No tango līdz izdzīvošanai: latviete atklāj skarbo realitāti Mileja Argentīnā

Kā pārmaiņas Argentīnā prezidenta Havjera Mileja vadībā uztver valsts iedzīvotāji? "Latvijas Avīze" par to iztaujāja latvieti Agnesi Vanagu, kura dzīvo un strādā Argentīnā.

Kādi ceļi jūs aizveda uz Argentīnu? Kas piesaistīja šajā neparastajā Dienvidamerikas zemē?

A. Vanaga: Mani uz Argentīnu atveda deja. Studējot deju Helsinkos, kā noslēguma darbu veidoju horeogrāfiju kādam tango mūziķa un dejotājas duetam. Viņas ģimene uzstāja, ka man obligāti jāredz Argentīna. Viņi teica: "Kā tu rakstīsi par tango, ja neesi bijusi tā dzimtenē?" Šī ideja mani savaldzināja, un par savu pirmo nopelnīto algu nopirku biļeti uz Buenosairesu.

Mēnesi pavadīju, apskatot Argentīnu, un atklāju kaut ko unikālu – gaisa deju teātri. Tas ir sajaukums starp cirka mākslu un skatuvisko deju.

Iedomājieties pie griestiem piestiprinātus aktierus un dejotājus, kas uzstājas, karājoties gaisā. Kaut ko tādu nebiju redzējusi nekur citur pasaulē! Esmu daudz ceļojusi un redzējusi visdažādākos deju stilus, bet šis mani patiešām uzrunāja. Sapratu, ka man Argentīnā ir jāpaliek.

Atgriezos Somijā, pametu darbu un 2005. gadā pārcēlos uz Argentīnu, lai izstudētu gaisa dejas mākslu. Sāku arī nopietnāk iepazīt tango un sapratu, ka vēlos abus žanrus apvienot. Iepazinos ar komandu "La Guarda", kas ir viena no pirmajām un slavenākajām gaisa teātra trupām visā pasaulē. Mēs sākām eksperimentēt un pētīt, kā savienot gaisa akrobātiku ar skatuves mākslu. Pēc tam man piedāvāja darbu tango teātrī. Uz vienu izrādi atnāca pasaulē slavenākās cirka trupas "Saules teātris" ("Cirque du Soleil") dibinātājs. Vēlāk viņš man piedāvāja piedalīties projektā, un tā līdz kovida pandēmijai ceļoju pa pasauli.

Bet esat atgriezusies Argentīnā!

Atpakaļ Argentīnā esmu nonākusi, varētu teikt, negaidīti. Tieši pirms pandēmijas sākām veidot skatuves priekšnesumus televīzijas šoviem Amerikā. Mūs uzaicināja strādāt Ņujorkā, bet 2021. gadā kļuva skaidrs, ka iecerētais nepiepildīsies. Kad sākās pandēmija, man bija bail lidot kopā ar meitu. Kas būtu, ja mēs kaut kur iestrēgstam un man pašai jāsedz visi izdevumi? 

Tā kā komanda, ar kuru strādājām, bija argentīnieši un tehniskās iespējas šajā nozarē ir attīstītākas Argentīnā, tad nolēmām, ka labāk ir pabeigt projektu šeit. Tā atkal nonācām Argentīnā, 

kur jau iepriekš biju dzīvojusi un strādājusi. Meitai šeit ļoti patīk – viņai te ir draugi, viņa saprot valodu… Viņa vairs negrib braukt prom.

Kādi ir argentīnieši?

Cilvēki ir galvenais iemesls, kāpēc esam šeit. Tā ir Argentīnas vislielākā vērtība. Viņi nav noslēgti sevī, bet dzīvo un risina problēmas kopienā. Iedzīvotāji turas kopā, neskatoties uz politiskajām grūtībām. Argentīnieši palīdz cits citam – gatavo ēdienu, pieskata otra bērnus. Tas ļoti ietekmē bērnu audzināšanu. Manuprāt, šeit bērni aug veselīgāk nekā citur. Viņi ir brīvāki, patstāvīgāki un radošāki. Turklāt viņu viedoklis tiek ņemts vērā. Latvijā reizēm šķiet, ka bērnu teiktais netiek uztverts nopietni un viņiem neļauj iesaistīties pieaugušo sarunās. Šeit bērns ir pilnvērtīga ģimenes un sabiedrības sastāvdaļa.

Atceros, ka, strādājot teātrī Latvijā, nevienam pat nenāca prātā ņemt bērnus uz darba pasākumiem. Argentīnā svinībās arī mazie ir klāt un izklaidējas ar pieaugušajiem. Lai bērnam veidotos pašapziņa un pārliecība par sevi, viņam ir nepieciešama iesaiste un izvēles brīvība. Protams, es nerunāju par visatļautību, piemēram, došanos uz naktsklubiem vai alkohola lietošanu. Starp citu, alkohola patēriņš Argentīnā nav tik izplatīts. Protams, kā jau visur ir savas dzērāju grupiņas, bet kopumā alkoholu lieto maz. Piemēram, trīs vīna glāzes uz visu vakaru jau skaitītos daudz. Kokteiļus dzeram tikai īpašos gadījumos, bet parasti, tiekoties ar draugiem, īsti nedzeram. Un ballītēs nemēdz būt tā, ka kāds streipuļo pāri pagalmam.

Vienīgais, ko vēl joprojām mēģinu izprast, ir tas, kā argentīnieši domā. 

Es atbraucu un nespēju saprast, kāpēc valda tāda apbrīna par Padomju Savienību un sociālismu un vienlaikus – pilnīgs noliegums pret ASV un kapitālismu. 

Man kā cilvēkam, kas audzis padomju laiku beigās, tas šķita neizprotami. Tomēr, ja paskatāmies uz Argentīnas sabiedrību kopumā, tad redzams, ka zemākā un vidējā klase veido milzīgu daļu – no 45 miljoniem iedzīvotāju tie ir kādi 42 miljoni.

Tas, kas latviešiem ir Krievija un Putins, argentīniešiem ir ASV un Tramps. Runāju par militāro režīmu Argentīnā no 1976. līdz 1983. gadam [saukts arī par "Netīro karu". Šajā laikā militārā hunta Horhes Rafaela Videlas vadībā īstenoja represijas pret politiskajiem pretiniekiem. Tajā laikā nogalināti aptuveni 30 tūkstoši argentīniešu], kad tika nogalināta vesela paaudze, izvarotas sievietes, spīdzināti bērni un nolaupītas viņu mātes – tas ir kaut kas neiedomājams. Daudzi uzskata, ka tas ir amerikāņu pastrādāts noziegums.

Ko argentīnieši zina par pašreizējām norisēm pasaulē?

Viņiem ir šis "eiro" un "dolāra" sapnis par augstāka līmeņa dzīvi, kāda, viņuprāt, ir Amerikā un Rietumeiropā. Cilvēkiem nav bijusi iespēja tur aizbraukt un redzēt, ka tā gluži nav. 

Lielākā daļa Argentīnas iedzīvotāju pat nav bijuši savas valsts galvaspilsētā. 

Piemēram, tie, kas zina par Latviju, parasti pārzina visu Austrumeiropas reģionu. Bet tie, kas nezina, ir paaudze, kurai skolā mācīja, ka Latvija ir Padomju Savienības daļa.

Vai Argentīnā esat satikusi arī citus latviešus?

Kad atbraucu uz Argentīnu, iepazinu vietējo latviešu kopienu. Tā atrodas piepilsētā, apmēram tikpat tālu no Buenosairesas, cik Salaspils no Rīgas. Toreiz tie bija aptuveni septiņi ceturtās paaudzes latvieši, kuri runāja latviski un pulcējās kopā, lai dziedātu dziesmas. Bet diemžēl viņu bērni vairs nerunā latviski. Zinu kādu latviešu tango dejotāju un vēl vienu vijolnieci teātra komandā – reizēm atpazīstu pēc latviskajiem uzvārdiem. Šeit latviešu kopienai nav tik spēcīgas vēsturiskās saites, tāpēc tai ir grūtāk turēties kopā. Latvieši pārsvarā devās uz Brazīliju, bet uz šejieni atbrauca lietuvieši – viņu kopiena šeit ir liela, ar visu vēstniecību un aktīvu biedrību.

Kā vērtējat Jaunā Rīgas teātra režisora Alvja Hermaņa nesen rakstīto: "Kāpēc Latvija nevarētu sekot Argentīnas paraugam, kura gada laikā izkļuvusi no bedres?"

Jau ilgāku laiku esmu sekojusi Hermaņa izteikumiem sociālajos tīklos, un šis ir ļoti labs jautājums. Manuprāt, viņš fokusējas uz makroekonomikas rādītājiem. Jā, raugoties no globāla skatpunkta, Argentīna patiešām atrodas labākā pozīcijā nekā iepriekšējos gadus. Bet kā tas atspoguļojas sabiedrības dzīvē? 

Es varu pastāstīt par to, ko redzu katru dienu ielās. Par ģimenēm, kuras guļ uz matračiem zem klajas debess, un par cilvēkiem, kas klauvē pie durvīm, lūdzot ziedot ēdiena pārpalikumus vai drēbes bērniem. 

Miljoniem argentīniešu dzīvo graustu rajonos. Tur likumi neeksistē, mājas ir būvētas no visa, kas pagadās, un dzeramais ūdens bieži vien tiek iegūts no notekcaurulēm. Un tas viss norisinās pilsētas vidū, tepat mums blakus. Nevar vienkārši aiziet uz mājām, neizejot cauri vietām, kur cilvēki prasa naudu. Metrostacijas naktīs ir pilnas ar cilvēkiem, kas tur pārnakšņo. Par laimi, šeit nav bargas ziemas, tādēļ uz ielas var izdzīvot. Bet mēs joprojām esam trešās pasaules valsts, neskatoties uz skaistajām vietām, kurp dodas tūristi.

No malas raugoties, varētu teikt, ka te valda pilnīgs bardaks, un daudzi brīnās, kāpēc vēl neesmu aizbēgusi. Runājot ar kolēģiem no citām valstīm, aizvien vairāk apzinos, ka dzīvojam dažādās realitātēs. Tomēr, ja te būtu tik briesmīgi, es jau sen būtu nopirkusi biļeti uz Latviju. Šķiet, šeit viss notiek cikliski – valdība mainās, un pie varas nāk gan kreisie, gan labējie. Arī ekonomiskā krīze nav nekas jauns. Protams, pasaule mainās, tāpēc arī katrs periods ir citāds, tomēr…

Uzskatu, ka nav pieņemami prezidentam izteikties tā, kā viņš to dara. Tas ir nožēlojami un liecina par viņa intelektuālajām spējām. 

Protams, prezidents ir tikai seja, nevis galvenais lēmējs, bet notiekošais parāda, ka aiz viņa ir komanda, kas nespēj pieņemt pareizos lēmumus un akli seko viņa gribai. 

Argentīnas sabiedrības daļa, ko pazīstu, ir ļoti aktīva un nebaidās paust savu viedokli, bet pretī viņiem stāv Mileja režīma notēmētie ieroči.

Patagonijā ļaunprātīgi tiek izraisīti ugunsgrēki, kas ir noslaucījuši veselus ciematus. Šos laukus nodedzina, lai tajos sētu soju, un prezidents par to klusē. Argentīnā kalnu un ezeru īpašnieki ir elite, kas iznīcina pirmiedzīvotāju kopienas un viņu teritorijas. Mans sapnis ir, lai 21. gadsimtā prioritāte nebūtu ieroču pārdošana un kontrabanda. Bet šobrīd izskatās, ka noziedzības līmenis celsies un dabas iznīcināšana pieņemsies spēkā.

Horeogrāfe un tango pedaģoģe Agnese Vanaga aizbrauca uz Argentīnu, lai apgūtu gaisa dejas mākslu. Vēlāk viņa to apvienoja ar tango.

Foto: Foto no privātā arhīva.

Vai saredzat taupības politikas ieguvumus? Kā konkrēti cilvēki Argentīnā to izjūt?

Prezidents nolēma samazināt ministriju skaitu uz pusi, apvienojot dažas, bet citas likvidējot pavisam. Protams, daudzi ierēdņi vienkārši atsēdēja savu laiku, bet vai ir pieņemami likvidēt Sieviešu, dzimuma un līdztiesības ministriju valstī, kurā katru dienu nogalina divas sievietes? Zinot to, cik nekontrolējama var būt Argentīna, es šaubos, ka kaut kas uzlabosies tuvākajā nākotnē. Es pati piedzīvoju emocionālu vardarbību savās iepriekšējās attiecībās, un, ja nebūtu šīs ministrijas, man nebūtu kur vērsties pēc palīdzības. Vienas dienas laikā šo situāciju atrisināja, un manam bijušajam partnerim uzlika tuvošanās ierobežojumu. Man tika nodrošināts advokāts par minimālu samaksu. Tagad vardarbību pret sievietēm vairs nevar apkarot. Policija šādus gadījumus lielākoties ignorē. Nesen dzirdēju par gadījumu, kad kāda sieviete zvanīja policijai, lai ziņotu par vardarbību kaimiņu ģimenē. Policija atbildēja, ka tas nav pietiekami nopietns gadījums un ka viņi ieradīsies tikai tad, ja sieviete būs fiziski ievainota.

Kā jūs pati izjūtat taupības politikas sekas?

Īres cenas šeit ir tādas pašas kā Latvijā – par mazu divistabu dzīvokli maksājam 400 eiro. Bet vidējā alga, pat ar augstāko izglītību, ir ap 600 eiro. 

Tomēr nesakārtotā nodokļu sistēma man ļauj samaksāt īri, jo esmu spiesta strādāt arī "melno darbu", par kuru nemaksāju nodokļus. 

Šis dīvainais līdzsvars mūs notur virs ūdens – valsts it kā atņem naudu, uzpūšot cenas, bet vienlaikus piever acis uz to, ka man ir nelegāla deju studija, kurā vadu deju klases. Visi par to zina, tas nav nekāds noslēpums, turklāt šāda apjoma nelegālās darbības vienkārši nav iespējams noslēpt. Uz 45 miljoniem iedzīvotāju nodokļu sistēmu nevar sakārtot tāpat kā diviem miljoniem.

Cik daudzi, ieskaitot mani, vairs nespēj apmaksāt savu bērnu ārpusskolas nodarbības, jo izglītība tiek privatizēta... Protams, arī Latvijā ir iestādes, kas īsti neko nedara, un ierēdņu rindas varētu iztīrīt. Bet vai ir nepieciešams tik smagi ietekmēt visu sabiedrību? Šobrīd viena dolāra vērtība ir divi tūkstoši peso. Mēs esam uz pusi sliktākā situācijā nekā jebkura Eiropas valsts. Es nezinu, vai tas ir labs rādītājs prezidenta paveiktajam.

Pagājušajā gadā mana meita apmeklēja četras ārpusskolas nodarbības, bet tagad knapi varu atļauties divas. Turklāt viena no tām ir vakara nodarbība, kuru es pati pasniedzu. Sevi pieskaitu pie vidējās zemākās klases, jo man nav mantojuma vai īpašumu, ko varētu izīrēt, lai gūtu papildu ienākums. Lielākā daļa cilvēku, kas darbojas kultūras jomā un ved savus bērnus uz valsts skolām, ir līdzīgā situācijā. 

Šie makroekonomikas rādītāji neattiecas ne uz mani, ne lielāko daļu sabiedrības. Varbūt tas ir izdevīgi eksportētājiem un lauku īpašniekiem, bet ne mums pārējiem.

Vai šis Argentīnai ir pārmaiņu periods?

Šaubos, ka ar šādām metodēm Argentīna sagaidīs pozitīvas pārmaiņas tuvākajos gados. Kas notiks ar sabiedrības neaizsargātāko slāni? Viņi ir dzimuši rajonos, kur vecāki strādā narkotiku ražotnēs un bērni jau no dzimšanas ir pakļauti narkotisko vielu ietekmei. Viņiem pat prātā neienāk izglītot savus bērnus vai izglītoties pašiem – viņu dzīvē skolas neeksistē. Un tagad, kad izglītība vairs nebūs valsts pārziņā, tā vispār nebūs pieejama šai sabiedrības daļai. Esmu strādājusi graustu rajonos par sociālo darbinieci, īstenojot dažādas aktivitātes. Bet kas notiks tagad, ja neviens vairs viņiem nepiedāvās šīs iespējas? Viņi turpinās ražot narkotikas, un plaisa starp sabiedrības slāņiem tikai palielināsies.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes