Mēmeles upes krastā Skaistkalnē oktobra izskaņā pirmo reizi kurināts un līdz ar to atklāts melnās keramikas ceplis, informē laikraksts "Bauskas Dzīve".
Skaistkalnes mālotāju pulciņa "Skanda" vadītāja, keramiķe Dace Balckare pastāstījusi, ka ideju par cepļa izveidi Skaistkalnē radījuši aktīvie māla priekšmetu veidotāji paši. Līdz šim māla darinājumi apdedzināšanai bijuši jāved uz Kurmenes cepli, taču tas bijis apgrūtinoši galvenokārt sliktā ceļa dēļ. Tā arī izlēmuši, ka ceplis nepieciešams turpat Skaistkalnē.
Keramiķe kopā ar mālotājiem Bauskas novada pašvaldības konkursā "Iedzīvotāji veido savu vidi" iesnieguši projektu "Keramikas mākslas skulptūras izveide Kurmenes muižas skulptūru parkam un melnās keramikas cepļa izveide Skaistkalnē". Tas apstiprināts šī gada maijā.
Projekta līdzfinansējumu nodrošinājuši arī mālošanas un aušanas pulciņa dalībnieki paši, pārdodot vietējos tirdziņos gan savus māla, gan austos darbus un ienākumus ziedojot cepļa izveidei Skaistkalnē.
Pirmā iecere veidot mālotāju pulciņu radusies pēc Lauku atbalsta dienesta projektu kontroles vizītes Skaistkalnē, kad nākusi ierosme projekta iesniegšanai interešu izglītības mācībām. Vietējie aktīvisti uzrakstījuši projektu, saņemts atbalsts gan mezglošanas, gan keramikas pulciņam.
Kurmenes ceplis tapis pēc Bruknas cepļa parauga sadarbībā ar priesteri Andreju Mediņu un Podnieku skolas dibinātāju Ēvaldu Vasiļevski. Iepriekš ceplis Kurmenē tapis kopā ar muižas atjaunošanu, to būvējis Podnieku skolas meistars Ilmārs Vecelis. Viņš šovasar augustā uzbūvējis cepli arī Skaistkalnē. Tas mūrēts Kanepenes svētku laikā, tāpēc ceplim dots vārds "Kaņepīts".
No māla pikas līdz gatavam priekšmetam ir ilgs ceļš. Kad māla darbi izveidoti, tos apstrādā, pulē un žāvē. Kad priekšmetu sakrājies pietiekami daudz, tos saliek ceplī un kurina. Izžuvis māla trauks varot diezgan ilgi gaidīt, līdz to liek ceplī.
Skaistkalnes jaunajā ceplī likti skaistkalniešu darinājumi, gan arī darbiņi no Kurmenes mālotāju pulciņa.
Karstumam ceplī, nepārtraukti piemetot malku, jāsasniedz 1000 grādu temperatūra. Kurināšana noslēdzoties ar svēpēšanu. Tas esot īpašs process: kad ceplī sasniegta vajadzīgā temperatūra, tam ļauj nedaudz atdzist, aizmūrē augšu, un tad karstajā cepļa kurtuvē samet bērza malku, pēc tam aizmūrē arī to. Malkas degšanai turpinoties bez skābekļa piekļuves, trauki un citi priekšmeti ceplī kļūstot melni sudraboti. Aizmūrēts ceplis paliekot vēl vismaz 12 stundas, kamēr notiek redukcija un tas lēnām atdziest. Pēc izņemšanas māla lietas rūpīgi noslauka, un – tās ir gatavas lietošanai.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".