Latvijas Nacionālās operas Lielajā zālē uzstādīts jauns, unikāls lielformāta mākslas darbs. Mākslinieka Andra Eglīša gleznojuma idejas pamatā ir dabas un kultūras, iztēles un realitātes, abstrakcijas un priekšmetiskuma, materiālā un nemateriālā attiecības, informē Irbe Treile, Latvijas Nacionālās operas un baleta sabiedrisko attiecību vadītāja.
Simt divdesmit kvadrātmetru lielais gleznojums ir iemontēts Lielās zāles dzelzs priekškarā, un turpmāk to varēs apskatīt Latvijas Nacionālās operas apmeklētāji. Gleznojums tapis ar mecenāta Jāņa Zuzāna atbalstu.
"Esmu gandarīts, ka Latvijas Nacionālās operas Lielās zāles interjeru papildina laikmetīgās mākslas darbs, kas veido organisku saspēli starp dažādiem laikmetiem - 19. gadsimta beigām, kad tapa Lielās zāles interjers, un mūsdienām. Šo projektu īstenojām, iedvesmojoties no Vīnes Valsts operas parauga. Ir patiess prieks atkal sadarboties ar vienu no mūsdienu izcilākajiem latviešu gleznotājiem Andri Eglīti, kura pirmais darbs mūsu opernamā bija scenogrāfija Jāņa Kalniņa operai "Hamlets", tostarp astoņi fascinējoši lielformāta gleznojumi. Īpašu paldies saku mecenātam Jānim Zuzānam, kura atbalsts ir ļāvis šo mākslas darbu izstādīt mūsu opernamā," stāsta Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš.
"Gleznojums iecerēts kā dinamiska, iztēli rosinoša kompozīcija, kurā ir nolasāma gaismas un telpas atmosfēra, kā arī formu un apjomu dinamika, taču tās priekšmetiskums nav vārdā nosaucams, tas aicina skatītāja iztēli ceļot interpretācijās. Sižetiski gleznojums balstās darbu ciklā "Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi. Aļģes", kura pamatā ir poētiski pētnieciska mijiedarbošanās ar aļģēm, tās izmantojot gan kā vizuālu tēlu, gan arī kā glezniecības un tēlniecības materiālu.
Aļģes mani fascinēja ar savu īpatnējo pirmatnējo formu un attēlu veidošanas potenciālu, radot iztēli rosinošas asociācijas un mudinot tām atbildēt ar glezniecības valodas žestiem.
Procesa gaitā aļģes tika pētītas, tvertas uz audekla, kaltētas, veidotas, apgleznotas... Nākamajā darba stadijā no aļģēm tika veidotas abstraktas ainavas ar specifisku gaismu un atmosfēru. Viens no vizuālās izteiksmes līdzekļiem ir arī dzelzs priekškara rāmis, tam veidojot kompozicionālas attiecības ar gleznojumu. Gleznojuma toņu, krāsu un formu dinamika veidota kontrastējošās bet savstarpēji papildinošās attiecībās, gan ar operas zeltaini krāšņo interjeru, gan dzelzs priekškara rāmja robustumu. Gleznas vizuālā tēlainība un emocionālā intonācija ir saspringti dramatiska, raisot asociācijas ar šī brīža ģeopolitisko un ekoloģisko situāciju pasaulē, taču tā vienlaicīgi ir dzīvi apliecinoša un cerīga," savu gleznojumu raksturo Andris Eglītis.
Tuvākie koncerti, kuru skatītājiem būs iespēja skatīt Andra Eglīša gleznojumu, būs Kurta Veila mūzikas programma kabarē noskaņās "Tāda ir dzīve…" 6. maijā un pasaulslavenā amerikāņu baritona Tomasa Hempsona koncerts 10. maijā. Abi koncerti notiks ar nolaistu dzelzs priekškaru, veidojot īpašu akustiku kamermūzikas atskaņošanai. Gleznojums būs skatāms arī pirms atsevišķām operas un baleta izrādēm.