2.2 °C
Austrijā dzīvojošā elektropopa māksliniece BAIBA izdod jaunu singlu "Darkest Hour", kas iznāca 7. martā un ir pieejams visās lielākajās straumēšanas platformās. Šis ir pirmais darbs no viņas gaidāmā albuma “Delusional”. Ar enerģisku elektronisko skaņu un neapstrādātu emocionalitāti, “Darkest Hour” iezīmē jaunu radošo virzienu BAIBAs daiļradē.
BAIBAs jaunajā singlā melodija savijas ar tumšu elektromūziku, veidojot mūziķes stāstu par ceļu uz laimi, cīnoties ar savu iekšējo balsi, kas nereti piepildīta bailēm un šaubām.
"Mēs visi esam cīnījušies, bijuši pašdestruktīvi, taču vienmēr ir jauns uzrāviens, jauns vilnis, kas aizskalo prom pārdzīvoto,"
par savu jaunāko veikumu stāsta BAIBA.
"Darkest Hour" radās spontānā improvizācijas sesijā, taču ātri kļuva par neatņemamu mūziķes koncertprogrammas daļu. Ierakstot to albumam, BAIBA sadarbojās ar producentu Moricu Kristmanu, tajā saglabājot darba sākotnējo būtību un ierakstītos demo vokālus, vienlaikus piešķirot jaunu, enerģisku skanējumu.
"Darkest Hour" un arī BAIBAs nākamgad gaidāmais albums "Delusional" iezīmē jaunu pavērsiena punktu BAIBAs skanējumā. Tas būs pancīgāks un iezīmē mūziķes pārliecinošu virzīšanos prom no viņai ierastā elektropopa tālāk uz alternatīvās popmūzikas žanru.
Šis jaunais skanējums vēl labāk nekā iepriekš viņas darbos izceļ līdzsvaru starp introspektīvu dziļumu stāstījumā un elektrizējošu enerģiju mūzikā.
Taču aizvien nemainīga arī šajā darbā ir mākslinieces patika stāstus veidot caur simboliem. Un tas labi redzams arī uz singla vāka – sarkani cimdi, kas aizsedz acis un liek uzdot jautājumu – vai mūsu cīņa ar sevi patiešām ir tikai par mums, vai tomēr uzspiesta no ārpuses?
Noklausies!
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
