Grāmatu iespējams iegādāties šeit.

Kad smagu atmiņu nasta kļūst neizturama, cilvēki piedzīvoto mēdz uzlikt uz papīra, lai to no sevis norakstītu. Ko līdzīgu ar trīspadsmit gadus seniem notikumiem, kas domās vēl vajā līdz šai dienai, savā politiskajā biogrāfijā "Meitene ar pistoli uz jumta" centusies izdarīt bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Grāmatā, kas izdevniecības "Latvijas Mediji" paspārnē iznāks septembra sākumā, vairāki autores politiskie līdzgaitnieki atklāsies arī ļoti nepatīkamā gaismā.

Kā joks reiz kolēģiem pirmajā darba vietā Iekšlietu ministrijā izmestais teikums "Es būšu iekšlietu ministre" viņai kļuva par īstenību 2009. gada martā. Amatā nostrādājusi nedaudz ilgāk par diviem gadiem, kad pašas partijas "Jaunais laiks" vadītāja un, kā šķita, arī draudzene Solvita Āboltiņa tālruņa sarunā aicināja atkāpties. Tolaik ministrei bijis smags laiks arī personīgajā dzīvē, taču no zvanītājas atbalstošu vārdu viņa nesadzirdēja. Tas bija Lindas Mūrnieces politiskās karjeras gals. Jūnijā atstājusi ministres posteni, viņa Saeimā neatgriezās un aizgāja arī no aktīvās līdzdalības partijā, kuras veidošanā un izaugsmē bija piedalījusies no pirmās dienas. Politikai svītra tika pārvilkta uz visiem laikiem.

Grāmata ar dziedinošu iedarbību?

Man pat šķiet, ka ir izdevies, ņemot vērā, kādā tempā grāmata tapa. Tā ir kā emocionāls sprādziens, kurā esmu pateikusi savas sajūtas, taisnību par daudziem notikumiem, kur tiku nesaprasta vai pārprasta. Norakstīju to visu no sevis un atdevu izdevniecībai.

Pats fināls politikā iekšlietu ministres amatā bija ļoti sāpīgs posms, īpaši pēdējie mēneši bija emocionāli un fiziski briesmīgi, šķita, ka cilvēki mani pat ienīst. Ļoti ietekmēja mediju radītā ažiotāža un arī komentāri internetā, kurus tolaik vēl lasīju. Vajadzēja piecus gadus, lai saprastu, ka tās sajūtas ir aiz muguras un atkal varu iet pa ielu ar paceltu galvu. Atceros to kā ļoti nomācošu laiku, kaut gan daudzi mani sirsnīgi atbalstīja – uzmundrināja, tirgū dāvināja dillītes.