Andra Ceriņa par "latvju saimniecēm": Šis raidījums ir par iedvesmu!

Jau 12. oktobrī, pie skatītājiem atgriežas iemīļotais raidījums "Īstās latvju saimnieces". Šis raidījums priecē skatītājus katru gadu jau no 2015. gada, arī šis gads nebūs izņēmums. Raidījuma producentei Andrai Ceriņai šis ir ne tikai kārtējais projekts, bet sirdslieta, pret ko viņa izturas ar visaugstāko atbildības sajūtu.

"Viņas mūs ir ielaidušas savā mājā un savā dzīvē, mēs nedrīkstam tur ieiet ar netīrām, dubļainām kājām. Aizejot tā telpa ir jāatstāj tikpat tīra, cik tā bija ienākot – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tāpēc mums, filmēšanas komandai, tā ir ne tikai fiziska, bet arī zināma emocionāla slodze," tā Andra Ceriņa. 

Kāds ir šī raidījuma vēstījums vai mērķis?

Kad mēs to visu sākām, mērķis bija parādīt, ka rosīgi, darbīgi cilvēki dzīvo ne tikai pilsētās, bet arī laukos. Ka laukos notiek attīstība, ka arī tur cilvēki ir uzņēmīgi, radoši un velta dzīvi savai sirdslietai. Un pa šiem gadiem raidījuma mērķis nav mainījies. 

Mēs joprojām vēlamies parādīt, ka laukos viss notiek, parādīt tieši caur uzņēmīgām sievietēm.

Šis raidījums ir par stiprām, mērķtiecīgām saimniecēm, kuras ir sakārtojušas kādu pleķīti Latvijas zemes. Nevis vienkārši klāj galdus un rīko godus, bet darbojas un saimnieko. Protams, neizpaliek arī galdu klāšana un viesību rīkošana, tomēr tas nav tikai par godiem. Tas ir par dzīvesveidu.

Kā jūs atrodat personības šim šovam?

Šis ir ilgs un sarežģīts process. Raidījuma filmēšana notiek vasarā, ēterā raidījums ir rudenī, bet saimnieču atlases process ir nepārtraukts. Sākumā mēs uzrunājām pašvaldības, zvanījām un interesējāmies, vai viņu pusē ir kāda stipra sieva, ar kuru viņi vēlētos palepoties.

Kopš tā laika man ir vērā ņemams saraksts ar potenciālajām raidījuma dalībniecēm, šis saraksts katru gadu tiek papildināts ar jau bijušo dalībnieču, draugu, radu, paziņu un kolēģu ieteikumiem. Un viņas visas patiešām ir īstas saimnieces, taču lielākā daļa dalību raidījumā ir atteikušas. Katrai ir savi iemesli, tomēr lielākoties viņas biedē milzīgā publicitāte, retā ir tik bezbailīga, ka uzdrošinās ielaist mūs un skatītājus savā sētā. Un 

saimnieču bažas ir saprotamas, jo raidījumam ir milzīga auditorija – pēc man pieejamās informācijas, vienu raidījumu skatās vidēji ap simt tūkstošiem cilvēku. 

Ne visi ir gatavi tādai publiskai savas dzīves izrādīšanai.

Kādi ir saimnieču atlases kritēriji?

Mums reizēm pārmet subjektivitāti saimnieču atlasē, protams, es šiem pārmetumiem pilnīgi piekrītu, taču arī raidījuma formāts diktē savus noteikumus. Raidījums tiek veidots pēc Šveices radio un televīzijas raidījuma "Landfrauenküche" formāta, kas paredz ievērot zināmus kritērijus, piemēram, jābūt pārstāvētiem visiem novadiem. Tomēr galarezultātā, arī ievērojot visus kritērijus, mēs, radošā komanda, mēdzam būt subjektīvi, kas nenoliedzami ietekmē saimnieču izvēli. Mēs vienmēr pirms filmēšanām dodamies pie saimniecēm izpētes braucienā un novērtējam gan saimniecību, gan pašu saimnieci, gan mājinieku atsaucību. Ir bijuši gadījumi, kad saimniece atsakās filmēties, jo ģimenes locekļi negrib, bet ir bijuši arī gadījumi, kad saimniece, neraugoties uz mājinieku nevēlēšanos, nolemj piedalīties un godam iznes visu viena pati. Un mūsu galvenais kritērijs ir nemainīgs – lai saimnieces ir iedvesmojošas, jo šis raidījums ir par iedvesmu.

Andra Ceriņa.

Foto: Publicitātes

Kas jums kā producentei ir visizaicinošākais šī raidījuma tapšanā?

Manā radošajā dzīvē šis ir viens no mīļākajiem projektiem. Esmu tajā kopš pirmās dienas, un joprojām vairākos raidījuma tapšanas posmos man vēderā kņud. Vispirms patīkams saviļņojums pārņem tad, kad izvēlamies saimnieces, kad mēs, radošā komanda, mēģinām saprast, kuras septiņas šogad būs tās īstās. 

Man vienmēr ir tāds neliels satraukums, vai mēs nekļūdīsimies, vai pareizi visu esam sapratuši, vai precīzi esam sajutuši šo konkrēto cilvēku. 

Nākamais kņudošais jeb patīkamā satraukuma posms iestājas tad, kad sākas filmēšana. Esmu ļoti empātisks cilvēks, katrai saimniecei jūtu līdzi, ļoti vēlos, lai viņām viss izdodas, jo, patiesību sakot, ja saimniecēm izdosies, arī mums izdosies. Tas mēnesis, kurā mēs filmējam, ir satraukumu pilns, emocijām piesātināts un iespaidiem pārbagāts, ka pēc tam, kad viss ir nofilmēts, man vēl nedēļu ir tāda kā paģiru sajūta. Trešais satraukums mani pārņem, kad tuvojas ēters. Gan draugu, gan kolēģu vidū ir daudz pastāvīgo šī raidījuma skatītāju, viņu atsauksmes vienmēr gaidu ar nelielu satraukuma sajūtu. Ir ļoti patīkami saņemt atgriezenisko saiti, tomēr tik un tā – gaidīt atsauksmes ir ļoti satraucoši.

Kas jums sagādā vislielāko prieku, veidojot šo raidījumu?

Laikam tas pats, kas ikdienas dzīvē, – man patīk, ja cilvēki ir priecīgi, smaidīgi, ja viņi spēj pacelties pāri savām ikdienas rūpēm. Šajā raidījumā tā visa ir pārpārēm. Tas man arī rada vislielāko prieku! 

Man patīk, ka raidījums sagādā prieku skatītājiem, mums, radošajai komandai, un arī pašām saimniecēm. 

Un no viņām esmu dzirdējusi visvairāk labu vārdu. Ar vairākām saimniecēm man ir izveidojušās noturīgas, draudzīgas attiecības. Šoruden pie vienas no viņām braucu uz kartupeļu talku. Varbūt kāds teiks, ka veidot personiskas attiecības ar raidījuma varoņiem nav profesionāli, bet man tā sanāk, un es par to nekaunos.

Kas ir lielākā atbildība šī raidījuma tapšanā?

Mēs katru saimnieci filmējam trīs dienas. Dzīvojam pie viņas un ļoti saaugam ar viņas ģimeni, kļūstam par ģimenes locekļiem. Tas ir fiziski grūti, taču tā ir arī zināma emocionāla nasta, jo mēs pieradinām šos cilvēkus. Kā Ekziperī "Mazajā princī" rakstīja: "Tu esi atbildīgs par tiem, kurus pieradini." Tāpat arī mēs nesam atbildību par šiem cilvēkiem un viņu dzīvi, kādu mēs to iemūžināsim un parādīsim skatītājiem. Un, ja reiz šie cilvēki mūs ir ielaiduši savā mājā un savā dzīvē, mēs nedrīkstam tur ieiet ar netīrām, dubļainām kājām. 

Aizejot tā telpa ir jāatstāj tikpat tīra, cik tā bija ienākot – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Kā jums radās ideja par to, ka jāveido šāds raidījums?

Savulaik mēs ar otru producentu Kristapu Valdnieku veidojām vairākus ceļošanas raidījumus un, ceļojot pa pasauli, esot svešā zemē, bieži vien mēdzām iepazīt vietējo televīziju piedāvājumu, lai smeltos idejas un iedvesmu. Vienreiz, būdami Šveicē, redzējām šo raidījumu un nolēmām, ka arī mēs varam uztaisīt ko līdzīgu.

Kā jūs plānojat, cik ilgi šis raidījums varētu tikt filmēts?

Nav ne jausmas! Šo raidījumu veidojam mēs, TV producentu kompānija "Brīvdienas", pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma. Attiecīgi raidījuma nākotne ir atkarīga tikai un vienīgi no Latvijas Televīzijas lēmumiem un finansiālās varēšanas, jo jāsaprot, ka šis raidījums nav lēts. Katrā ziņā manā sarakstā vēl ir daudz stipru sievu, kuras labprāt uzrunātu, turklāt daudzas darbojas tādās nozarēs, kas raidījumā vēl nav bijušas.

Ar ko šī raidījuma sezona atšķirsies no iepriekšējām?

Šajā sezonā piedalīsies saimnieces, kuras jau reiz ir filmējušās šajā raidījumā. Būs septiņas saimnieces – pa vienai no katras iepriekšējās sezonas. Ideja radās pavisam nejauši, kad sapratām, ka septiņas sezonas jau ir aizvadītas, un sākām skaitīt, pie cik tad saimniecēm kopumā esam bijuši. Visa raidījuma tapšanas laikā tajā ir piedalījušās 49 saimnieces, un mums šķita laba ideja izveidot pašiem savu saimnieču izlasi. Protams, šī atkal bija subjektīva atlase, pavisam noteikti nevaram teikt, ka šīs, kuras izvēlējāmies šai sezonai, ir ar kaut ko labākas par pārējām. Nē! Viņas visas ir kolosālas. Bet 

tā nu ir sanācis, ka, filmējot šo raidījumu, mums, veidotājiem, katram ir sava favorīte, ne vienmēr tā ir sezonas uzvarētāja, tāpēc nolēmām, ka šajā sezonā izvēlēsimies savas favorītes.

 Noteicošais nebija uzvara, noteicošais bija mūsu personīgās simpātijas, un mēs ļoti ceram, ka arī skatītājiem būs patīkama atkalredzēšanās ar šīm konkrētajām saimniecēm.

Vai ir vēl kādas idejas vai plāni raidījumiem nākotnē?

Jā, ir, diezgan daudz, tomēr es ar savām idejām nemēdzu dalīties. Man katru ideju nepieciešams nobriedināt sevī, nogatavināt kā labu sieru, pirms es ar kādu ar to dalos. Ja reiz esmu nolēmusi pastāstīt, vienmēr vēroju cilvēku reakciju un klausos. Jautāju arī cilvēkiem, kas nav saistīti ar televīziju, jo tieši viņi var kļūt par potenciālajiem raidījuma skatītājiem. Jā, vienmēr testēju savus līdzcilvēkus, vai tā ideja vispār ir dzīvotspējīga. Lielākoties ikdienas darbu gūzmā tās ieceres tajā ideju līmenī arī paliek. Diemžēl.

Kādi ir jūsu nākotnes plāni attiecībā uz profesionālo dzīvi?

Jautājums īstajā laikā un īstajā vietā. Šobrīd piedzīvoju tādu kā radošo krīzi, reizēm šķiet, ka arvien retāk gūstu prieku par to, ko daru. Saimnieces ir mans personīgais iedvesmas avots. Ļoti iedvesmojos no šī projekta, tas man dod uzrāvienu darīt visu pārējo. Esmu prātojusi par to, kas notiks, ja "Īstās latvju saimnieces" no manas dzīves pazudīs, jo visādi jau var gadīties. Esmu tādās kā krustcelēs. Reizēm domāju, ka varbūt televīzijas žurnālistikai ir jāliek punkts un jādara kas cits, taču šis cits vēl nav nostājies manā ceļā. (Smejas.) 

Darbības virzienu var mainīt tikai tad, kad ir noskatīts jauns mērķis, uz kuru tiekties, bet, ja mērķa nav, nekas nesanāks. 

Vismaz man. Man ir skaidri jāzina, kurp eju. Un galvenais, lai patīk tas, ko daru. Man ir kaimiņiene, kura allaž, kad viņu satieku, ir tik nelaimīga, ka rīt jau atkal jāiet uz darbu, un es vienmēr pēc sarunas ar viņu pie sevis atviegloti nodomāju – kā man ir paveicies! Jā, man arī ir grūti, ir labākas, ir sliktākas dienas, uznāk radošās mokas, taču man nekad nav bijis jādomā par darbu ar riebumu. Protams, arī gadi liek par sevi manīt, tāpēc domāju, cik gan ilgi es skraidīšu pa filmēšanas laukumiem, bet tādu noteiktu nākotnes plānu man pagaidām nav, vismaz sfēras maiņas virzienā noteikti ne, šobrīd vēl kādu laiciņu palikšu savā jomā.

Pieturzīmes

Trīs vārdi, kas jūs raksturo vislabāk?

Pedantiskums, spītība, emocionalitāte.

Bez kā jūs nevarat iedomāties savu dienu?

Bez saules gaismas, kapučīno un saldumiem.

Lielākais sasniegums darbā?

Spēja veidot un uzturēt tuvas attiecības ar cilvēkiem.

Labākā atpūta/izklaide?

Būšana dabā.