12 °C
Ukrainas raķešu triecienā okupētajā Krimā sestdienas vakarā trāpīts diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem - "Jamal" un "Azov", svētdien paziņoja Ukrainas Bruņotie spēki.
Trāpīts arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē, vēsta Ukrainas Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas centrs.
"Ukrainas Aizsardzības spēki ir sekmīgi trāpījuši okupantu lielajiem desanta kuģiem "Jamal" un "Azov", sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem uz laiku okupētajā Sevastopolē," teikts Stratēģiskās komunikācijas centra paziņojumā.
"Jamal" tika nodots ekspluatācijā 1988. gadā. Šī projekta kuģi ir Krievijas desanta flotes mugurkauls. Plašsaziņas līdzekļi vēstījuši, ka "Jamal" 2014. gadā piedalījās Krimas ieņemšanas operācijā.
"Azov" tika nodots ekspluatācijā 1990. gadā.
Ukraina sestdienas vakarā deva arī raķešu triecienu objektiem Krimā.
"Debesis un jūra ir vienā krāsā! Paldies lidotājiem un jūrniekiem par sekmīgu kaujas darbu! Krima ir mūsu! Kopā - uz uzvaru!"
platformā "Telegram" ierakstīja Ukrainas gaisa spēku komandieris Mikola Oleščuks
Sestdienas vakarā Krimā tika izsludināta gaisa trauksme. Bija dzirdami sprādzieni Sevastopolē, arī pie Belbekas militārā aerodroma, Simferopolē un citur pussalā.
"Telegram" kanāls "Krimskij veter", atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta, ka trīs raķetes "Storm Shadow" trāpījušas Krievijas Melnās jūras flotes galvenajā sakaru centrā Sevastopolē.
Krievijas ieceltais Sevastopoles gubernors Mihails Razvožajevs paziņojis, ka sestdienas vakarā notikušais Ukrainas raķešu trieciens bijis lielākais uzbrukums pilsētai pēdējā laikā.
Savukārt Simferopoles tuvumā aizdegusies naftas bāze, vēsta vietējie "Telegram" kanāli.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 436 750
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 436 750 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 990 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 6876 tankus, 13 158 bruņutransportierus, 10 855 lielgabalus un mīnmetējus, 1018 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 723 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 8510 bezpilota lidaparātus, 1992 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 14 407 automobiļus un autocisternas, kā arī 1778 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
