-1.7 °C
Grupa "Klaidonis" par godu savai 20 gadu jubilejai un jaunajam albumam "Neko nejautā" devusies Latvijas koncerttūrē.
Koncertos skanēs dziesmas gan no jaunā studijas albuma "Neko nejautā", kas tapis astoņu gadu garumā un kurā skan Māra Slokas sarakstītās dziesmas, gan jau popularitāti iemantojušie skaņdarbi "Vecais skroderis", "Tik ātri aizskrien laiks", "Prieks" u. c. "Noteikti neizpaliks "Mazā dvēselīte", kura nu jau kļuvusi par grupas firmas zīmi, iegūstot labākās dziesmas titulu 2005. gada Bauskas kantrimūzikas festivālā, saņemot Autortiesību bezgalības balvu un pārliecinoši uzvarot "Latvijas Šlāgeraptaujā 2005"," ieskicējot koncertos gaidāmo, saka grupas līderis Māris Sloka.
Savā divdesmit gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē grupa laidusi klajā astoņus studijas albumus, piedalījusies līdz šim visos Bauskas kantrimūzikas festivālos, nacionālajā "Eirovīzijas" atlasē un citos pasākumos. Grupas "Klaidonis" vārds Latvijā ir pazīstams: viņu spēlēto mūziku iemīļojuši gan kantri, gan šlāgera cienītāji, jo "Klaidonis" spēj prasmīgi savienot šos abus stilus, klāt pieliekot arī roka un blūza elementus. Tomēr, kā uzsver Māris, "tā ir un paliek "klaidoņmūzika" – ikreiz neatkārtojama savā burvīgajā skanējumā, spējot būt gan romantiski apcerīga, gan sadzīviski asprātīga".
Koncerti:
- 12. I 16.00 VEF Kultūras pils
- 19. I 16.00 Liepājas Latviešu biedrības nams
- 24. I 19.00 Jelgavas kultūras nams
- 31. I 19.00 Talsu kultūras centrs
- 7. II 19.00 Bauskas kultūras centrs
- 16. IV 19.00 Ventspils teātra nams "Jūras vārti"
Aptauja
Vai Dziesmu un deju svētku tradīcija jauniešiem ir svarīga?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
