3.4 °C
Šova "Slavenības. Bez filtra" dalībniece Arnita Oliņa ir astotajā grūtniecības mēnesī. Sākoties pēkšņām sāpēm vēderā, viņa nonāca slimnīcā. Ārsti konstatēja apendicītu, kas ir aklās zarnas piedēkļa jeb apendiksa iekaisums. Nācās veikt operāciju, kas viņas situācijā bija sarežģīta.
Arnita ar nožēlu teic, ka šajā dzīves posmā viņa nav spējīga par sevi parūpēties, un ir pateicīga, ka palīdzīgu roku sniedz mamma.
Dodoties liktenīgajā rītā uz bērnudārzu, Arnita sāka just spēcīgas sāpes vēderā. Viņa cerējusi, ka paliks labāk, bet nekā – sāpēm pievienojās slikta dūša. Baidoties par savu un gaidāmā mazuļa dzīvību, viņa izsauca neatliekamās palīdzības dienesta mediķus, kuri nekavējoties viņu nogādāja slimnīcā.
Tikai pēc divu dienu izmeklējumiem ārsti viņai paziņoja, ka būs operācija – tiks izgriezts apendicīts. "Negaidīti! Man likās, ka nākamā reize, kad braukšu uz slimnīcu, būs dzemdības, nevis operācija," teic Arnita.
Ar to gan viss nebeidzās. "Mani ātri sagatavoja operācijai. Pateica, ka veiks operāciju laparoskopiskajā tehnikā, kas novērš nepieciešamību pēc lieliem iegriezumiem, bet beigās izrādījās, ka tas nebūs mans gadījums. Nonākot uz operāciju galda, man pateica, ka nebūs arī vispārējā narkoze, būs spinālā, līdz ar to es būšu nomodā. Man paziņoja, ka tomēr pārgriezīs vēderu, un tādā veidā izņems apendicītu. Tas bija šoks un pārsteigums.
Par pašu operāciju – man teica, ka nebūs ilgi, 30–40 minūtes, beigās tā ilga pusotru stundu, jo bija jau pamatīgs iekaisums. Operācijas beigās es jutu visu, katru detaļu. Tā bija šausmīgi traumatiska pieredze, ko es vispār negaidīju," atklāta ir Arnita.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
