Dzeršanas statistika: kāpēc Latvija atkal topa augšgalā?

ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) veidotajā sarakstā par alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju galvgalī tikušas Kuka salas, kur ir mazāk nekā desmit tūkstoši iedzīvotāju, bet kas parasti ir tūristu pārpilnas.

"Latvija šajā topā ieņēma 2., 12. vai 22. vietu?" uz šādu jautājumu septembrī bija jāatbild LTV erudīcijas spēles "V.I.P." dalībniekiem. Pareizo atbildi uzzināsit šajā rakstā, bet mēs skaidrosim, kā tiek mērīts izdzertā alkohola daudzums un kā šos skaitļus tulkot.

"Lielākie dzērāji pasaulē", "Latvija topa augšgalā", "Latvija kļuvusi par alkohola patēriņa līderi pasaulē" – šādi virsraksti medijos parādās regulāri. Mūsu valsts iedzīvotāju līderību izdzertā kvantuma ziņā regulāri apstiprina dažādas starptautiskas organizācijas, piemēram, OECD, Pasaules Veselības organizācija (PVO) vai pieminētais CIP. Latvijas iedzīvotāju pārmērīgu alkohola lietošanu uzrāda arī daudzi citi pētījumi, ne tikai izdzerto litru daudzums uz iedzīvotāju, norāda Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC), kas uzrauga stāvokli šajā jomā mūsu valstī. Nacionālās alkoholisma ierobežošanas padomes sēdē šajā pavasarī pat secināts, ka dzeršana Latvijā sasniegusi epidēmijas apmērus.

Tomēr daļā sabiedrības šie skaitļi tiek uztverti ar zināmu devu neticības.

Iedzīvotāju diskusijas sociālajos medijos liecina par izplatītu pieņēmumu, ka Latvijas alkohola patēriņu uzskrūvē igauņi, somi un citi tūristi, kurus te piesaista labākas dzērienu cenas. Priekšstatu par ārzemnieku vainu dažkārt cenšas uzturēt arī alkohola nozares interešu lobētāji, īpaši brīžos, kad politiskajā dienaskārtībā ir jautājumi par alkohola izplatīšanas ierobežojumiem.

Jāsaka arī, ka alkohola tirdzniecības ierobežojumi Latvijas sabiedrībā nav visai populāri. Piemēram, 2016. gadā pieteiktā pilsoniskā iniciatīva par stingrākiem alkohola ierobežojumiem platformā "Mana balss" savāca vien 665 atbalstītājus. Arī tas ilustrē uzskatu, ka pagaidām ar dzeršanu pie mums nemaz tik traki nav vai ka tā īsti nav problēma.

Salinieku rekords

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Pusceļā starp Havaju salām un Jaunzēlandi Klusā okeāna dienvidu daļas tūristu paradīzē – Kuka salās – pūš līdzīgi vēji. "Neglaimojošs rekords: Kuka salās ir pasaulē lielākie dzērāji," 2021. gada novembrī rakstīja vietējais izdevums "Cook Islands News", ziņojot par pasaulē visvairāk izdzertā alkohola daudzumu uz katru salinieku. Publikācija plaši komentēta sociālajos tīklos. Lielākā daļa vietējo iedzīvotāju PVO uzrādītos datus sauc vienkārši par "bullshit!" jeb muļķībām.

Sociālo tīklu diskusijās cilvēki norāda, ka Kuka salās ir tikai nepilni desmit tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju, tāpēc dzeršanas statistiku būtiski iespaidojot lielā tūristu plūsma un viņu uzdzīve. Vien retais savās pārdomās atzīst, ka pārmērīga dzeršana Klusā okeāna salās patiešām ir liela problēma.

Tomēr, pārskatot Kuka salu medijus, tajos ir izteikti daudz informācijas par braukšanu reibumā, dzērumā izraisītām traģiskām avārijām, atkārtoti sodītiem dzērājšoferiem, kā arī par vardarbīgiem noziegumiem, kas pastrādāti dzērumā. Un tikai neliela daļa no tā ir saistīta ar tūristiem. Oficiālajā statistikā minēts, ka salās puse visu avāriju ar automašīnām un motocikliem ir izraisītas dzērumā.

Šīs valsts alkohola politikas pamatnostādnēs teikts, ka aptuveni puse pieaugušo iedzīvotāju un trešdaļa jauniešu vecumā no 13 līdz 17 gadiem lieto alkoholu. 

Pieaugušie dzērāji gadā patērē pat 20,8 litrus tīra alkohola. Kuka salu Veselības ministrija ceļ trauksmi par neinfekcijas slimību izplatības pieaugumu, kur alkohols ir viens no būtiskiem faktoriem.

Latvijas "sudrabs"

Pareizā atbilde uz "V.I.P." spēlē uzdoto jautājumu ir, ka CIP veidotajā Pasaules faktu grāmatā, pēc 2019. gada alkohola patēriņa datiem, Latvija ierindota otrajā vietā uzreiz aiz Kuka salām. Saskaņā ar šiem datiem Latvijā vidēji viens iedzīvotājs gada laikā izdzēris 12,9 litrus absolūtā alkohola, kamēr Kuka salu iedzīvotājs gadā pievārējis gandrīz 13 litrus. Vairāk nekā pusi (7,07 l) no patērētā absolūtā alkohola salinieki uzņēmuši ar stiprajiem dzērieniem, kamēr Latvijā nelielu pārsvaru veido alus (4,9 l) ar vīnu (1,7 l).

Ja atkāpjamies Latvijas vēsturē, aptuveni pirms simts gadiem, pēc oficiālajiem datiem, latvieši dzēruši uz pusi mazāk. 

Līdzīgi kā tagad, arī tolaik statistikā vērā ņemts tikai legāli tirgotais alkohols. Tā 1928. gadā uz vienu pieaugušo Latvijā pārdoti 6,25 litri tīrā alkohola, 1936. gadā – 6,55 litri, bet 1938. gadā – jau 8,45 litri.

Kā atzīmēts Latvijas vēstures institūta krājumā "Alkoholisko dzērienu lietošana 1918–1940" (autore Ineta Lipša), statistiķi tolaik atzinuši, ka kopējo alkohola patēriņu Latvijā nav iespējams noteikt, jo "lauku māju un ciemu (bet ne pilsētu un miestu) iedzīvotāji drīkstēja darīt alu savām vajadzībām, tāpēc laukos to pirka reti. Īpaši Latgalē pieauga mājalus brūvēšana, kuru stiprināja ar tabaku, vaivariņiem, denaturēto spirtu, ziepju zāļu atšķaidījumu un nelegāli arī pārdeva".

Kandžas tecināšana starpkaru Latvijā bijusi tik populāra, ka Latgalē, kuru neuzskatīja par atturīgāko apgabalu, pēc oficiālajiem datiem, pieauguša cilvēka degvīna patēriņš 1929. gadā bija tikai 2,58 litri pret 5,25 litriem citos valsts reģionos.

Atgriežoties mūsdienās un salīdzinoties ar kaimiņiem, alkohola patēriņa jomā augstās vietās ir arī Lietuva un Igaunija. Attiecīgi CIP pasaules rangā lietuvieši ir ceturtie ar 11,3 litriem absolūtā alkohola uz iedzīvotāju gadā, bet igauņi – septītie (11,65 l).

Bet, kā jau minēts, ne visus šie skaitļi pārliecina.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Tūristu devums – apmēram litrs gadā

Eksperti norāda, ka alkohola patēriņš ir vispārējs jēdziens. Detalizēti tas var ietvert dažādus rādītājus – reģistrēto absolūtā alkohola patēriņu, ieskaitot tūristu absolūtā alkohola patēriņu (uz vienu iedzīvotāju vai uz vienu vismaz 15 gadus vecu iedzīvotāju), reģistrēto absolūtā alkohola patēriņu, neieskaitot tūristu absolūtā alkohola patēriņu, kā arī nereģistrēto absolūtā alkohola patēriņu. Tūristu izdzertā alkohola litru noteikšana ir sarežģīta. Patiešām, katras pudeles pircēju neviens nereģistrē. Kopējā patērētā apjoma aprēķinu veic, izmantojot vairākus datu avotus.

Gada nogalē, kad pieejami nepieciešamie dati, kopējais alkohola patēriņš tiek koriģēts pēc tūristu absolūtā alkohola patēriņa, skaidro SPKC.

Aprēķina formulā ņem vērā ārvalstu tūristu patēriņu Latvijā un Latvijas iedzīvotāju patēriņu ārvalstīs.

Aplēses tiek veiktas, balstoties uz VID pētījumu par alkoholisko dzērienu realizāciju Latvijas–Igaunijas pierobežā, Igaunijas Ekonomiskās pētniecības institūta datiem, CSP datiem par Latvijā iebraukušo ārvalstu tūristu skaitu un vidējo Latvijas naktsmītnēs pavadīto nakšu skaitu, PVO un OECD datiem par absolūtā alkohola patēriņu un CSP datiem par Latvijas iedzīvotāju atpūtas un darījuma braucieniem ārvalstīs un vidējo ceļojuma ilgumu. Tātad, liekot šos visus faktorus kopā pēc noteiktas metodikas, tiek iegūts tūristu alkohola patēriņš Latvijā. Attiecīgi, atskaitot tūristu izdzerto apjomu no kopumā Latvijā realizētajiem litriem, iegūst "tīro" Latvijas iedzīvotāja vidējo rādītāju.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Tomēr arī pēc šīs atņemšanas darbības mūsu izdzertā alkohola apjomi pārāk nesarūk, lai kā to gribētos. Piemēram, 2022. gadā Latvijā vidēji viens iedzīvotājs virs 15 gadu vecuma, atskaitot tūristus, izdzēris 11,9 litrus absolūtā alkohola, bet, ieskaitot tūristus, – 12,8 litrus.

Nelegālā alkohola daļa rūk

Jāņem arī vērā, ka SPKC oficiālā statistika neietver nereģistrētā jeb nelegālā alkohola patēriņu, līdz ar to varam droši pieņemt, ka izdzertā alkohola apjoms uz iedzīvotāju ir vēl lielāks nekā oficiālie skaitļi ar vai bez tūristiem.

PVO 2024. gada ziņojumā par stāvokli alkohola un veselības jomā pasaulē teikts, ka nereģistrētais alkohola patēriņš veido 21% no kopējā alkohola patēriņa visā pasaulē. 

Pēc starptautiskās organizācijas aplēsēm, nereģistrētā absolūtā alkohola patēriņš Latvijā 2019. gadā (trīs gadu vidējais rādītājs) bijis 1,5 litri.

Starptautiskā izdevumā "International Journal of Drug Policy" 2023. gadā publicēts pētījums, kura ietvaros aptaujāti 49 000 cilvēku 33 Eiropas valstīs. Tajā secināts, ka kopējais alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku Latvijas iedzīvotāju 2020. gadā bijis kopā aptuveni 13 litri absolūtā alkohola, no kuriem nereģistrētā alkohola patēriņš veidojis 6,3%.

Kā atzīmē SPKC, atkarību izraisošu vielu lietošanas izplatības pētījuma dati liecina, ka stabili samazinās gan nereģistrētā alkohola proporcija no gada laikā izdzertā absolūtā alkohola daudzuma, gan nereģistrētā alkohola apritē iesaistīto iedzīvotāju īpatsvars: "Līdz ar to varam spriest, ka nereģistrētā alkohola nozīmīgums sabiedrībā krītas."

"Lai spriestu par kopējo situāciju valstī, nevar vērtēt tikai vienu rādītāju, bet kompleksi jāvērtē gan alkohola patēriņš, gan tā lietošanas radītās sekas," piebilst SPKC. "Un, apkopojot pieejamos rādītājus, secināms, ka alkohola patēriņš Latvijā kopumā ir vērtējams kā augsts. Par problēmu liecina ne tikai reģistrētais alkohola patēriņš, bet arī dati par tā radīto kaitējumu un ekonomiskajiem zaudējumiem."

Uzziņa

Fakti par dzeršanu Latvijā

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Katra piektā grūtniece Latvijā kaut reizi grūtniecības laikā ir lietojusi alkoholu.

55,7% no bāriņtiesu lēmumiem par bērna aprūpes vai aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam un bērna šķiršanu no ģimenes 2021. un 2022. gadā bija saistīti ar vecāku pārmērīgu alkohola lietošanu.

1,3–1,8% no valsts iekšzemes kopprodukta veido ar alkohola lietošanu saistītas kopējās tiešās un netiešās izmaksas.

Gandrīz 60 nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem 2021. gadā bija no saslimšanām, kas tieši saistītas ar alkohola lietošanu.

Kopš 2020. gada pakāpeniski pieaug (uz 100 000 iedzīvotāju) pirmreizēji reģistrēto pacientu skaits ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem alkohola lietošanas dēļ.

Gandrīz 80% Latvijas iedzīvotāju (83,5% vīriešu un 75,7% sieviešu) pēdējo 12 mēnešu laikā lietojuši alkoholu.

36,5% Latvijas iedzīvotāju (15–74 g.) pēdējā gada laikā vienā iedzeršanas reizē lietojuši vismaz 60 gramu absolūtā alkohola, kas ir riskanta alkohola lietošana.

Avoti: SPKC, Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums (2022), pētījums "Par alkohola lietošanu, tā radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem Latvijā" (2023) u. c. pētījumi.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji