13 °C
Ukrainas karavīri turpina militāro operāciju Krievijas Kurskas apgabalā, lai arī par tās gaitu joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu.
Kijiva līdz šim oficiāli ieiešanu Kurskas apgabalā nav komentējusi, un nav arī zināms, kāds ir šīs operācijas mērķis.
Nepilnīga informācija
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā tik vērienīgu prettriecienu agresorvalsts teritorijā Kivija vēl nebija devusi. Lai arī pāris reižu pierobežas apgabalos Krievijas teritorijā no Ukrainas bija iegājuši krievu brīvprātīgo spēki "Krievu brīvprātīgo korpuss" un "Leģions brīvība", plašāka mēroga Ukrainas armijas operācija līdz šim nebija notikusi. Pieejamā informācija tomēr ir ļoti nepilnīga un lielākoties sastāv no Krievijas varasiestāžu un krievu blogeru un propagandistu ziņotā.
Zināms, ka kopš negaidītās operācijas sākuma 6. augustā ukraiņu karavīriem ir izdevies ieiet Krievijas teritorijā vismaz desmit kilometru dziļumā un vietām pat vēl tālāk.
Krievijas militārie blogeri ziņojuši, ka ukraiņiem izdevies ieņemt vismaz desmit apdzīvotās vietas, tostarp Sudžu. Šī pilsēta ar sešiem tūkstošiem iedzīvotāju atrodas apmēram desmit kilometru attālumā no Ukrainas un Krievijas robežas. Krievu blogeri arī ziņo, ka Ukrainas spēki pārņēmuši savā kontrolē gāzes staciju "Sudža", kas ir svarīgs punkts Krievijas gāzes piegādes ceļā uz Eiropu. Kopā Ukrainas armija varētu būt ieņēmusi apmēram 350 kvadrātkilometru lielu teritoriju, aprēķinājis izdevums "Agenstvo". Krievijas varasiestādes Kurskas apgabalā izsludinājušas ārkārtas situāciju.
Uzbrukums netika gaidīts
Ukraiņu uzbrukums Krievijas spēkiem acīmredzami bija negaidīts un tiek salīdzināts ar sekmīgo pretuzbrukumu Harkivas apkārtnē 2022. gada rudenī. Atšķirībā no frontes līnijas Ukrainas teritorijā, Ukrainas un Krievijas pierobežā daudz krievu karavīru nav bijis. Ukraiņu "Telegram" kanālos redzami gūstā padevušies krievu obligātā karadienesta karavīri, kurus Krievijas likums liedz sūtīt karot uz Ukrainu. Tā vietā viņi norīkoti sargāt robežu. Tās tuvumā viņi kopā ar Krievijas robežsargiem saņemti gūstā.
Tikmēr no pierobežas joslas nozust paspējusi Krievijas spēkos iekļautā čečenu vienība "Ahmat", norāda izdevums "Insider".
Kopumā tomēr par notiekošajām kaujām pilnīgas informācijas nav. Tā lielākoties tiek iegūta no krievu "Telegram" kanāliem un dronu uzņemtiem video. Publiski pieejamos avotos redzams, ka ukraiņiem izdevies iznīcināt helikopteru Ka-52 un tankus T-62. Publiskots arī video, kurā redzams, ka ukraiņu drons trāpa krievu helikopteram Mi-24, kad tas atradās gaisā. Tas ir uzskatāms par unikālu notikumu, lai arī nav pilnīgi skaidrs, kas ar helikopteru pēc tam noticis. Ukrainas pusē tikmēr iznīcinātas divas mobilās pretgaisa aizsardzības iekārtas "Buk", kā arī ASV ražotie bruņutransportieri "Stryker". Tie droši vien bijuši operācijā iesaistītās 82. brigādes bruņojumā, norāda laikraksts "Kyiv Independent". Atvaļinātais Austrālijas armijas ģenerālmajors Miks Raiens vietnē "X" norādījis, ka Ukrainas uzbrukumā iesaistīti pieredzējuši spēki – 22. brigāde un 82. brigāde. "Pretēji 2023. gada vasaras pretuzbrukumam dienvidos, kur tika izmantotas nesen izveidotas brigādes, ukraiņi šim uzbrukumam izmantojuši pieredzējušas vienības," uzsvēris eksperts.
Kijivas mērķi nav zināmi
Krievijas diktators Vladimirs Putins trešdien Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā apsprieda ar aizsardzības ministru Andreju Belousovu, ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu un citām amatpersonām. Putins Ukrainas uzbrukumu nosauca par "vērienīgu provokāciju". Gerasimovs tikmēr ziņoja, ka Ukrainas armijas iebrukums ir apturēts. Viņš solīja, ka kaujas "beigsies ar ienaidnieka sakāvi" un Krievija atgūs kontroli pār valsts robežām. Viņš arī paziņoja, ka Krievijā ienākuši apmēram tūkstoš ukraiņu karavīru.
Šobrīd nav zināmi Ukrainas armijas mērķi, sākot militāru operāciju Krievijas teritorijā.
Analītiķi pieļauj, ka ukraiņi šādi cenšas piespiest krievus atvilkt daļu savu spēku no frontes Donbasā, kur Krievijas armija, lai arī ciešot lielus zaudējumus, turpina lēni virzīties uz priekšu. Līdzīgs mērķis, iespējams, bija Krievijai, maijā sākot uzbrukumu Ukrainas Harkivas apgabalā. Daži krievu blogeri ir izteikuši pieņēmumu, ka ukraiņu mērķis ir Kurskas atomelektrostacija, kas gan atrodas apmēram 60 kilometru attālumā no robežas. Tikmēr Ukrainā un Rietumos tiek spriests, vai operācijas sākšanu motivēja militāri apsvērumi vai arī tas uzskatāms par sabiedrisko attiecību gājienu, norāda "Kyiv Independent". Lielā mērā atbildi uz šo jautājumu varēs gūt, kad būs zināms, vai Ukrainas armija plāno palikt ieņemtajās teritorijās un centīsies tās noturēt. Tādā gadījumā ieņemto teritoriju Kurskas apgabalā varētu izmantot kā tirgošanās līdzekli, ja sāksies miera sarunas ar Krieviju.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
