6.2 °C
Janvārī aprit gads, kopš arī Latvijā stājies spēkā nosacījums par bioloģisko atkritumu obligātu šķirošanu. Daudzviet pilsētās un pie daudzdzīvokļu mājām parādījušies tā saucamie brūnie konteineri. "Latvijas Avīze" interesējās, kā ar biošķirošanu veicies, kāda ir bijusi iedzīvotāju atsaucība un izpratne par šo pasākumu.
Jomas eksperti aplēsuši, ka bioloģiskie atkritumi veidojot 30–40% no kopējiem sadzīves atkritumiem. Tas ir ievērojams atkritumu apjoms, ko iespējams pārstrādāt un atgriezt atkārtotā apritē. Eiropas Savienība dalībvalstīm noteikusi augstas prasības, kas attiecināmas uz atkritumu apjoma samazināšanu un to pārstrādi, – līdz 2035. gadam poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu apjoma. Līdz ar to bioloģisko atkritumu šķirošanas veicināšana ir viens no veidiem, kā Latvija var pietuvoties šī mērķa izpildei.
Pareizi sašķirotus bioloģiskos atkritumus visbiežāk izmanto komposta vai enerģijas – siltuma un elektrības ražošanai.
Jau tagad daudzi biogāzes ražošanas uzņēmumi šos atkritumus uzskata par vērtīgu resursu. Piemēram, laikraksts "Bauskas Dzīve" janvārī informējis, ka Bauskas novada dome šogad nolēmusi atļaut SIA "Lielmežotne" ievest pārtikas atkritumus ne tikai no citiem novadiem, bet pat no kaimiņvalsts galvaspilsētas Viļņas, lai tos pārstrādātu biometānā un palielinātu saražotās biogāzes apjomu, ko izmanto koģenerācijas stacijai.
Sešas pārstrādes rūpnīcas
"Lai iedzīvotāji būtu motivēti bioloģiskos atkritumus šķirot, ļoti svarīgi ir ne tikai pateikt, ka tagad ir "tāda iespēja", bet arī jāskaidro, kā pareizi jāšķiro, kāpēc tas jādara un kur tas viss nonāk. Cilvēkam, kurš šķiro bioloģiskos atkritumus, jābūt pārliecībai, ka tas, ko viņš dara, ir noteikti mērķēts, tam ir noteikts uzdevums un arī rezultāts – šos atkritumus pārstrādā. Mums Latvijā šobrīd darbojas sešas bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas, kur tos ved un pārstrādā kompostā, šādi samazinot apjomu, ko apglabājam atkritumu poligonos," "Latvijas Avīzei" stāsta Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāra vietniece Rudīte Vesere.
Lai iedzīvotājus motivētu šķirot bioloģiskos atkritumus, maksa par to izvešanu noteikta 60% apmērā no nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas.
Aprēķins vēl tāds – ja bioloģiskos nodala no nešķiroto atkritumu masas, tad kopsummā vēl varot samazināt izdevumus par nešķirotajiem sadzīves atkritumiem: jo mazāk ko ielikt zaļajā konteinerā, jo mazāk tie jāizved un mazāki ir maksājumi.
Daļa iedzīvotāju, jo īpaši privātmājās dzīvojošie, bioloģiskos atkritumus šķirojot jau sen un līdz ar to pagājušajā gadā izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā faktiski nejuta. Sarežģītāka bioloģisko atkritumu šķirošana bijusi un joprojām ir tieši pilsētniekiem, īpaši daudzdzīvokļu namos dzīvojošajiem.
Sodus vēl neliek
Bioloģisko atkritumu dalītā vākšana kā obligāta prasība noteikta līdz ar 2024. gada 1. janvāri. Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka par sadzīves atkritumu radītāja vai valdītāja nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu. Attiecīgi – ja pašvaldība pienākumu šķirot bioloģiskos atkritumus ir noteikusi, ja iedzīvotājiem un uzņēmumiem bioloģisko atkritumu konteineri ir pieejami, bet tos neizmanto vai bioloģiskos atkritumus ievieto tiem neparedzētos konteineros, tad var piemērot arī administratīvos sodus.
Tomēr ministrijas ieskatā šobrīd lielākā nozīme ir sabiedrības izglītošanas un informēšanas, nevis sodīšanas pasākumiem.
Turklāt ar to jānodarbojas visām iesaistītajām pusēm – valstij, pašvaldībām, apsaimniekotājiem un poligoniem. Ministrija arī informē, ka 2024. gada otrajā pusē jau pilnīgi visās pašvaldībās bijuši izstrādāti un ieviesti bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmas saistošie noteikumi. Kādi ir pirmā darbības gada rādītāji, dati vēl nav apkopoti.
