4.1 °C
ASV prezidents Donalds Tramps pēc pagājušajā nedēļā notikušā strīda ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski apturējis bruņojuma piegādes Ukrainai, vēsta ASV mediji, atsaucoties uz informētiem avotiem Baltajā namā.
Vienlaikus tiek uzsvērts, ka Ukrainai tik ļoti nepieciešamā ASV izlūkošanas informācija joprojām ir pieejama.
Piegādes pārtrauktas
Lēmums apturēt militāro palīdzību Ukrainai tika pieņemts pēc pirmdien notikušās Trampa apspriedes ar tuvākajiem padomniekiem. Lēmums paliks spēkā, līdz ASV prezidents būs pārliecinājies, ka Zelenskis ir pietiekami gatavs piedalīties miera sarunās, pavēstījuši Trampa administrācijas pārstāvji.
Ar šādu politiku Vašingtona pēc būtības spiež Ukrainu piekāpties, pretējā gadījumā draudot ar papildu zaudējumiem kaujaslaukā, kas citkārt netiktu ciesti.
"Prezidents ir skaidri licis saprast, ka koncentrējas uz mieru. Mums vajag, lai arī mūsu partneri būtu uzticīgi šim mērķim. Mēs iepauzējam un pārskatām mūsu palīdzību, lai nodrošinātu, ka tas veicina atrisinājumu," pavēstījusi Baltā nama amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti. Trampa lēmums attiecas uz to Savienoto Valstu Ukrainai piešķirto bruņojumu, kas Ukrainā vēl nav nogādāts. Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs paziņojis, ka vēl pirmdienas vakarā ASV bruņojums Ukrainai tika piegādāts. Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks otrdien atklāja, ka Savienoto Valstu bruņojuma piegādes Ukrainai patiešām pārtrauktas.
Attiecību lejupslīde
Tramps vēl pirms ievēlēšanas uz otro termiņu prezidenta amatā solīja Krievijas karu Ukrainā izbeigt ātri, piesaucot "24 stundas". Vēlāk viņš runāja par "simt dienām". Drīz pēc stāšanās amatā ASV prezidents pieminēja iespējamas sankcijas un tarifus, kas Krievijai varētu tikt piemēroti, ja tā neizrādīs gatavību sarunām. Tomēr pēc Trampa telefonsarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu no Baltā nama nākusi Ukrainai aizvien nedraudzīgāka retorika, kas brīžiem atgādinājusi Kremļa propagandu. Tostarp Tramps Zelenski nosauca par "diktatoru", kā arī vainoja par Krievijas sākto karu. Pagājušajā piektdienā Zelenska saruna Baltajā namā ar Trampu un viņa viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu noslēdzās ar asu strīdu, iznākumā netika noslēgta iecerētā vienošanās par kopīgu Ukrainas derīgo izrakteņu izmantošanu. Izskanējis, ka Tramps un viņa padomnieki no Zelenska grib dzirdēt publisku atvainošanos, pirms Vašingtona piekrīt parakstīt vienošanos par Ukrainas derīgajiem izrakteņiem.
Pagaidām nekādu pazīmju par tuvināšanos nav, lai arī abas puses izrādījušas interesi par derīgo izrakteņu līgumu.
Tramps pirmdien kritizēja Zelenski par izteikumu, ka kara beigas "joprojām ir ļoti, ļoti tālu". "Tas ir sliktākais, ko varēja paziņot Zelenskis, un Amerika ar to vairs nesamierināsies," platformā "Truth Social" brīdināja Savienoto Valstu prezidents.
Spriež par lēmuma sekām
Amatpersonas un eksperti tikmēr vērtē, cik lielu iespaidu uz Ukrainas bruņoto spēku kaujas spējām atstās Trampa lēmums apturēt palīdzību. Ķīles Pasaules ekonomikas institūts aplēsis, ka kopš kara sākuma Savienotās Valstis Ukrainai sniegušas palīdzību 119,8 miljardu dolāru apmērā, tostarp 67,1 miljarda dolāru vērtu militāro palīdzību. Kad Tramps 20. janvārī prezidenta amatā nomainīja Džo Baidenu, ASV budžetā vēl bija palikuši apmēram 3,8 miljardi dolāru Kongresa apstiprinātu, bet vēl neizlietotu līdzekļu militārai palīdzībai Ukrainai. Ukraina no ASV ir īpaši atkarīga tieši modernākā bruņojuma piegādēs, tostarp tiek pieminētas pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot", kā arī tālākas darbības raķešu sistēmas HIMARS.
ASV palīdzības nozīmi tomēr nevajag pārspīlēt, jo Ukraina šobrīd spēj pati saražot daudzus bruņojuma veidus, tostarp dronus un artilērijas sistēmas.
"Ukraina savās ikdienas kaujas lauka vajadzībās 2025. gadā ir daudz mazāk atkarīga no ASV nekā kara agrākos posmos," platformā "X" norādīja Kārnegija Starptautiskā miera fonda pētnieks Maikls Kofmans. Karaliskā Apvienoto dienestu institūta (RUSI) ģenerāldirektora vietnieks Malkolms Čalmerss intervijā telekanālam CNN vērsa uzmanību uz faktu, ka tikai 20% no Ukrainas izmantotā bruņojuma nāk no ASV, 55% tiek saražoti pašu mājās, bet vēl 25% piegādā Eiropa un citas valstis. "Tomēr šie 20% ir visiznīcinošākie un nozīmīgākie. Ukraina nesabruks, tā jau pagājušajā gadā piedzīvoja palīdzības apturēšanu," norādīja Čalmerss. "Šis lēmums neattiecas uz ekonomiku. To pašos pamatos nosaka Trampa redzējums, ka Krievija ir gatava slēgt mieru, un tikai Ukraina ir šķērslis. Tomēr nav pierādījumu, ka Krievija būtu gatava pieņemt vienošanos," pauda RUSI pētnieks, piebilstot, ka nav arī zināms, kādas varētu būt šādas vienošanās aprises. "Šis lēmums iedrošinās Putinu prasīt vairāk, tostarp Ukrainas demilitarizāciju un neitralitāti," piebilda Čalmerss. Ukrainā tikmēr paustas bažas, ka Tramps grib panākt mieru par katru cenu. "Izskatās, ka Tramps mēģina vienoties ar Krieviju uz vājākās puses, kas ir Ukraina, rēķina," laikrakstam "Kyiv Independent" norādīja Ukrainas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Oleksandrs Merežko.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
