-1.7 °C
Uz Saeimu nosūtītas Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) rosinātās izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā. Politikas veidotāju mērķis ir iekustināt rezervēto tīkla jaudu izmantošanu atjaunīgās enerģijas ražošanai.
Lai gan pārvades tīklā šobrīd kopumā jau rezervēta gandrīz sešu gigavatu (GW) liela jauda, reālajā dzīvē tīklam pieslēgts pat mazāk nekā viens GW zaļās enerģijas jaudas: 133 megavatu (MW) apmērā vēja parki un 577 MW – saules elektrostacijas.
2022. gadā, kad tika ieviesta maksa par sistēmas jaudas rezervēšanu, sākotnji "aizsisto" jaudu apjoms saruka, tomēr vēlāk viss atgriezās vecajās sliedēs. Šobrīd potenciālo atjaunīgās elektroenerģijas ražotāju iespējas tikt pie atbilstoša pieslēguma ir ierobežotas.
"Līdzšinējā regulējuma ietvarā sistēmas operators, izsniedzot tiesības pieslēgties pie tīkla, sistēmā rezervē ražošanas objekta maksimālo jaudu. Lai gan brīžos, kad ir atbilstoši laikapstākļi, saules un vēja elektrostacijas ražo ar maksimālo uzstādīto jaudu, ražošanas pārtraukumu dēļ gada griezumā saules elektrostacijas tīklu noslogo vidēji 12% gadā, bet sauszemes vēja elektrostacijas – ap 40% gadā.
Papildus, vadoties no laikapstākļu novērojumiem, redzams, ka saules un vēja enerģijas ražošanas maksimumu laiki pārklājas vidēji līdz 10% gadījumu gadā,"
esošo situāciju raksturo KEM valsts sekretāre Līga Kurevska.
Regulējuma izmaiņas paredz "elastīgo sistēmas pakalpojumu" ieviešanu, kas attīstītājiem dos iespēju kombinēt tīkla pieslēgumus starp ražošanas iekārtām ar dažādiem ražošanas profiliem. "Ja konkrētā tīkla segmentā jau rezervēta jauda saules enerģijai, sistēmas operators var papildus piedāvāt šai tīkla segmentā jaudu rezervēt vēja elektrostacijai," skaidro KEM pārstāve. "Lai izvairītos no ilgstošas jaudu rezervācijas, tiek precizēti kritēriji, pēc kuriem jauda tiek rezervēta attīstītājam, kas izvēlējies elastīgo sistēmas pakalpojumu. Proti, operators varēs izsniegt tehniskās prasības vairākiem elektroenerģijas ražotājiem vienā un tajā pašā pieslēguma punktā, bet jauda tiks rezervēta tam, kurš pirmais slēgs pieslēguma līgumu. Tādējādi caur savstarpēju sacensību elektroenerģijas ražotāji tiek motivēti nodrošināt iespējami ātru elektroenerģijas ražošanas uzsākšanu."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
