Biežāk sastopamie gremošanas traucējumi

Gremošanas traucējumi ir gremošanas sistēmas patoloģija, kas izraisa sāpes un dedzināšanu vēderā un citus nepatīkamus simptomus.

Kas ir kuņģa darbības traucējumi?

Kuņģa darbības traucējumi (dispepsija) ir gremošanas traucējumi, kam raksturīgs smaguma sajūta un diskomforts vēdera rajonā. Dispepsija var būt funkcionāla vai organiska.

Funkcionālās dispepsijas gadījumā kuņģa-zarnu trakta orgānu struktūra nav traucēta, bet ir traucējumi to darbībā. Organiskie gremošanas traucējumi ir saistīti ar strukturālām izmaiņām gremošanas orgānos (peptiska čūla, gastrīts).

Šādi traucējumi skar līdz pat 30% cilvēku, kas galvenokārt ir saistīti ar nepareizu uzturu.

Ignorējot kuņģa darbības traucējumu simptomus un to biežu parādīšanos, pastāv komplikāciju risks anoreksijas, barības vada gļotādas bojājumu, hemoroīdu, zarnu darbības traucējumu veidā. Pastāvīgi traucējumi var izraisīt kairinātu zarnu sindroma rašanos.

Kādi ir kuņģa darbības traucējumu simptomi

Kuņģa darbības traucējumu laikā parādās caureja, tās masā ir nesagremotas pārtikas atliekas, gļotas. Pēc neliela ēdiena daudzuma apēšanas rodas ātra sāta un pilnuma sajūta. Citi kuņģa darbības traucējumu simptomi:

·        smaguma sajūta vēderā;

·        slikta dūša, vemšana;

·        krampji un spazmatiskas sāpes vēderā;

·        aizcietējums;

·        grēmas;

·        pastiprināta gāzu veidošanās;

·        vēdera uzpūšanās;

·        gaisa vai skābes atkrēpošana.

Kuņģa darbības traucējumus var pavadīt ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz 38 grādiem, vājums, aizkaitināmība. Gremošanas traucējumu simptomi ir arī apetītes zudums, svara zudums.

Gremošanas traucējumu cēloņi

Gremošanas traucējumi var rasties nepareiza uztura dēļ: neregulāras ēdienreizes, badošanās, taukainu un pikantu ēdienu lietošana.

Citi traucējumu cēloņi:

·        stress un pārslodze;

·        gremošanas trakta slimības (kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, holecistīts, pankreatīts, enterokolīts, kuņģa vēzis);

·        gastroezofageālā refluksa slimība;

·        medikamentu, kas kairina kuņģa gļotādu, lietošana (antibiotikas, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi);

·        smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana;

·        saindēšanās ar pārtiku;

·        infekcija ar baktēriju Helicobacter pylori;

·        lipekļa un laktozes nepanesība;

·        vitamīnu (C un B vitamīnu) trūkums.

Kuņģa darbības traucējumi grūtniecības pirmajā trimestrī var rasties hormonālās organisma pārstrukturēšanās dēļ, bet trešajā – sakarā ar augošās dzemdes spiedienu uz gremošanas trakta orgāniem.

Traucējumi var rasties arī pārēšanās rezultātā, ēdot pārāk daudz vienkāršo ogļhidrātu (saldumi, milti), dzīvnieku tauku (gaļa, zivis).

Kad vērsties pie ārsta gremošanas traucējumu gadījumā

Kuņģa darbības traucējumi var ilgt vienu vai divas dienas un pāriet, normalizējoties uzturam. Bieži un ilgstoši vēdera darbības traucējumi var liecināt par gremošanas trakta slimībām (gastrīts, čūla).

Ja vēders sāp ilgāk nekā nedēļu, tā izeja nenormalizējas un stāvoklis neuzlabojas, nepieciešams pierakstīties pie gastroenterologa.

Indikācijas steidzamai gastroenterologa konsultācijai:

·        nepārtraukta vemšana;

·        drudzis virs 38 grādiem pēc Celsija;

·        asins klātbūtne vēdera izejā;

·        elpas trūkums, svīšana;

·        aritmija;

·        pēkšņs svara zudums.

Nepieciešams pierakstīties pie gastroenterologa, ja ir dehidrācijas pazīmes (samazināta vēlme urinēt, samaņas zudums, ādas bālums). Ārstu nepieciešams apmeklēt arī disfāgijas (rīšanas grūtības) un kairinātu zarnu sindroma gadījumā.

Kā pārtraukt kuņģa darbības traucējumus mājās?

Papildus gastroenterologa izrakstītajiem medikamentiem pret kuņģa darbības traucējumiem ir jāievēro pasākumi, kas palīdz uzlabot pašsajūtu, kā arī var iegādāties bezrecepšu zāles un tējas, kuras plašā klāstā piedāvā Famisano aptieka. Ārstēšana mājās var būt šāda:

·        pikantu, ceptu, taukainu ēdienu izslēgšana;

·        atteikšanās no pārāk auksta vai karsta ēdiena;

·        frakcionētas diētas lietošana (piecas līdz sešas reizes dienā nelielās porcijās);

·        saldo gāzēto dzērienu, kafijas, sulu, sulu nelietošana;

·        pēdējā ēdienreize divas līdz trīs stundas pirms gulētiešanas;

·        izvairīšanās no stresa.

Jāievēro dzeršanas režīms, ieteicams izdzert vismaz pusotru līdz divus litrus attīrīta negāzēta ūdens.

Gremošanas traucējumu profilakse

Lai novērstu gremošanas traucējumus, jāēd vitamīniem un minerālvielām, šķiedrvielām bagāta pārtika. Gremošanas traucējumu profilakse ietver:

·        atturēšanos no “sausas pārtikas”, ātrajiem ēdieniem;

·        svaigu produktu lietošanu;

·        rūpīgu augļu un dārzeņu mazgāšanu pirms ēšanas;

·        gaļas un zivju pietiekamu termisko apstrādi;

·        izvairīšanos no kaitīgiem ieradumiem (smēķēšanas un alkohola lietošanas);

·        mērenas fiziskās aktivitātes;

·        izvairīšanos no pārēšanās un badošanās;

·        dienas režīma ievērošanu (gulēt septiņas līdz astoņas stundas dienā).

Cilvēkiem, kuriem ir biežas gremošanas traucējumu pazīmes, obligāti jāapmeklē gastroenterologs.