Jau 12. oktobrī, pie skatītājiem atgriežas iemīļotais raidījums "Īstās latvju saimnieces". Šis raidījums priecē skatītājus katru gadu jau no 2015. gada, arī šis gads nebūs izņēmums. Raidījuma producentei Andrai Ceriņai šis ir ne tikai kārtējais projekts, bet sirdslieta, pret ko viņa izturas ar visaugstāko atbildības sajūtu.
"Viņas mūs ir ielaidušas savā mājā un savā dzīvē, mēs nedrīkstam tur ieiet ar netīrām, dubļainām kājām. Aizejot tā telpa ir jāatstāj tikpat tīra, cik tā bija ienākot – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tāpēc mums, filmēšanas komandai, tā ir ne tikai fiziska, bet arī zināma emocionāla slodze," tā Andra Ceriņa.
Kāds ir šī raidījuma vēstījums vai mērķis?
Kad mēs to visu sākām, mērķis bija parādīt, ka rosīgi, darbīgi cilvēki dzīvo ne tikai pilsētās, bet arī laukos. Ka laukos notiek attīstība, ka arī tur cilvēki ir uzņēmīgi, radoši un velta dzīvi savai sirdslietai. Un pa šiem gadiem raidījuma mērķis nav mainījies.
Mēs joprojām vēlamies parādīt, ka laukos viss notiek, parādīt tieši caur uzņēmīgām sievietēm.
Šis raidījums ir par stiprām, mērķtiecīgām saimniecēm, kuras ir sakārtojušas kādu pleķīti Latvijas zemes. Nevis vienkārši klāj galdus un rīko godus, bet darbojas un saimnieko. Protams, neizpaliek arī galdu klāšana un viesību rīkošana, tomēr tas nav tikai par godiem. Tas ir par dzīvesveidu.
Kā jūs atrodat personības šim šovam?
Šis ir ilgs un sarežģīts process. Raidījuma filmēšana notiek vasarā, ēterā raidījums ir rudenī, bet saimnieču atlases process ir nepārtraukts. Sākumā mēs uzrunājām pašvaldības, zvanījām un interesējāmies, vai viņu pusē ir kāda stipra sieva, ar kuru viņi vēlētos palepoties.
Kopš tā laika man ir vērā ņemams saraksts ar potenciālajām raidījuma dalībniecēm, šis saraksts katru gadu tiek papildināts ar jau bijušo dalībnieču, draugu, radu, paziņu un kolēģu ieteikumiem. Un viņas visas patiešām ir īstas saimnieces, taču lielākā daļa dalību raidījumā ir atteikušas. Katrai ir savi iemesli, tomēr lielākoties viņas biedē milzīgā publicitāte, retā ir tik bezbailīga, ka uzdrošinās ielaist mūs un skatītājus savā sētā. Un
saimnieču bažas ir saprotamas, jo raidījumam ir milzīga auditorija – pēc man pieejamās informācijas, vienu raidījumu skatās vidēji ap simt tūkstošiem cilvēku.
Ne visi ir gatavi tādai publiskai savas dzīves izrādīšanai.
Kādi ir saimnieču atlases kritēriji?
Mums reizēm pārmet subjektivitāti saimnieču atlasē, protams, es šiem pārmetumiem pilnīgi piekrītu, taču arī raidījuma formāts diktē savus noteikumus. Raidījums tiek veidots pēc Šveices radio un televīzijas raidījuma "Landfrauenküche" formāta, kas paredz ievērot zināmus kritērijus, piemēram, jābūt pārstāvētiem visiem novadiem. Tomēr galarezultātā, arī ievērojot visus kritērijus, mēs, radošā komanda, mēdzam būt subjektīvi, kas nenoliedzami ietekmē saimnieču izvēli. Mēs vienmēr pirms filmēšanām dodamies pie saimniecēm izpētes braucienā un novērtējam gan saimniecību, gan pašu saimnieci, gan mājinieku atsaucību. Ir bijuši gadījumi, kad saimniece atsakās filmēties, jo ģimenes locekļi negrib, bet ir bijuši arī gadījumi, kad saimniece, neraugoties uz mājinieku nevēlēšanos, nolemj piedalīties un godam iznes visu viena pati. Un mūsu galvenais kritērijs ir nemainīgs – lai saimnieces ir iedvesmojošas, jo šis raidījums ir par iedvesmu.
Kas jums kā producentei ir visizaicinošākais šī raidījuma tapšanā?
Manā radošajā dzīvē šis ir viens no mīļākajiem projektiem. Esmu tajā kopš pirmās dienas, un joprojām vairākos raidījuma tapšanas posmos man vēderā kņud. Vispirms patīkams saviļņojums pārņem tad, kad izvēlamies saimnieces, kad mēs, radošā komanda, mēģinām saprast, kuras septiņas šogad būs tās īstās.
6.3 °C


















































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)






































































































































