Vācijas kanclers Olafs Šolcs un visu 16 federālo zemju valdību vadītāji panākuši vienošanos par stingrākiem imigrācijas ierobežojumiem.

Reklāma

Līdzīgi kā citviet Eiropā, arī Vācijā šogad pieaudzis patvēruma meklētāju skaits, kas licis Šolca vadītajai sociāldemokrātu, zaļo un brīvo demokrātu valdībai meklēt risinājumu, lai šo tendenci pagrieztu pretējā virzienā.

Vēsturisks brīdis

Kanclera un federālo zemju premjeru otrdien panāktā vienošanās paredz paātrināt patvēruma izskatīšanas procedūru, samazināt patvēruma meklētāju pabalstus un piešķirt lielāku finansējumu federālajām zemēm un pašvaldībām. Šolcs jau iepriekš ir atzinis, ka Vācijā "ierodas par daudz" patvēruma meklētāju, un panākto vienošanos nosaucis par "vēsturisku brīdi". Opozīcijā esošo kristīgo demokrātu līderis Frīdrihs Mercs noraidījis šādu raksturojumu, norādot, ka tas ir tikai "solis uz priekšu" centienos mazināt migrāciju un nav zināms, vai patvēruma meklētāju skaits patiešām kritīsies. Brīvos demokrātus pārstāvošais finanšu ministrs Kristiāns Lindners vērsis uzmanību uz vairākiem ieguvumiem, tostarp viena miljarda eiro ietaupījumu. 

Panāktā vienošanās ne "tikai atvieglos zemju un pašvaldību budžetu", bet arī "mazinās Vācijas kā labklājības valsts pievilcību" migrantu acīs, vietnē "X" rakstīja Lindners. 

Valdošajā koalīcijā tomēr dzirdamas arī kritiskas balsis. Jaunie ierobežojumi "tikai palielinās spriedzi sabiedrībā un padarīs integrāciju vēl grūtāku", intervijā laikrakstam "Die Zeit" pauda Bundestāga deputāts Juliāns Pālke, kurš pārstāv zaļos. Neskatoties uz dažādiem viedokļiem, koalīcijas partijas ir jutušas nepieciešamību rīkoties. Tās ir aizvadījušas neveiksmīgas federālo zemju vēlēšanas Hesenē un Bavārijā, un sabiedrības neapmierinātību ar valdības politiku izmantojusi labējā partija "Alternatīva Vācijai", kuras reitings ir pieaudzis.

Migrācija pieaug

Vācijā no janvāra līdz septembra beigām patvērumu lūdza apmēram 250 000 cilvēku, liecina oficiālā informācija. Pērn šajā laikā tika saņemti 130 000 lūgumu piešķirt patvērumu. Lielākā daļa patvēruma meklētāju Vācijā ierodas no Afganistānas, Sīrijas un Turcijas. Daudzas Vācijas pašvaldības paziņojušas, ka nezina, kur izmitināt jaunos patvēruma meklētājus, kuri tām ir iedalīti atbilstoši sadales formulai. Papildus šiem patvēruma meklētājiem Vācija kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir uzņēmusi vairāk nekā miljonu ukraiņu bēgļu.

Pēdējo nedēļu laikā Vācijas valdība ir aktīvi risinājusi migrācijas jautājumu, atvieglojot nesekmīgo patvēruma meklētāju izraidīšanu, pastiprinot sodus cilvēku kontrabandistiem un ļaujot patvēruma meklētājiem sākt strādāt agrāk. Vācija arī ieviesusi pagaidu pārbaudes uz Polijas, Čehijas un Šveices robežām. Uz robežas ar Austriju Vācija robežkontroli veic jau kopš 2015. gada. Savukārt otrdien panāktā vienošanās paredz mainīt sistēmu, saskaņā ar kuru tiek finansēta patvēruma meklētāju uzturēšanās Vācijā. Sākot ar nākamo gadu, federālā valdība par katru patvēruma meklētāju gadā maksās 7500 eiro un ne vairs ikgadējo kopējo summu 3,7 miljardus eiro par visiem patvēruma meklētājiem. 

Vairāki federālo zemju vadītāji ir aicinājuši ieviest jaunu sistēmu, kas paredzētu patvēruma pieteikumu izskatīšanu ārpus Vācijas, lai novērstu migrantu ierašanos, tomēr šis aicinājums netika pieņemts. 

Šolcs tomēr paudis gatavību noskaidrot, vai šāda patvēruma pieteikumu izskatīšana ārpus Eiropas Savienības (ES) ir iespējama. Šādu vienošanos ar Albāniju panākusi Itālijas premjerministre Džordža Meloni. Atbilstoši šim plānam Albānijā migrantu centros izvietos daļu no tiem migrantiem, kas Itālijā ar kuģiem ieradušies nelegāli. Meloni to nosauca par "paraugu sadarbībai starp ES valstīm un valstīm ārpus ES".

Sabiedrības noskaņojums mainījies

Šobrīd patvēruma izskatīšana Vācijā aizņem sešus līdz 18 mēnešus, norāda raidorganizācija "Deutsche Welle". Valdība cer samazināt šīs procedūras laiku līdz sešiem mēnešiem. Vācijā šobrīd atrodas apmēram 250 000 cilvēku, kuru patvēruma pieteikumi ir noraidīti, tomēr apmēram 200 000 no viņiem nevar izraidīt, jo viņu izcelsmes valsts negrib viņus uzņemt, tur notiek karš vai arī viņiem ir nopietnas veselības problēmas. Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka līdz septembra beigām 12 000 cilvēku izraidīti uz to izcelsmes valstīm.

Vācijas sabiedrības viedokli migrācijas jautājumā ietekmējis arī karš Tuvajos Austrumos pēc islāmistu grupējuma "Hamās" teroristiskā uzbrukuma Izraēlai. 

"Mītiņi palestīniešu atbalstam, antisemītisku incidentu vilnis un "Hamās" uzbrukuma svinēšana dažās imigrantu apkaimēs skaudri atgādina, ka ne viss ir kārtībā ar migrāciju un integrāciju," 

intervijā telekanālam "Euronews" norādīja ar sociāldemokrātiem saistītais politikas zinātnieks Mihaels Brēnings. Vācijas sabiedrība gaida, ka migrācijas spiediens mazināsies, un šobrīd nevar novērot to patvēruma meklētāju uzņemšanai labvēlīgo noskaņojumu, kāds valdīja 2015. un 2016. gadā, kad kancleres Angelas Merkeles vadībā Vācijā tika uzņemti 1,2 miljoni patvēruma meklētāju, uzsvēra Brēnings.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.