No Eiropas piecām spēcīgākajām līgām visvairāk Latvijas futbolisti – pieci – spēlējuši Anglijas premjerlīgā, kas ir prestižākā, sarežģītākā un populārākā arī pasaules mērogā. 

Sākot ar Marianu Paharu 1999. gadā, kuram izvērtās lieliska karjera, turpinot ar īsu Imanta Bleideļa, Igora Stepanova un Andreja Štolcera atzīmēšanos. Stepanovs 2001./2002. gada sezonā ar sešām pilnām spēlēm palīdzēja Londonas "Arsenal" kļūt par čempioni, kā arī uzvarēt kausā. Pagaidām pēdējais latvietis bijis Kaspars Gorkšs 2013. gadā.

No pašreizējiem valstsvienības spēlētājiem Anglijas futbolu dažādos līmeņos kārtīgi iepazinis vārtsargs Rihards Matrevics, kurš 14 gadu vecumā Kaspara Gorkša rīkotajā nometnē kopā ar brālēnu ieguva galveno balvu – iespēju nedēļu trenēties "Reading" akadēmijā. Tur slaidais puisis no Babītes labi sevi parādījis, un arī citas Anglijas komandas izrādīja interesi, aicināja pie sevis, pabijis arī abos Mančestras grandos "City" un "United". Ar toreizējo Vesthemas "United" vārtsargu treneri Lī Harisonu izveidojies labs kontakts, un šī komanda bijusi operatīva, solot 16 gadu vecumā dot līgumu. Šajā akadēmijā Matrevics pavadīja četras pilnas sezonas.

"Par Anglijas laiku ir daudz atmiņu. Spilgti atceros treniņus ar galveno komandu, Dimitri Pajē, kurš Francijas izlases sastāvā uzvarēja Pasaules kausā un bija viens no labākajiem spēlētājiem pasaulē, reizēm bija grūti man iesist, viņš tad tā mazliet pa jokam teica, ka redz mani pirmās komandas sastāvā. Jutu, ka varu to līmeni pavilkt. Tobrīd vārtos bija Džo Harts, bijušais Anglijas izlases pirmais numurs," "Latvijas Avīzei" stāsta Rihards Matrevics.

Kas tev akadēmijā tika nodrošināts – dzīvošana, ēdināšana?

R. Matrevics: Tur ir lielas kopmītnes, kurās pastāvīgi dzīvo 20–30 jaunieši, divas mājas pārvaldnieces rūpējas par visu sadzīvi, tika nodrošinātas visas ēdienreizes un uzkodas. Pavadījām brīvo laiku spēļu istabā, spēlējot pingpongu un biljardu, kur pie sienām bija bildes ar spēlētājiem, kas tur agrāk dzīvojuši – Rio Ferdinands, Frenks Lampards, Endijs Kols un citi. Vārtsargu grupa bija ļoti forša, cits citu stūmām uz priekšu. Kad es un pāris citu vārtsargu (Neitans Trots, Džozefs Anangs) parakstījām līgumus, no vecākajiem U-21 vārtsargiem atbrīvojās, lai atvērtu ceļu mums. Tādējādi agri sākām trenēties ar pirmo komandu.