrs mūsējais, citas valsts mūzikas augstskolu paaicināts, paliek tuvējā opernamā ārvalstīs.

Zinot konfliktu Ogrē starp novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani un Ogres vēstures un mākslas muzeju, kas aizsākās februārī ar muzeja iebildumiem pret Helmaņa vēlmi izstādīt sankcijām pakļautā krievu miljardiera Pjotra Avena porcelāna kolekciju un beidzās vai ar represijām pret muzeja vadītāju, vai jūs vēlētos strādāt, piemēram, Operetes teātrī, kas atrastos šāda mēra vadītā pašvaldībā?

Protams, nevienam negribas būt karabasa–barabasa uzraudzībā. Bet Ogrē nav ne viņa privāts amatieru teātris, ne muzejs. Un amatā neviens nav mūžīgi. Protams, es labāk vēlētos sastapt vadītāju, kas ir atvērts dialogam, jaunajam un mēģina balstīt radošus meklējumus, kā arī kopā meklēt risinājumus. Taču vienas personības raksturs, lai arī tas ir pilsētas mērs, nevar būt izšķirošais kritērijs – būt vai nebūt pašvaldības Operetes teātrim.

Kur mēs varam dzirdēt jūs pašu kā operas solisti?

Operā no skatuves pamazām atvados. Piedalos vien atsevišķās izrādēs. Esmu vecmāmuļa Burja "Jenūfā". Viņu var atpazīt arī pēc tā, ka visu laiku sēž un tin kamoliņu. (Un, protams, dzied arī!) Tagad satiekos ar saviem audzēkņiem uz skatuves. "Pīķa dāmā" man ir Guvernantes loma un manai varonei jārāj jaunkundzes, kuras atnākušas ciemos pie Lizas un iedomājušās, ka var dziedāt un dejot, trakot un trokšņot. Man viņas jāsabar. Veros uz meitenēm, mēģinu rāt, bet paskatos pa labi – ui, tās taču manas audzēknes, foršas meitenes, nav ko bārties! Paskatos pa kreisi, tur arī manējās. Nu kā dusmosies? (Iesmejas.) Ir lieliski atdzimt savos audzēkņos.

Uzziņa

Koncerts "Ad Astra": muzikāli eleganti, žanriski daudzveidīgi

• 29. aprīļa koncerta programma ļaus klausītājam izdzīvot visplašāko emociju gammu – no dvēseliski dziļām pārdomām līdz pat asprātīgam humoram skaistākajās operu un operešu lappusēs.
• Skanēs Antonīna Dvoržāka Nāras ārija no operas "Nāra", Gaetāno Doniceti Nemorīno ārija no operas "Mīlas dzēriens" un ārija "Nella fatal" no operas "Lukrēcija Bordžija", fragmenti no Žana Žaka Ofenbaha operas fantāzijas "Hofmaņa stāsti" un Šarla Guno operas "Fausts", Žorža Bizē operas "Karmena", Džoakīno Rosīni operām, Johana Štrausa operetes "Sikspārnis", Franča Lehāra operetēm "Smaidu zeme" ("Tev pieder mana sirds") un "Džūdita"...
• Muzicēs jaunie soprāni Paula Mihailova, Gunta Greisle, Līga Anševica un Evita Martinija, mecosoprāni Tīna Gelnere un Linda Pētersone, tenori Dainis Kalnačs, kurš jau izpelnījies skatītāju atzinību Operetes teātra programmās, un Renārs Austrums, kā arī basbaritons Jurģis Marcinkevičs.
• Visi jaunie dziedātāji, lai gūtu iespēju piedalīties Galā koncertā, izgājuši JVLMA Vokālās katedras profesionālu atlasi un savu pedagogu skatījumā ir atzīti par labākajiem vokālās klases pārstāvjiem, kuri patlaban spēj spilgti reprezentēt Latvijas vokālās mākslas nākotnes radošo potenciālu.

Starptautiski augstu novērtētais latviešu soprānsLiene Kinča ir tā dēvētā Vāgnera dziedātāja, kura jau vairākus gadus iestudē lomas pasaules opernamos. Mākslinieces šā brīža aktualitāte ir Adas loma Riharda Vāgnera operā "Fejas" un Elizabetes loma operā "Tanheizers" Leipcigas operā, Izoldes loma operā "Tristāns un Izolde" Igaunijas Nacionālajā operā, bet pēc piedalīšanās koncertā "Ad Astra" dziedātāja plāno atgriešanos Ženēvas mūzikas pasaulē. Šajā koncertā māksliniece sola pārsteigt ar mums neierastu repertuāru.

Diriģenta Gregorija Bukhaltera radošā darbība šobrīd noris "Florida Grand" operā, tāpat jau trīsdesmit gadus viņš diriģē Ņujorkas Metropolitēna operā, ir Dienvidfloridas simfoniskā orķestra viesdiriģents un Varnas Starptautiskā festivāla muzikālais vadītājs, "Grand Strand" mūzikas festivāla muzikālais vadītājs, Orlando operas un "Teatro Lirico d’ Europa" diriģents, kā arī ilgstoši – Vašingtonas operas "Camerata" mākslinieciskais vadītājs.