Sīrijā gāzts Asada režīms

Sīrijas nemierniekiem svētdienas rītā izdevies ieņemt valsts galvaspilsētu Damasku, gāžot diktatora Bašara al Asada režīmu.

Damaskā un citviet Sīrijā iedzīvotāji izgājuši ielās, paužot prieku par Asadu ģimenes vairāk nekā 50 gadus ilgās valdīšanas beigām, savukārt pats diktators valsti, visdrīzākais, ir pametis. Lielāko daļu viņa 24 gadus ilgušās valdīšanas valstī plosījies karš, kurā dzīvību zaudējuši vairāk nekā pusmiljons cilvēku.

Asads aizbēdzis

Asada došanos prom apstiprinājusi viņa sabiedrotā Maskava. Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka Asads atstājis savu amatu un valsti pēc sarunām ar "citiem bruņotā konflikta dalībniekiem". Maskava arī pati "uzturot sakarus ar visiem Sīrijas opozīcijas grupējumiem". Pirms tam Sīrijas valsts televīzijā kaujinieki paziņoja, ka Asads ir aizbēdzis. "Damaska ir atbrīvota, un tirāns Bašars al Asads ir gāzts," paziņoja nemiernieki. Aktīvistu organizācijas "Syrian Observatory for Human Rights" vadītājs Rami Abdelrahmans pavēstījis, ka Asads atstājis Sīriju caur Damaskas lidostu, pirms to pametuši režīma drošības spēki. 

Asada režīma premjerministrs Mohammeds al Džalali svētdien pauda gatavību sadarboties ar "jebkuru Sīrijas tautas izvēlētu vadību". Sociālajos medijos izplatītā video redzams, kā viņu eskortē bruņoti cilvēki. 

Vadošā nemiernieku grupējuma "Hayat Tahrir al-Sham" ("Levantes Atbrīvošanas organizācija") līderis Mohammeds al Džolani paziņojis, ka premjers Džalali uzraudzīs visas valsts institūcijas, līdz tās tiks nodotas nākamās valsts vadības rokās. Tikmēr nemiernieki un vietējie iedzīvotāji iegājuši Asada pilī Damaskā. Noticis arī uzbrukums Irānas vēstniecībai Damaskā. Lai neļautu izplatīties jukām, nemiernieki galvaspilsētā noteikuši komandantstundu.

Sekmīgs zibenskarš

Opozīcijas grupējumu ofensīva pret Asada spēkiem negaidīti sākās 27. novembrī ar uzbrukumu režīma kontrolētajai Alepo pilsētai, kur izdevās ieņemt, nesastopot pretestību. Pēc tam nemiernieki ieņēma Hamu un Himsu, bet sestdien nonāca jau līdz Damaskas piepilsētām. Sīrijas pilsoņu karš sākās 2011. gadā ar opozīcijas protestiem, kurus Asada režīms apspieda. Sākotnēji Asada spēki cieta sakāves, līdz 2015. gadā viņa pusē karā iesaistījās Krievija. Asada režīmam palīdzēja arī Irāna un tās atbalstītais Libānas šiītu grupējums "Hezbollah". Lielā mērā pēdējos gados karā bija iestājies sastingums. Arī Asada diplomātiskās pozīcijas sāka nostiprināties. Pagājušajā gadā tika atjaunota Sīrijas dalība Arābu valstu līgā. Visu valsts teritoriju tomēr Asada spēki nekontrolēja. Valsts ziemeļrietumos bija nostiprinājušies Turcijas atbalstītie nemiernieki, bet ziemeļaustrumos – kurdi, kuri sadarbojas ar ASV spēkiem. 

Apskatnieki norāda, ka Asada režīma vājo pretestību var izskaidrot arī ar viņa sabiedroto novājināšanos. 

Krievija ir aizņemta karā Ukrainā, bet Irānas iespējas iejaukties mazina "Hezbollah" novājināšanās karā pret Izraēlu. Krievijas rokās joprojām ir Tartusas jūras spēku bāze Vidusjūras krastā, kā arī no tās netālu esošā Hmeimimas aviobāze. Krievijai īpaši svarīga ir Tartusa, no kuras tā var projicēt savu ietekmi Vidusjūrā un Tuvajos Austrumos, norāda apskatnieki.

Neskaidrība par nākotni

Lai arī Asada režīms ir kritis, nav skaidrības par turpmāko notikumu attīstību Sīrijā. Ietekmīgāko nemiernieku grupējumu "Hayat Tahrir al-Sham", kuru atbalsta Turcija, daudzas rietumvalstis, tostarp ASV un ES, ir atzinušas par teroristisku organizāciju. Pēdējos gados šī islāmistu grupējuma līderis Džolani ir mēģinājis to attēlot kā mērenāku organizāciju, tostarp saraujot saites ar teroristisko grupējumu "Al Qaida". Par islāmistu turpmāko rīcību tomēr paliek daudz neatbildētu jautājumu. "Bez šaubām, šis cilvēciskā līmenī daudziem ir prieka brīdis," intervijā telekanālam CNN norādīja Vašingtonā bāzētā Tuvo Austrumu institūta pētnieks Firass Maksads. 

Viņš tomēr piebilda, ka radikālāku islāmistu atrašanās pie varas var "apdraudēt" minoritātes, tostarp "alavītus, ismailītus, druzus un kristiešus". 

Viens no nemiernieku komandieriem gan Sīrijas televīzijā solīja, ka jaunā valdība minoritātes nevajās. "Sīrijā ir vieta ikvienam bez izņēmuma," paziņoja komandieris, piebilstot, ka "mēs pret cilvēkiem neizturamies tā, kā to darīja Asads".

Uzmanība pievērsta arī ASV reakcijai uz varas maiņu Sīrijā. Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps sociālajos medijos paziņoja, ka Savienotajām Valstīm nevajadzētu iesaistīties konfliktā Sīrijā. "Tā nav mūsu cīņa," uzsvēra Tramps. Pašreizējā prezidenta Džo Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans tikmēr paudis, ka "Savienotās Valstis militāri Sīrijas pilsoņu karā neiesaistīsies". Jāpiebilst, ka Sīrijā ir izvietoti apmēram 900 amerikāņu karavīru, kuru uzdevums ir nepieļaut teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" ietekmes izplešanos. Amerikāņu karavīri lielākoties atrodas valsts ziemeļaustrumos, kurus apdzīvo kurdi. Pentagons jau paziņojis, ka šo militāro klātbūtni Sīrijā saglabās.