Francijā no politiskās krīzes vieglu izeju atrast nevar

Francijas parlaments trešdien, kā jau tika prognozēts, izteica neuzticību premjerministra Mišela Barnjē vadītajai valdībai, kas tika izveidota septembra sākumā.

Francijas parlaments kopš 1962. gada nevienai valdībai neuzticību nebija izteicis. Turklāt Barnjē kļuvis par visīsāko termiņu pie varas bijušo premjeru Francijas Piektās Republikas vēsturē, kuras aizsākumi meklējami 1958. gadā. Septiņdesmit trīs gadus vecais Barnjē ir arī vecākais politiķis, kas šajā laikā vadījis Francijas valdību.

Vēlēšanu ietekme

Politiskā nestabilitāte Francijā lielā mērā saistāma ar pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām, kuras šovasar prezidents Emanuels Makrons izsludināja pēc tam, kad viņa vadītie centriskie spēki ar vājiem rezultātiem bija startējuši Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Francijas parlamenta vēlēšanās jūnija beigās un jūlija sākumā centristi ieņēma tikai trešo vietu. Lielāko vietu skaitu šajās vēlēšanās izcīnīja kreiso partiju apvienība, bet otrajā vietā ierindojās labējā Nacionālā apvienība (RN). 

Nevienam no šiem trim politiskajiem spēkiem vairākuma Nacionālajā sapulcē nav, tāpēc jaunās valdības veidošana bija ļoti sarežģīta. 

Makrons premjera amatam izvirzīja konservatīvo politiķi Barnjē, kurš iepriekš ieņēmis dažādus amatus valdībā, bijis Eiropas Savienības komisārs, kā arī vadīja Eiropas Komisijas breksita sarunas ar Apvienoto Karalisti. Lai arī parlaments Barnjē amatā apstiprināja, lielā mērā viņš varēja rēķināties tikai ar parlamentā mazākumā esošo centrisko un centriski labējo deputātu balsīm.

Barnjē gāž budžets

Barnjē valdības krišana tiešā veidā saistāma ar nākamā gada budžeta pieņemšanu. Tā kā Barnjē virzītajam budžeta projektam parlamentā pietiekami liela atbalsta nebija, viņš izmantoja Francijas konstitūcijā paredzēto punktu, kas ļauj budžetu pieņemt bez deputātu balsojuma. Šādā veidā pirmdien tika pieņemts sociālās aizsardzības budžets. Pēc tam tomēr parlamenta kreisie spēki rosināja Barnjē demisiju, un to atbalstīja arī RN. 

Opozīcijai lielā mērā nepatika Barnjē plāni mazināt budžeta izdevumus un celt nodokļus, lai tā iegrožotu budžeta deficītu, kas sasniedzis jau 6% no iekšzemes kopprodukta, par ko Francija saņēmusi brīdinājumus no Briseles. 

Pēc asām debatēm Nacionālajā sapulcē par neuzticību valdībai trešdien nobaloja 331 deputāts no 577. Lai gāztu valdību, bija nepieciešams vismaz 288 deputātu atbalsts. Barnjē debatēs pirms balsojuma uzsvēra, ka viņa piedāvātais budžeta projekts ir "labākais iespējamais kompromiss". Viņš arī kritizēja likumdevējus par bezatbildīgu rīcību valstij grūtā brīdī. "Es nevaru pieņemt domu, ka institucionāla destabilizācija varētu būt tas mērķis, kas apvieno likumdevējus brīdī, kad mūsu valsts saskaras ar dziļu morālu, ekonomisku, finansiālu un pilsonisku krīzi," pirms balsojuma paziņoja premjers. Barnjē ceturtdien Makronam iesniedza oficiālu demisijas rakstu, tomēr sagaidāms, ka viņš paliks amatā kā pagaidu valdības vadītājs. Tagad tomēr ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka līdz gada beigām Francijā budžets pieņemts netiks.

Aicina Makronu atkāpties

Pēc neuzticības izteikšanas valdībai Francijā izskanējuši aicinājumi atkāpties arī Makronam. Visskaļāk par to runājusi kreiso spēku nometne. Radikāli kreisās partijas "Nepakļāvīgā Francija" parlamenta frakcijas vadītāja Matilde Pano paziņojusi, ka balsojums par neuzticību Barnjē valdībai ir "visas Makrona politikas sakāve". "Lai izbeigtu strupceļu, mums jāprasa Makronam atkāpties," paziņoja Pano. Prezidents tomēr šādus aicinājumus ir noraidījis. 

"Mani divas reizes ievēlēja Francijas tauta. Par to esmu ārkārtīgi lepns, un es attaisnošu tās uzticību ar visu savu enerģiju līdz mana otrā termiņa pēdējai sekundei," 

vēl pirms parlamenta balsojuma otrdien paziņoja Makrons, kurš tobrīd uzturējās vizītē Saūda Arābijā. Ceturtdienas vakarā Makronam, kurš ir atgriezies mājās, bija paredzēta uzruna nācijai saistībā ar politisko krīzi valstī. Makrona otrais piecu gadu pilnvaru termiņš beidzas 2027. gadā. Vieglas izejas no politiskās krīzes Francijā nav. Jaunas parlamenta vēlēšanas konstitūcija liedz rīkot līdz nākamā gada jūlijam. Prezidenta atkāpšanās no amata šo ierobežojumu nemainītu. Domājams, ka Makrons mēģinās atrast parlamenta vairākumam pieņemamu premjera amata kandidātu. Apskatnieki norādījuši, ka prezidents, izvēloties Barnjē, nav pietiekami ņēmis vērā parlamenta domas. Franču medijos izskanējis, ka valdības vadīšanu Makrons varētu uzticēt aizsardzības ministram Sebastjēnam, Lekornī vai centriskās partijas "Demokrātiskā kustība" līderim Fransuā Bairū. Apskatnieki tomēr neizslēdz iespēju, ka Makrons kādā brīdī varētu atkāpties no amata. 

"Atkāpšanās no amata ir iespējama, bet šobrīd nav īstais laiks. Tā tikai vairotu haosu un apjukumu un nemazinātu Nacionālās sapulces saskaldītību," 

intervijā telekanālam "Euronews" norādīja Francijas Antiļu Universitātes profesors Fransuā Ksavjē Mijē. Jāpiebilst, ka Makrons šobrīd Francijā nebauda lielu popularitāti. Viņa darbu amatā pozitīvi novērtējuši tikai 17% valsts iedzīvotāju, noskaidrots novembrī publiskotā tirgus izpētes kompānijas IFOP aptaujā.