Dānijas valdība paziņojusi, ka apsver iespēju aizliegt protesta akcijas, kurās plānota Korāna dedzināšana. Arī Zviedrija šī iemesla dēļ plāno izmaiņas likumos. Dānijā un Zviedrijā nesen notikušas protesta akcijas ar Korāna dedzināšanu, kas izsauca plašu nosodījumu musulmaņu apdzīvotās valstīs un palielināja draudus abu ziemeļvalstu drošībai.

Reklāma

Domā par grozījumiem likumos

Dānijas valdība meklē iespējas likumā noteikt demonstrāciju aizliegumu noteiktos gadījumos. Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens sabiedriskajai raidorganizācijai DR paziņoja, ka valdība izskata iespējas iejaukties "īpašās situācijās, kad, piemēram, tiek apvainotas citas valstis, kultūras un reliģijas un kad tas Dānijai var radīt nozīmīgas negatīvas sekas, tostarp drošības jomā". Korāna "dedzināšana ir dziļi aizskaroša" un to pastrādā "dažas personas", norādīja ministrs, piebilstot, ka "šīs pāris personas nepārstāv Dānijas sabiedrības vērtības". Rasmusens uzsvēra, ka šādi ierobežojumi atbildīs "konstitūcijā aizsargātajai izpausmes brīvībai", kas Dānijā ir "ļoti plaša".

Tikmēr Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons Korāna dedzināšanas radītos sarežģījumus pārrunājis ar Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu, un abi līderi atzinuši, ka situācija ir bīstama. Zviedrija piedzīvo "bīstamāko situāciju" kopš Otrā pasaules kara, paziņoja Kristersons. 

Viņš uzsvēra, ka vārda brīvība un tiesības protestēt ir nozīmīgas, tomēr norādīja, ka "situācija ir bīstama un ir vajadzīgi pasākumi, kas stiprina mūsu izturību". 

Premjers pavēstīja, ka Zviedrija jau ir "sākusi analizēt" valsts likumus, tostarp Sabiedriskās kārtības likumu, lai tiktu skaidrībā par pasākumiem, kas "stiprinātu mūsu nacionālo drošību".

Rodas diplomātiskas problēmas

Dānijā un Zviedrijā šovasar notikušas vairākas protesta akcijas, kurās apgānīts Korāns, tostarp dedzinot tā lapas. Kāds Zviedrijā dzīvojošs Irākas kristiešu bēglis jūnijā pie Stokholmas galvenās mošejas dedzināja Korānu un jūlijā plānoja to darīt atkal. Pēc tam kad Zviedrijas policija deva atļauju viņam rīkot atkārtotu protesta akciju, saniknoti protestētāji iebruka Zviedrijas vēstniecībā Bagdādē un to aizdedzināja. Šis Zviedrijā dzīvojošais bēglis Stokholmā demonstrāciju ar Korāna dedzināšanu sarīkoja arī vakar pie Zviedrijas parlamenta. Savukārt Kopenhāgenā protesta akciju jūlijā sarīkoja divi galēji labēji aktīvisti, kuri mīdīja kājām Korānu un dedzināja tā lapas.

Korāna dedzināšanu asi kritizējušas daudzas musulmaņu apdzīvotās valstis, kurās pret šiem pasākumiem notikušas vērienīgas demonstrācijas. Saūda Arābija un Irāka pirmdien sasauca Islāma sadarbības organizācijas valstu sēdi, lai pārrunātu Korāna apgānīšanas gadījumus. Vairākas musulmaņu valstis ir aicinājušas boikotēt Zviedrijas preces. 

Korāna dedzināšanas sekas īpaši smagi izjutusi Zviedrija, kuras centienus iestāties NATO ilgstoši bloķēja Turcija, vainojot Stokholmu pārmērīgā iecietībā pret teroristiem. 

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirms NATO samita Viļņā jūlijā beidzot deva piekrišanu Zviedrijas uzņemšanai aliansē, tomēr Turcijas parlaments Stokholmas pieteikumu vēl nav ratificējis. Arī Ankara ir kritizējusi Stokholmu par Korāna dedzināšanas pieļaušanu. Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans svētdien aicināja Stokholmu spert konkrētus soļus, lai novērstu musulmaņu svēto rakstu apgānīšanu.

Drošība tiek apdraudēta

Dānijas un Zviedrijas valdības Korāna dedzināšanu ir kritizējušas, tomēr šo valstu likumi sargā vārda brīvību un tās nav varējušas šādus pasākumus novērst. Zviedrijas policija šā gada sākumā aizliedza rīkot demonstrācijas, kurās plānota Korāna dedzināšana. Policija norādīja, ka šāds pasākums palielina uzbrukumu risku. Zviedrijas tiesas tomēr policijas lēmumu atcēla, skaidrojot, ka drošības apdraudējums nav pietiekams pamats demonstrācijas aizliegumam.

Abu ziemeļvalstu varasiestādes ir atzinušas, ka šādas protesta akcijas pasliktina drošības situāciju. 

Korāna dedzināšana un dezinformācijas kampaņas ir pārvērtušas Zviedrijas tēlu "no iecietīgas valsts uz musulmaņiem un islāmam naidīgu valsti", 

norādījusi Zviedrijas drošības policija, kas paaugstinājusi draudu brīdinājuma līmeni. Izmaiņas valsts starptautiskajā reputācijā atzinusi arī Dānija. Valsts valdība paziņojusi, ka Dānija "tiek uzskatīta par valsti, kas atbalsta citu valstu, reliģiju un tradīciju apvainošanu un noniecināšanu". Stokholma tikmēr vainojusi Maskavu par dezinformācijas kampaņu rīkošanu. Ar Krieviju saistītas balsis "aktīvi izplata nepatiesu apgalvojumu, ka Zviedrijas valsts stāv aiz dažādu svēto rakstu apgānīšanas", norādījis Kristersons.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.