Sava enerģija. Elektrība bez Krievijas elpas pakausī

2025. gada 8. februārī tiks pabeigta Baltijas valstu izstāšanās no Padomju Savienības un tiks pārrauta pēdējā būtiskā nabassaite ar tās mantiniecēm – Krieviju un Baltkrieviju –, lai jau 9. februāra vakarā pilnībā kļūstot par Eiropas Savienības energosistēmas sastāvdaļu.

Proti, Baltijas valstis atslēgsies no piecu valstu kopīgā elektropārvades tīkla BRELL un sinhronizēs savu elektrotīklu darbību ar Eiropas Savienības elektropārvades tīklu.

BRELL – PSRS palieka

Līdz pat 2025. gada februārim trīs Baltijas valstis būs vienīgās, kas nav arī Eiropas Savienības vienotā elektrotīkla dalībnieces – neskatoties uz to, ka politiski un juridiski esam ES valsts, mūsu elektroenerģijas pārvades sistēma joprojām ir daļa no piecu valstu – Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – kopīgās elektrosistēmas, kas tiek regulēta no Maskavas.

Par šī tīkla sastāvdaļu Baltijas valstis kļuva jau vairāk nekā pirms 80 gadiem – pēc okupācijas un aneksijas 1940. gadā. Arī atvienošanās process no šī tīkla būs aizņēmis ilgu laiku, jo pirmā apjausma, ka tas būs jādara, nāca jau 2004. gadā pēc pievienošanās Eiropas Savienībai. Taču skaidrība par to, kad tas varētu notikt, radās tikai 2018. gadā, kad visas trīs Baltijas kaimiņienes parakstīja līgumu ar Eiropas Komisiju, kas paredzēja, ka pievienošanās vienotajam ES elektrotīklam jāpaveic līdz 2025. gada beigām.

Ņemot vērā šo laiku, tika saplānoti nepieciešamie elektropārvades tīkla pilnveidošanas darbi, kas paredzēja jaunu starpvalstu savienojumu izbūvi, papildu augstsprieguma līniju būvi iekšzemē, lai uzlabotu tīkla jaudas pārvades spējas, 

kā arī dažādu tīkla sprieguma un frekvences regulēšanas iekārtu uzstādīšanu, pēc kurām līdz šim nebija vajadzības, jo BRELL tīkls tika regulēts no Maskavas. Darbi šajā jomā sākās jau 2019. gadā un turpināsies līdz pat 2025. gada beigām. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī un jau pirms tam notikušās enerģētiskās manipulācijas Eiropā, apzināti neuzpildot "Gazprom" piederošās gāzes krātuves Eiropā pirms apkures sezonas sākuma, kas bija viens no svarīgākajiem 2021./2022. gada ziemas gāzes panikas cēloņiem un izraisīja milzīgas cenu svārstības, radīja skaidru apjausmu, ka pēc iespējas ātrāk jāatbrīvojas no jebkādas atkarības un sasaistes ar Krievijas un Baltkrievijas enerģētikas sistēmu. Tādēļ sākās centieni pasteidzināt atslēgšanos no BRELL tīkla. Īpaši uz to uzstāja Lietuva, kurai sliktas attiecības ar Baltkrieviju izveidojās jau 2020. gadā, kad Baltkrievija nodeva ekspluatācijā Astravjecas atomelektrostaciju. Lietuva bija kategoriski pret šīs stacijas izvietošanu tikai 50 km attālumā no galvaspilsētas Viļņas un atteicās turpmāk pirkt elektrību no Baltkrievijas. Lietuva centās panākt līdzīgu attieksmi arī no Latvijas un Igaunijas, taču tas neizdevās – ekonomisku apsvērumu dēļ elektrība tika pirkta un šī sadarbība tika pārtraukta tikai pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Taču 

visu šo laiku Baltijas valstis ir turpinājušas saņemt tīkla frekvences un sprieguma regulēšanas pakalpojumu no Krievijas.

Kā notiks atslēgšanās process

AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns skaidro, kā notiks atslēgšanās process no BRELL tīkla: "Nākamgad 8. februāra agrā rītā AST darbinieki vienlaikus pārslēgs slēdžus uz augstsprieguma līnijām, kas savieno Latvijas elektrosistēmu ar Krieviju un Baltkrieviju." Šādu līniju ir 20, un vēlāk tās paredzēts arī fiziski demontēt, lai nebūtu jātērē līdzekļi to uzturēšanai darba kārtībā. Tā kā pieslēgšanās atpakaļ pie BRELL tīkla nav paredzēta, tad šīs līnijas vairs nebūs vajadzīgas.

Atslēgšanās procesam nevajadzētu radīt nekādas izmaiņas elektrotīklā, tas ir tehnisks process, jo Baltijas valstis nepērk elektrību no Krievijas un Baltkrievijas jau vairākus gadus. Jāpiebilst, ka testa režīmā šādas daļējas Baltijas valstu elektrosistēmas atslēgšanās no BRELL tīkla jau divas reizes notikušas un starpgadījumu nav bijis.

"8. un 9. februārī Baltijas valstu elektrosistēma funkcionēs salas režīmā – tā nebūs sinhronizēta ne ar vienu elektrotīklu," 

turpina Gatis Junghāns. "Tas nepieciešams, lai pārbaudītu elektrosistēmas stabilitāti un pārvades sistēmas operatoru spēju to regulēt. Visbeidzot, 9. februāra vakarā sistēmu pieslēgs Eiropas vienotajai elektrosistēmai." Šajā brīdī arī enerģētikas ziņā Baltijas valstis kļūs par ES sastāvdaļu.

AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns: "Paveikts milzu darbs, lai sagatavotu Baltijas valstu elektrosistēmu atslēgšanās brīdim no BRELL tīkla. Patērētājus šī atslēgšanās praktiski nekādi neietekmēs."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Kas ir sinhronizācija?

Tehniskais apzīmējums Baltijas valstu atslēgumam no Krievijas un Baltkrievijas tīkla ir "desinhronizācija" un pieslēgšanās ES elektroenerģijas tīklam ir "sinhronizācija". Bet ko tas īsti nozīmē?

Ikdienā mēs visi darbojamies ar maiņstrāvu, tas nozīmē, ka tās virziens jeb polaritāte, kā arī spriegums visu laiku mainās. Eiropas elektrotīklos izmanto 50 hercu frekvenci – tas nozīmē, ka strāvas virziena un sprieguma maiņas notiek 50 reizes sekundē. Savukārt ASV izmanto 60 Hz frekvenci. Sinhronizācija nozīmē, ka visās vienotajā elektrotīklā savienotajās valstīs šīm polaritātes un sprieguma maiņām jānotiek vienlaikus līdz milisekundei, pretējā gadījumā tīklā iestāsies pilnīgs haoss. 

Tā ir kā sirds, kurai visās savienotajās valstīs ir jāpukst vienotā ritmā. Un šobrīd šo sirds ritmu Baltijas valstīs regulē no Maskavas, bet, sākot ar 2025. gada 9. februāri, to regulēs Eiropas Savienība. 

Turklāt regulēšanai jānotiek ļoti precīzi – "novirze līdz 49,8 hercu frekvencei sekundē jau tiek uzskatīta par nepieļaujamu robežvērtību", skaidro Gatis Junghāns. Agrāk šo sinhronizāciju nodrošināja manuāli, bet šobrīd par to rūpējas automatizētas iekārtas.

Lai regulētu frekvenci un spriegumu tīklā, tīkla pārvaldes sistēmas operatoram ir jāspēj samērā precīzi prognozēt pieprasījumu pēc elektroenerģijas un tās piedāvājumu – regulēšana būtībā nozīmē to, ka operatora rīcībā ir jābūt elektrību ražojošiem resursiem, ko ātri pieslēgt tīklam, ja pieprasījums pēc elektrības palielinās, un arī ražojošajiem resursiem, ko ātri atslēgt no tīkla, ja pieprasījums samazinās. Regulēšanas un balansēšanas sistēma darbojas trijos slāņos, kurus iedala atkarībā no laika, kādā tie spēj ieslēgties un izslēgties. Ātro slāni veido ātrdarbīgās rezerves, tādas kā Rīgas TEC un lielas akumulatoru sistēmas – Lietuvā 200 MWh akumulatoru sistēma jau nodota ekspluatācijā, Latvijā 160 MWh akumulatoriem jāsāk darboties 2025. gada vidū. Šim ātrajam regulēšanas slānim jāspēj reaģēt uz izmaiņām 30 sekunžu laikā. Vidējo jeb sekundāro slāni veido visdažādākās iekārtas, kurām jāspēj reaģēt uz situāciju piecu minūšu laikā – te ir gan Daugavas HES kaskāde, gan saules paneļi un vēja parki, gan pašvaldībās uzstādītās koģenerācijas katlu mājas u. c. iekārtas. Visbeidzot trešo regulēšanas līmeni nodrošina lieljaudas iekārtas, kurām jāspēj ieslēgties un izslēgties 12,5 minūšu laikā, un šajā gadījumā var piedalīties plašāks elektrostaciju loks. 

Nav grūti noprast, ka nepieciešamība spēt ātri ieslēgties un izslēgties nozīmē, ka tas nav paveicams manuāli, 

tādēļ nepieciešamība regulēt tīkla spriegumu un frekvenci izvirza augstas prasības iekārtu automatizācijai – arī šajā jomā tiek ieguldīti nozīmīgi līdzekļi.

Turklāt gada beigās un nākamā gada sākumā elektroenerģijas pieprasījuma un piedāvājuma regulēšanai papildus līdz šim pierastajam dienas tirgum, kurā tirgus dalībnieki iepriekšējā dienā iesniedz savus pieprasījumus un piedāvājumus, tiks ieviests arī 15 minūšu tirgus tīkla regulēšanas un balansēšanas vajadzībām.

Lieljaudas bateriju uzstādīšana ir viens no svarīgiem priekšnoteikumiem, lai Latvija spētu ātri un precīzi regulēt spriegumu un frekvenci tīklā. Attēlā – uzstādīšanai paredzētās baterijas.

Foto: Publicitātes

Ietekme uz patērētājiem

Atbildīgās amatpersonas, kas iesaistītas šajā procesā, piemēram, Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska, paudušas pārliecību, ka tīkla regulēšanas izmaksas ietekmēs elektroenerģijas cenu 1– 5% robežās, kas esot nesalīdzināmi mazāka ietekme uz cenu nekā laika apstākļiem un energoresursu cenām. "Ņemot vērā, ka 85% izmaksu, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL tīkla, segusi Eiropas Savienība un tās jau šobrīd iekļautas elektrības cenās, ietekmei uz cenām vajadzētu būt minimālai," šajā sakarā prognozēja L. Kurevska. Savukārt K. Melnis pat prognozēja elektrības cenu samazināšanos 2025. gadā – tam gan nav sasaistes ar atslēgšanās procesu, bet gan ar gāzes cenām. 

Tiesa gan – tā kā visi nepieciešamie darbi sistēmas regulēšanai vēl nebūs pabeigti un visi sinhronie kompensatori uzstādīti vēl nebūs, tad "Latvenergo" 2025. gadā var būt spiesta kādu laiku tukšgaitā darbināt TEC-1 vai TEC-2, 

lai nodrošinātu nepieciešamās regulēšanas jaudas. Sinhronie kompensatori, kas būtībā ir lielas elektromašīnas, kas ar zemu enerģijas patēriņu spēj darboties ilgu laiku, gaidot, kad būs jāieslēdzas regulēšanas tirgū, ļautu regulēšanu paveikt lētāk, taču visi vēl nav uzstādīti.

Lielākais cietējs no Baltijas valstu atslēgšanās no BRELL tīkla ir Krievija – tai piederošais Kēnigsbergas anklāvs turpmāk darbosies enerģētikas salas režīmā, jo elektrību caur Baltijas valstīm tas vairs saņemt nevarēs. Gatavojoties tam, Krievija uzbūvējusi šajā anklāvā trīs termoelektrostacijas, vēl nesen notika jau pēc kārtas piektais tests, kā šī sistēma spēs darboties. Tests esot bijis veiksmīgs.

Uzziņa

BRELL notikumu hronoloģija

2001. gads – tiek parakstīts līgums par Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopīgo elektrības pārvades tīklu BRELL, kas gan tikai formalizē situāciju, kas šajā jomā izveidota vēl PSRS laikos. Līgums paredz iespēju atslēgties no BRELL tīkla, savlaicīgi par to brīdinot.

2004. gads – triju Baltijas valstu pievienošanās Eiropas Savienībai nes līdzi apjausmu, ka agri vai vēlu būs jāatslēdzas no BRELL tīkla un jāpievienojas vienotajam ES elektroenerģijas pārvades tīklam.

2007. gads – Baltijas valstis pieņem principiālu lēmumu par atslēgšanos no BRELL tīkla nākotnē, pagaidām bez konkrēta laika grafika.

2018. gads – Baltijas valstis un Eiropas Komisija paraksta vienošanos, kas paredz, ka līdz 2025. gada beigām Baltijas valstu elektrības pārvades sistēma tiks sinhronizēta ar Eiropas sistēmu. Sākotnējais plāns paredz atslēgšanos 2025. gada decembrī.

2022. gads – Krievijas iebrukums Ukrainā un centieni izmantot enerģijas piegādes kā ieroci gan pret Ukrainu, gan arī pret Eiropas Savienību liek pārvērtēt atslēgšanās termiņus. Lietuva vēlas atslēgties būtiski ātrāk, Igaunija ir pret to. Izdodas vienoties par atslēgšanos 2025. gada februārī.

2024. gada jūlijs – Baltijas pārvades sistēmas operators (PSO) paziņo BRELL līguma izbeigšanu no 2025. gada 8. februāra.

2024. gada septembris – notiek jau piektais izolēta darba tests Kaļiņingradai.

2024. gada oktobris – Krievijas PSO piekrīt BRELL līguma pārtraukšanai.

2025. gada 8. februāris – Baltija atslēgsies no BRELL energosistēmas.

2025. gada 8.–9. februāris – divu dienu izolēta darba tests Baltijas valstu energosistēmai.

2025. gada 9. februāris – Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas energosistēmu.

Dati: "Augstsprieguma tīkls", LETA

Uzziņa

Sinhronizācijai nepieciešamā infrastruktūra Baltijā

Lai paveiktu atslēgšanos no BRELL tīkla un pieslēgšanos ES vienotajam elektrotīklam, infrastruktūra tika pastiprināta četrās valstīs: Baltijas valstīs un Polijā. Kopējās investīcijas četru valstu elektroenerģijas pārvades infrastruktūrā mērāmas apmēram divu miljardu eiro apmērā, 85% no nepieciešamās summas Latvijā ir segusi Eiropas Savienība.

Galvenais savienojums ar Eiropas vienoto elektrotīklu būs Lietuvas un Polijas sauszemes elektropārvades līnija "LitPol", kā arī jauna augstsprieguma pārvades līnija pa Baltijas jūras dibenu.

Elektrolīniju būve – bija jāpaveic jaunu līniju izbūve un esošu līniju pilnīga rekonstrukciju, lai paaugstinātu to caurlaides spēju un elektrotīkla drošumu.

Jāuzstāda sinhronie kompensatori, kas nodrošina elektrības frekvences stabilizēšanu. Līdz šim frekvenci kontrolēja Krievija, tagad tas būs jādara pašiem. Baltijā tiks uzstādīti deviņi "Siemens" sinhronie kompensatori, pa trijiem katrā valstī. Uz atslēgšanās brīdi no BRELL tīkla darba kārtībā būs jau seši kompensatori, pēdējie trīs tiks nodoti ekspluatācijā līdz 2025. gada oktobrim.

Jāuzstāda lieljaudas baterijas – gan frekvences regulēšanai, gan energosistēmas balansēšanai. Lietuvā 200 MWh jaudas baterijas jau nodotas ekspluatācijā, un Latvijā 160 MWh jaudas baterijas tiks nodotas ekspluatācijā 2025. gada oktobrī. 40 MWh jaudas baterija tiks uzstādīta Tumē, Tukuma novadā, bet 120 MWh baterija – Rēzeknē.

Automatizēta ģenerācijas kontroles sistēma – Baltijas valstīs tiek ieviesti frekvences kontrolieri, lai automatizēti kontrolētu sistēmas frekvenci un energosistēmas balansu. Šāda sistēma Latvijā tiks nodota ekspluatācijā 2025. gada janvārī.

Kas uzbūvēts Latvijā

Izbūvētas augstsprieguma (330 kV) elektrolīnijas vairāk nekā 500 km garumā, investīcijas – 225 milj. eiro.

2019. gads – izbūvēts "Kurzemes loks" – augstsprieguma līnija gar jūras piekrasti Kurzemē.

2020. gads – izbūvēta augstsprieguma līnija Rīgas HES–TEC-2, kas kalpo kā svarīgs Latvijas iekšējā tīkla pastiprinājums Igaunijas–Latvijas trešā starpsavienojuma pilnas funkcionalitātes nodrošināšanai ne tikai normālos, bet arī avārijas un remontu režīmos. Reģionālā mērogā šis tīkla pastiprinājums spēlēs būtisku lomu caurlaides spējas palielinājumam Baltijas reģionā Ziemeļu–Dienvidu virzienā.

2021. gads – izveidots Igaunijas–Latvijas trešais starpsavienojums.

2023. gads – izbūvēta augstsprieguma līnija, kas savieno Valmieru ar Tartu.

2024. gads – tiek uzstādīti sinhronie kompensatori, būvdarbu pabeigšana plānota 2025. gadā, nodošana ekspluatācijā – pakāpekiski gada gaitā.

Dati: Augstsprieguma tīkls.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".