Gan pasaulē, gan Latvijā novērota tendence, ka bērni aizvien biežāk izvēlas sevi identificēt ar dzīvniekiem.
Daži no viņiem uzskata, ka izjūt psiholoģisku saikni ar konkrēta dzīvnieka sugu, kamēr citi tieši atveido dzīvnieku uzvedību – staigājot uz četrām vai ņaudot.
Šie bērni un jaunieši, dēvēti par furijiem (furry), izgatavo furkostīmus (fursuits) stilizētu dzīvnieku, piemēram, vilku, pūķu vai lapsu veidolā. Latvijā šīs kopienas pārstāvji tiekas privāti organizētos pasākumos vai ikgadējā festivālā "UniCon" Ķīpsalas izstāžu centrā.
Pusaudžu psihoterapeits Nils S. Konstantinovs "X" kontā raisīja karstas diskusijas, nodēvējot to par sociālās aplipināšanās teoriju.
"Šis ir labs piemērs sociālās aplipināšanās teorijai. Bērnu identificēšanās ar dzīvniekiem sākās pirms aptuveni trim gadiem ASV, pirms gada tas kļuva aktuāli Eiropā un tagad nonācis pie mums."
Vēl kādā komentārā viņš min, ka šobrīd strādā ar tādu jaunieti, kam ideja identificēties ar dzīvnieku, visticamāk, radusies, skatoties video par šo tēmu vietnē "Tiktok".
Pie ieraksta ir gan ironiski komentāri, gan arī neiecietīgi. Piemēram, furiji tiek saukti par šizofrēniķiem vai ākstiem. Vai šī kultūra tiešām būtu uzskatāma par garīgu saslimšanu, ar ko var inficēties sociālajos tīklos?
Arī "The Guardian" raksta, ka furiju kultūrai ir slikta reputācija, jo to visbiežāk uztver kā perversu fetišu. Tomēr amerikāņu pētnieks Semjuels Konvejs atklāj, ka lielākajai daļai furiju aizraušanās nav seksuāla. Ir tikai rotaļīga izmukšana no ikdienas un radoša aizraušanās ar antropomorfiskajiem tēliem jeb dzīvniekiem, kuriem piemīt cilvēciskas īpašības, izmantojot kostīmus un lomu spēles.
Psiholoģe Kristiāna Kalniņa uzskata, ka sabiedrība šo subkultūru nemēģina izprast, bet noliedz un vērtē ar aizspriedumiem. Viņa atzīmē, ka piederību šai kopienai uzreiz nevar saukt par patoloģiju vai mentālās veselības traucējumiem, jo nepieciešami padziļināti pētījumi, kas to apstiprinātu.
"Pusaudžu vecumā sociālajai ietekmei ir milzīga loma, un tas ir pilnīgi normāli – viņi atdarina un iespaidojas viens no otra, savukārt bērni interesējas par dzīvniekiem – viņiem tā ir rotaļa.